Bijusī KNAB darbiniece Draveniece nesen lūdza premjeru Māri Kučinski (ZZS) vērst regresa prasību pret KNAB priekšnieku Streļčenoku un citām amatpersonām, kuras, viņasprāt, ir atbildīgas par KNAB tiesvedībās radītajiem zaudējumiem vairāk nekā 50 000 eiro apmērā.
Tā vietā, lai izvērtētu Streļčenoka atbildību, Kučinskis oktobra beigās lūdza Streļčenokam iepazīties ar Dravenieces vēstuli un nepieciešamības gadījumā veikt darbības, lai izvērtētu atbildīgo amatpersonu atbildību atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumam.
Komentējot premjera vēstuli, KNAB Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte atgādināja, ka KNAB ieskatā bijušo KNAB darbinieku rīcība ir ietekmējusi zaudētās tiesvedības rezultātu. Zaudētās Dravenieces atbrīvošanas lietas iztiesāšanā būtiska nozīme bija faktam, ka Strīķe, pildot KNAB priekšnieka pienākumus, atcēla KNAB priekšnieka rīkojumu, ar kuru Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Draveniecei tika piemērots disciplinārsods.
Par dienesta pilnvaru pārsniegšanu Strīķei tika piemērots disciplinārsods - rājiens, kuru Strīķe apstrīdēja, taču ar pirmās instances tiesas spriedumu Strīķes prasība par disciplinārsoda atcelšanu, noraidīta, tomēr spriedums vēl nav spēkā. Lietā šo faktu tiesa nevērtēja.
Zaudētajā Strīķes atbrīvošanas tiesvedībā, tiesa nevērtēja Strīķes pārkāpumus pēc būtības, bet vērtēja atbrīvošanas procedūru. KNAB norāda, ka procesuālās kārtības neievērošana radās atšķirīgas tiesību normu interpretācijas dēļ, jo likumā nebija skaidri noteikta tiesu piekritība darba/dienesta strīdu izskatīšanā, kā arī bija pretrunas likumos amatpersonu novērtēšanas kārtībā. Tobrīd KNAB nu jau atbrīvotā Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja Draveniece bija atbildīga par novērtēšanas procesa organizēšanu iestādē, tai skaitā, par tā tiesiskumu.
KNAB izvērtēs iespējas radušos izdevumus piedzīt no minētajām personām, norādīja Sekretariāta vadītāja.
Draveniece KNAB viedokli aģentūrai LETA nekomentēja, jo šādus absurdus paziņojumus neesot vērts komentēt, taču viņai ļoti dīvaini liekas, ka viņas sūdzību par KNAB priekšnieku premjers uzticējis vērtēt pašam Streļčenokam. Citus komentārus viņa nesniedza.
Draveniece vēstulē premjeram atgādināja, ka šogad 4.oktobrī stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums civillietā, ar kuru no KNAB par labu Draveniecei ir piedzīta vidējā izpeļņa 35 543 eiro par darba piespiedu kavējumu. Tāpat par šajā lietā pierādītām Streļčenoka darbībām trīs gadu garumā Draveniece ir cēlusi prasības tiesā pret KNAB par morālā kaitējuma atlīdzināšanu vairāk nekā 30 000 eiro apmērā.
Dravenieces uzvarētajā lietā KNAB ir samaksājis valsts nodevu 3658 eiro apmērā, advokāta izdevumus 1000 eiro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 18,46 eiro. Papildus no KNAB par labu Draveniecei piedzītajai vidējai izpeļņai 35 543 eiro apmērā KNAB būs jāmaksā Draveniecei vidējā izpeļņa par laika periodu no 2015.gada 24.novembra līdz brīdim, kamēr KNAB izpildīs tiesas spriedumu un likuma prasības par viņas atjaunošanu amatā, kas veido zaudējumu summu KNAB vairāk nekā 20 000 eiro apmērā.
Bez KNAB tiesvedībās ar Dravenieci radītajiem zaudējumiem vairāk nekā 40 000 eiro apmērā arī citu KNAB darbinieku tiesvedības pēdējo gadu laikā KNAB izmaksājušas jau vairāk nekā 10 000 eiro no iestādes budžeta līdzekļiem, premjeram norādīja Draveniece.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Draveniece lūdza premjeru izvērtēt norādītos faktus par Streļčenoka rīcību, par valstij nodarītajiem zaudējumiem veikt dienesta izmeklēšanu un vērst regresa prasību pret KNAB priekšnieku un citām atbildīgajām amatpersonām, kuras ir atbildīgas par KNAB tiesvedībās radītajiem būtiskajiem zaudējumiem vairāk nekā 50 000 eiro apmērā.
