Tas nozīmē, ka konkursa komisija kā nepiemērotu amatam atzinusi arī pašreizējo KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku.
Prasības KNAB šefam KNAB likumā:
- Latvijas pilsonis ar nevainojamu reputāciju
- Pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas
- Augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikācija,
- Amatam atbilstoša darba pieredze un vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā
- Nav sasniegts pensijas vecums
- Nav sodīts par noziedzīgu nodarījumu
- Nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda
- Nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata
- Nav un nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs
- Nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks
- Atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Krieviņš pastāstīja, ka neviens no konkursa pretendentiem neatbilda konkursa kritērijiem. Kuram no kritērijiem kandidāti nav atbilduši, konkursa komisija vadītājs neatklāj, vien atzīst, ka katram tie bijuši savi.
Par rezultātu komisija informēs premjeru, un būs jāizsludina jauns konkurss. Šis konkursa komisijas lēmums bija vienprātīgs. Par turpmāko rīcību spriedīs nākamajā, aiznākamajā nedēļā, “pēc iespējas ātrāk”.
Jautāts, vai šoreiz “izbrāķētie” kandidāti varētu piedalīties nākamajā konkursā, Krieviņš sacīja “var mēģināt vienmēr”, taču viņš sacīja, ka formālie kritēriji, kuriem jāatbilst KNAB priekšnieka amata kandidātiem, nemainīsies.
Krieviņš stāstīja, ka gadījumā, ja konkurss ieilgs un pašreizējā biroja vadītāja pilnvaras beigsies, birojam būs vadītāja pienākumu izpildītājs.
Krieviņš iepriekš Latvijas Radio stāstīja, ka komisija pirmajā kārtā skatījās uz formālajiem kritērijiem, kas ir definēti Ministru kabineta noteikumos, “lai tad nonāktu līdz tiem cilvēkiem, ko konkursa komisija virzīs uz otro kārtu”.
KNAB priekšnieka amata konkursa komisija šodien vienbalsīgi nolēma uz 2. kārtu nevirzīt nevienu pretendentu pic.twitter.com/5cRKwSWuHi
— Valdības māja (@Brivibas36) October 28, 2016
Pirmajā kārtā komisija vērtēja pretendentu atbilstību KNAB likuma prasībām un Satversmes aizsardzības biroja sniegto atzinumu par pretendenta atbilstību likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Premjers pārsteigts
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) ir pārsteigts par komisijas lēmumu un plāno tuvākajā laikā to pārrunāt ar Krieviņu, lsm.lv sacīja premjera pārstāvis Andrejs Vaivars.
Ja būs nepieciešams, premjers gatavs komisijas lēmumu pārrunāt arī ar pārējiem komisijas pārstāvjiem. Premjers pašlaik vēlas saprast, kādi tieši bija komisijas argumenti nevirzīt otrajā kārtā nevienu no pretendentiem.
Tā kā šobrīd nav zināmi komisijas lēmuma iemesli, premjers nevar arī komentēt situāciju ar pašreizējo biroja vadītāju Jaroslavu Streļčenoku, kurš pretendēja uz atkārtotu iecelšanu amatā.
Kučinskis arī atzīst, ka apstāklis, ka divām nozīmīgām valsts pārvaldes iestādēm - Valsts ieņēmumu dienestam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - šobrīd nav vadītāja, ir vērtējams negatīvi no valsts reputācijas viedokļa.
“Tā nav laba atmosfēra, ka neesam vēl VID [vadītāja meklējumus] atrisinājuši. [..] Esam nonākuši sarežģītā situācijā, abas atbildīgākās iestādes strādāt ilgstoši bez vadības nevar. Likumi ir likumi, [..] bet tā nav laba situācija, ja nevar tikt pie vadītāja, jāmeklē iemesli, jāanalizē,” pauda Kučinskis.
Vēlāk premjers parakstīja rezolūciju Krieviņam, kurā lūdz divu nedēļu laikā sniegt priekšlikumus par risinājumu KNAB vadības darba organizācijai.
Savukārt biroja pārstāve Laura Dūša, jautāta, vai Streļčenoks atkārtoti pieteiksies konkursā uz KNAB vadītāja amatu, vien norādīja, ka Streļčenoks iepazīsies ar komisijas lēmumu un lems par turpmāko rīcību.
Komisijas lēmumu par kandidātu atbilstību konkursa prasībām KNAB pagaidām nekomentēja.
Amatpersonu un ekspertu izteikumi ļauj izdarīt secinājumus, ka Streļčenoka kandidatūrai par sliktu nākuši iestādi apvijušie skandāli. Eksperti, piemēram, ''Sabiedrība par atklātību ''Delna'''', uzskata, ka šāds lēmums ir atbilstošs Streļčenoka darbam, jo, kā aģentūrai LETA norādījis “Delnas” vadītājs Jānis Volberts, organizācija jau ilgstoši viņa darba rezultātus un piemērotību amatam vērtē negatīvi.
Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis atzina – diemžēl iekšējo nesaskaņu dēļ pēdējo gadu laikā KNAB reputācija ir cietusi un nākamajam vadītājam būtu jāspēj to atjaunot.
Savukārt publiski pieejamā informācija par kandidātiem liecina, ka ir maz ticams, ka kādam no kandidātiem ir izrādījusies konkursa prasībām neatbilstoša izglītība, darba pieredze vai arī neapmierinošas valodu zināšanas, tāpēc ticamākais iemesls kandidātu atzīšanai par nepiemērotām ir vai nu noraidošs drošības iestāžu vērtējums, vai arī šaubas par kandidātu reputāciju.
KNAB priekšnieka amata konkursā tika saņemti desmit pieteikumi.
Pagaidām zināmi četri pretendenti, kuri bija pieteikušies uz KNAB priekšnieka amatu, - pašreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, bijušais Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, eksministrs Māris Gulbis un Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka.
Streļčenoka pilnvaras šajā amatā beigsies 17.novembrī.
