Straume Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādīja, ka materiāli arī izbeigtajos kriminālprocesos satur daudz personīgas informācijas, un šādas informācijas publicēšana pārkāps vairākas nacionālās un Eiropas Savienības (ES) aktu prasības par personu datu aizsardzību.
Straume arī uzsvēra, ka ir būtiski saprast, kādi tad būs gadījumi, kad sabiedrības interesēs lietu materiāli būtu publiskojami, un “kurš spēs noteikt, kurš būs tas Zālamans”, kurš izlems, ka tas ir sabiedrības interesēs, un aizstāvēs iestāžu vadītājus par viņu lēmumiem publiskot kādus materiālus.
Straume skaidroja, ka viņš saprot, kāpēc ir jautājumi par materiālu publiskošanu, un neiebilst pret to, bet jābūt ļoti skaidram regulējumam, lai neviena amatpersona nepārkāptu likumu, kas attiecas uz datu neaizskaramību.
Viņš arī brīdināja, ka tas radīs riskus, ka tiesībsargājošās iestādes būs ierautas politiskajās cīņās.
KONTEKSTS:
Par nepieciešamību publiskot izbeigto lietu materiālus pašlaik spriež Saeimas Juridiskā komisija. Likumprojektus rosinājusi Latvijas Reģionu apvienība un "Vienotība". Viens no iesniegtajiem likumprojektiem paredz "oligarhu lietas" deklasificēto operatīvās izstrādes lietas materiālu digitalizēšanu un publicēšanu ne vēlāk kā līdz 2018.gada 1.jūlijam. Tāpat Saeima nodeva komisijām likumprojektu, kas paredz nodrošināt iespēju žurnālistiem turpmāk iepazīties ar sabiedriski nozīmīgu krimināllietu materiāliem un tos publiskot.
Priekšlikumi tapuši pēc tam, kad žurnāls "Ir" publiskoja “Rīdzenes sarunas”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos. Politiķus "oligarhu lietas" izmeklēšanas laikā noklausījās KNAB. Pašu lietu KNAB izbeidza 2017.gada februārī, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Tas raisīja plašu rezonansi, tika apšaubīta likumsargu darba kvalitāte un lēmums šo lietu izbeigt.
