Intervijā LTV “Rīta panorāma” Streļčenoks paziņoja, ka ir nonākts pie jautājuma, vai pašreizējais biroja strīds un tiesvedība notiek “ar personu, kas sevi pozicionē kā Jutu Strīķi”.
Streļčenoks intervijā “Rīta panorāmai” sacīja, ka Strīķe publiskajā telpā “bija teikusi, ka nekad nebija Anna”, taču “mēs konstatējām vairākos dokumentos, ka viņa atspoguļo sevi kā Anna”, tāpēc ir jautājums par identitāti.
Informācija SAB nosūtīta pērn, bet līdz šim brīdim atbilde nav saņemta, un Strīķei ir augstākās pakāpes pielaide valsts noslēpumam, norādīja Streļčenoks. Viņš arī paziņoja, ka SAB jau 2011. gadā bijusi informācija par šaubām par Strīķes identitāti.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) intervijā LTV “Rīta panorāma” norādīja – ja ir šaubas par Strīķes identitāti, jautājums - kāpēc tas ir noslēpums, ja tā ir, turklāt Streļčenokam ir pilnvaras veikt reorganizācijas birojā. KNAB uzbūvē ar preventīvo darbu viss bija kārtībā, bet tie, “kam jāķer korupcija, nepakļāvās Streļčenokam, un šo uzbūvi radīja tas pats cilvēks, par ko Streļčenoks runā”, norādīja premjers.
Jautājumu ir daudz, iespējams, par kaut ko “netiek stāstīts, jo ap Strīķi izveidots oreols, kā ap brīvības cīnītāju, bet zinām, ka tā gluži nav”, sacīja premjers. Viņš pauda, ka, piemēram, nepieciešamību reorganizēt Valsts ieņēmumu dienestu bija jāredz tieši KNAB un tieši tai daļai, “kas nepakļāvās vadītājam”.
LETA ziņo, ka laikraksts "Neatkarīgā" 2011.gadā vēstīja - tā rīcībā esot nonākuši materiāli, "kuros sniegta informācija par dažām gan līdz šim zināmām, gan ne tik zināmām KNAB vadītāja vietnieces Strīķes biogrāfijas niansēm". Laikraksts šos materiālus bija nosūtījis Latvijas drošības iestādēm.
Laikrakstam adresētajā sūtījumā bijis "uzsvērts un analizēts nu jau plašākai sabiedrībai zināmais fakts, ka vēl astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā šobrīd visiem zināmajai personai ar vārdu Juta Strīķe bijis pavisam cits vārds - Anna Potapova".
Arī pati KNAB vadītāja vietniece savulaik žurnālistiem nenoliedza, ka 1987.gada 26.jūnijā 584.Maskavas vidusskolas izsniegtais teicamnieces diploms uz Annas Potapovas vārda patiešām esot viņas. Tomēr par Annu viņa nekad neesot saukusies - kļūda notikusi tikai direktores pārrakstīšanās dēļ.
"Neatkarīgajai" adresētajā sūtījumā esot lasāms, ka Potapovu atgriešanos Latvijā klājot aizdomīgas neziņas ēna - pase, ar kuru Potapovs ieradies Latvijā un uz kuras pamata vēlāk saņēmis jau Latvijas valsts izdotu personas dokumentu, pēc avota sniegtās informācijas, neesot atrodama nevienā datu bāzē vai reģistrā. Tas raisot aizdomas par šā dokumenta autentiskumu, un izteikta pat versija, ka šis dokuments varētu būt bijusi tā dēvētā piesegpase, ko specdienesti, šajā gadījumā acīmredzot Krievijas, izsniedz personām, lai saviem darbiniekiem atvieglotu legalizēšanos un pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu.
Laikrakstam adresētajā sūtījumā arī bijušas izteiktas aizdomas par Strīķes stažēšanos Dānijas policijā, izsakot teorētisku versiju, ka arī šāda nosūtīšana darbā ārvalstīs nereti tiekot izmantota atsevišķu ar specdienestiem saistītu personu biogrāfijas uzlabošanai.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa pirmdien, 30.maijā, atcēla disciplinārsodu - lēmumu pazemināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieci Jutu Strīķi amatā.
Streļčenoks atbrīvoja Strīķi no biroja priekšnieka vietnieka amata, taču tiesa šo lēmumu atcēla. Streļčenoks 2014.gada 11.jūlijā parakstīja rīkojumu par toreizējās savas vietnieces disciplinārsodīšanu un nolēma viņu pazemināt amatā par juristi uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, sākot ar 2014.gada 21.jūliju.
2015.gada februārī KNAB lūdza biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrībai vērtēt iespējamos Strīķes darba pārkāpumus un sniegt arodbiedrības piekrišanu izbeigt darba tiesiskās attiecības starp KNAB un Strīķi. Arodbiedrība šādam lūgumam nepiekrita.
