Partijas vēsture
“Mēs izvērtēsim visus iespējamos veidus arī par to, kā mēs Rīgai varam izdarīt vislabāk. Es varu teikt, ka tagad vēl par to, cik vietas mēs iegūsim nākamajā domes sastāvā, ar ko startēsim vai nestartēsim kopā, par to lems partijas dibinātāji, kuriem būs tiesības to darīt,” toreiz apgalvoja Ameriks.
Politiķis šādi koķetēja, lai gan jau kopš 2009. gada Rīgas domē tika iebetonēta toreizējā „Saskaņas centra” un LPP/LC sadarbība, veidojot valdošo koalīciju. Līdz pat pagājušajam gadam, kad sadarbība pajuka, LPP/LC pēctecis „Gods kalpot Rīgai” galvaspilsētas pašvaldībā iekļuva un rosījās kopā ar partiju "Saskaņa".
Šī domes sasaukuma laikā klajā nāca korupcijas skandāli, skaļākais no tiem saistībā ar pašvaldības kapitālsabiedrību „Rīgas satiksme”. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs turpināja savu darbu, sabiedrība uzzināja par neskaitāmiem konsultantiem pašvaldības uzņēmumos, kuri nespēja paskaidrot savus darba pienākumus.
Sašķobījās Rīgas mēra Nila Ušakova krēsls, viņu no amata atstādināja ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra lēmumu. Šajā laikā Rīgas vicemēra amatu no Amerika pārņēma Oļegs Burovs.
Ameriku un Ušakovu ievēlēja Eiropas Parlamentā. Pretrunas abu partiju starpā padziļinājās, simboliski tās noslēdza piecu Rīgas domnieku un Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko izstāšanās no “Gods kalpot Rīgai”. Vairāki no viņiem, ieskaitot Eiženiju Aldermani, šajās vēlēšanās startē no “Saskaņas” saraksta.
Šajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās „Gods kalpot Rīgai” pirmoreiz startēs atsevišķi. Jūlija sākumā pēc sabiedrisko mediju pasūtījuma īstenotajā aptaujā SKDS secināja, ka GKR var rēķināties ar 5,9% vēlētāju atbalstu.
Politiskā spēka līderi
Partijas Rīgas mēra amata kandidāts ir Oļegs Burovs. Kandidātu saraksta augšgalā ir arī ilggadējais Rīgas domnieks un pats īslaicīgākais Rīgas mērs Dainis Turlais, kurš šajā amatā pavadīja tikai trīs nedēļas.
Partijas kandidātu lokā ir desmit Rīgas skolu un ģimnāziju direktori, kā arī bijušie sportisti – bijušais Latvijas izlases futbolists, tagad treneris Marians Pahars, titulētais barjerskrējējs tagad uzņēmējs Staņislavs Olijars.
Savukārt Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes loceklis Viesturs Silenieks piekritis kandidēt, uz laiku apturot darbību Latvijas Zaļajā partijā.
“No Latvijas Zaļās partijas neesmu gatavs izstāties, jo esmu zaļš pēc pārliecības. Ja kādai citai partijai vajag ienest šo zaļo domu, tad esmu gatavs iet. Ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņu politika gan Eiropā, gan Latvijā būs tas aktuālais, šīs politikas dēļ būs ļoti spiesta mainīties arī Rīga, kas būs spiesta pārkārtot savu dienas kārtību gan transportā, gan enerģētikā, gan vides jomā un izglītībā. Esmu gatavs iet palīgā šīs lietas darīt,” skaidroja Silenieks.
Politiskais piedāvājums
Burovs sapratis, ka nevajag solīt neizpildāmo, tāpēc vēl nesen atzina, ka nerunās par drīzu Vanšu tilta atjaunošanu. Tomēr GKR 4000 zīmju programmā ir ierakstīts: piecu gadu laikā būs atjaunoti visi lielie Rīgas tilti: Salu, Brasas, A. Deglava, J. Zemitāna, Vanšu, Gaisa tilti, būs padomāts arī par gājēju un velosipēdistu ērtībām.
Programmā pieminēta arī velojosla Brīvības ielas visā garumā un koku stādījumi Tērbatas ielā, Vienības gatvē, Brīvības ielā, Matīsa ielā, jaunas sporta halles Imantā un Pļavniekos.
Solīts reorganizēt Rīgas pilsētas būvvaldi un novērst mākslīgi sadārdzinātus rēķinus par “Rīgas namu pārvaldnieka” nodrošinātajiem pakalpojumiem. Burovs solīja ik gadu ne mazāk par 500 jaunām vietām bērnudārzos un apņēmās pieskatīt „Rail Baltica” projekta virzību atbilstoši rīdzinieku interesēm. Viņš nosauca arī citus prioritāros pasākumus.
“Paliek spēkā visas garantijas. Pensionāri un skolēni turpina braukt par brīvu sabiedriskajā transportā. Ēdināšana par brīvu skolās. Pacelt algu – 2000 [eiro] skolotājiem un pedagogiem, 1500 [eiro] un 1200 [eiro] – tehniskajiem darbiniekiem. Un atbalsts uzņēmējdarbībai,” sacīja Burovs.
Izskatot programmu, tomēr rodas iespaids, ka partija, kas ilgus gadus bijusi Rīgas pašvaldības vadībā, varēja tomēr detalizētāk atspoguļot īstenojamos darbus.
Tomēr konkrētākas atbildes Latvijas Radio izdevās gūt, visiem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu dalībniekiem uzdodot divus jautājumus. Pirmkārt, kā plānots noturēt Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumus vismaz pašreizējā apjomā, otrkārt, lūdzot ieskicēt plānoto Rīgas domes budžeta sadalījumu 2021. gadam.
GKR atbildes:
Kā noturēt ieņēmumus?
Šobrīd Eiropa dzīvo Covid-19 ēnā un ietekme uz ekonomiku ir grūti prognozējama. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kurš pašvaldību budžetā sastāda 64% no ieņēmumiem, ir galvenais ienākumu avots.Ar iedzīvotāju ienākumu prognozēm strādā Finanšu ministrija un Ministru kabinets, plānojot 2021.gada budžetu. Jāņem vērā arī valdības koalīcijas vienošanās par nodokļu izmaiņām, kur atteikšanās no mikrouzņēmumu režīmiem varētu pozitīvi ietekmēt IIN, savukārt negatīvi daļas no IIN iekļaušana idejā par 5% veselības nodokli.
Šajos apstākļos ir naivi cerēt, ka pašvaldību sagaida liels ieņēmumu pieaugums, bet ir cerība, ka tas nesamazināsies un visas ekonomikas sildīšanas programmas, kurās piedalās arī Rīgas pašvaldība, dos vismaz nelielu – 1% līdz 2,5% ieņēmumu pieaugumu, kas summāri būtu 6 līdz 15 miljoni eiro.
Par nekustamā īpašuma nodokli - 2021.gads izskatās pēdējais gads esošajā veidā, karstas diskusijas par jaunajām kadastrālām vērtībām un nodokļu likmēm no 2022.gada ir jau sākušās. Arī šo nodokli ietekmē ekonomiskā situācija valstī un daudzi uzņēmēji ir pieteikuši nodokļa nomaksas termiņa pārcelšanu uz 2021.gadu. Ja situācija uzlabosies, tad ir iespēja, ka šie ieņēmumi nākamajā gadā pilsētai pieaugs no tā, ka šogad tie, visticamāk, neizpildīsies.
Lai arī ir daudz nezināmo, ir augsta varbūtība, ka nodokļu ieņēmumi nekritīsies, bet mazliet pieaugs.
Izlietojums
Jau tagad ir skaidrs, ka pēc Satversmes tiesas lēmumiem pieaugs pašvaldības izdevumi garantētā minimālā ienākuma pabalstiem un citām izmaksām, kas saistītas ar trūcīgā statusu.
Pedagogu algas. Ja pamaina minimālo likmi, kas ar 2020.gada 1.septembri ir 790 eiro, tad pašvaldības izdevumi pieaug par 2,5 – 3,5 miljoniem gadā atkarībā no tā, par cik pieaug šī minimālā likme.
Minimālās algas izmaiņas ietekmēs gan budžeta ieņēmumus (pozitīvi), gan izdevumus tieši domes darbiniekiem, gan līgumorganizācijās, sevišķi sociālās aprūpes jomā.
Skolēnu dziesmu svētki plānoti 2021.gadā. Pašvaldības izdevumi šim mērķim var sasniegt 1 miljonu, bet ja būs kādi drošības pasākumi, tad, iespējams, pat vairāk.
Pie izdevumu pārskatīšanas galvenokārt jāskatās uz “Rīgas satiksmes” izdevumu pusi. Atceramies, ka 2020.gada decembris ir gala termiņš līgumam ar “Rīgas karti”.
20 miljoni bija gada summa, kuru var novirzīt iepriekš uzskaitītajām pozīcijām.
Burovs rēķinās, ka iegūs 14 miljonu eiro aizņēmumu Mežaparka estrādes būvniecības pabeigšanai.
Izdevumi sabiedriskās kārtības, vides aizsardzības un veselības jomā, pēc GKR aplēsēm, no Rīgas pašvaldības budžeta varētu palikt līdzšinējā apjomā.
Burovs intervijā Latvijas Radio atzina – ja ekonomiskā situācija pasliktināsies un būs jātaupa, iespējams, būs jāatsākas no masu pasākumiem, bet galvenais ir sociālais atbalsts, ja būs jāatsakās no kaut kā, primārais būs saglabāt sociālo atbalstu. Bet pensionāriem un skolēniem noteikti jāsaglabā iespēja izmantot sabiedrisko transportu bez maksas, sacīja Burovs.
Savukārt tiltus var atjaunot, ja Satiksmes departaments labāk plānotu pieejamo līdzekļu izlietošanu. Katru gadu departaments neapgūst gandrīz pusi no pieejamiem līdzekļiem, pēdējo gadu laikā nav apgūti 15 miljoni eiro, kas ir viena tilta remonta izmaksas, skaidroja Burovs.
“No vienas puses, mums ir neatremontēti tilti un bedrainas ielas, no otras puses – neapgūtie līdzekļi. Tas ir jautājums par disciplīnu un nepolitizētu plānošanu,” sacīja Burovs.
Viņš skaidroja, ka iepriekš Rīgas domē par Satiksmes departamentu atbildēja GKR koalīcijas partneri – “Saskaņa”, bet viņš gatavs nākamajā domē atbildēt par Satiksmes departamentu un “pierādīt sev un rīdziniekiem, ka šo lietu var pamainīt”.
Burovs arī atzina, ka tā bija GKR kļūda tikai novērot, kā koalīcijas partneriem iet ar “Rīgas satiksmi”, “Rīgas namu pārvaldnieku”, citām lietām, bet vajadzēja aktīvāk sadarboties ar partneriem,
Savukārt nākamajā domē sadarbība iespējama ar tiem, kas pieņem un atbalsta GKR programmu, “šobrīd negribu runāt par sarkanām līnijām, neatbalstu šo jēdzienu”, sacīja Burovs.
Viņš piebilda, ka dažiem spēkiem programmas ir pārāk vispārējas, dažiem tas ir “kā var nesolīt” stilā, daži stāsta, cik Rīgā viss slikti, bet paši nav devuši pilsētai neko.
“Gribu, lai šis murgs aizietu prom un var normāli strādāt,” sacīja Burovs.
Mēra amata kandidāts - Oļegs Burovs
Rīgas 4. Medicīnas skolā guvis feldšera izglītību, vēlāk Sociālās Ekonomikas institūtā studējis darba ekonomiku un socioloģiju.
Aizvadītā gadsimta 90. gadu beigās bijis Akcizēto preču pārvaldes priekšsēdētāja Leonarda Teņa palīgs, vēlāk iecelts par uzņēmuma "House of Prince" valsts pilnvarnieku.
Karjeru Rīgas pašvaldības struktūrās sācis 1998. gadā, kad kļuva par Rīgas domes Īpašuma departamenta Īpašuma pārvaldes priekšnieku, vēlāk bijis departamenta direktora pienākumu izpildītājs, bet kopš 2010. gada vadīja departamentu. Vēl pirms tam pāris gadus darbojies uzņēmuma „Ceļu pārvalde” padomē.
Burovs kandidēja Rīgas domes vēlēšanās jau 2013. gadā, tika ievēlēts, bet no deputāta mandāta atteicās, turpināja vadīt Rīgas domes Īpašuma departamentu. Kandidēja un tika ievēlēts Rīgas domē arī 2017. gadā, kad beidzot kļuva par deputātu un domē vadīja Pilsētas īpašuma komiteju.
2018. gada izskaņā Burovs kļuva par Rīgas vicemēru Andra Amerika vietā, bet 2019.gada pavasarī kļuva par Rīgas mēra pienākumu izpildītāju atstādinātā Nila Ušakova vietā. Pērn augustā ievēlēts par Rīgas mēru.
Visai drīz, saprotot, ka, koalīcijai sašķeļoties, dome nespēs pieņemt pašvaldības 2020.gada budžetu, Burovs vienojās ar opozīcijā esošajiem deputātiem, ka notiks trīs domes sēdes pēc kārtas bez kvoruma, kas kļuva par ieganstu rosināt domes atlaišanu. Saeima par to nobalsoja šā gada februārī. Burovs palika Rīgas mēra amatā līdz brīdim, kad atlaistās domes vietā stājās Rīgas pagaidu administrācija. Nesen Burovs atsācis darbu „Rīgas starptautiskās autoostas” padomē.
