Politisko spēku vēsture
Gan "Attīstībai/Par!", gan partijai "Progresīvie" ir pieredze dažādās vēlēšanās. 13. Saeimas vēlēšanās "Attīstībai/Par!" guva 13 Saeimas deputātu vietas un ar trīs ministru amatiem pārstāvēta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība"') vadītajā valdībā. Partijai "Progresīvie" līdz ievēlēšanai Saeimā pietrūka diezgan daudz – tā ieguva 2,61% vēlētāju balsu.
"Latvijas attīstībai" vēl bez kustības "Par!" 2017. gadā piedalījās pagājušajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā kopīgā sarakstā ar Latvijas Reģionu apvienību. No kopīgā saraksta ievēlēti deviņi deputāti, astoņi no tiem – no partijas "Latvijas attīstībai". Viņu vidū Viesturs Zeps, kurš vēlāk uzņēmās frakcijas vadību un pašlaik ir Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs.
Vairāk nekā gadu pašvaldības deputāts bija arī tagadējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Par Rīgas domniekiem toreiz kļuva arī bijusī basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota, nu jau aizsaulē aizgājušais kādreizējais Latvijas Nacionālās operas direktors un režisors Andrejs Žagars, skolotāja Iveta Ratinīka, tagadējais ministra Pūces padomnieks Māris Mičerevskis, jaunais deputāts Ansis Ansbergs. No frakcijas izstājas Oskars Putniņš, kurš vēlāk izveidoja neatkarīgo deputātu frakciju "Rīgai", taču šogad Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās nekandidē. No Latvijas Reģionu apvienības uz "Latvijas attīstībai" vēlāk pārnāca tagadējais parlamentārietis Mārtiņš Bondars.
Tieši pārrunas ap Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Bondara iespējām saglabāt amatu pēc viņam nelabvēlīgā sprieduma civillietā par 15 miljonu eiro piedziņu no "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem uz brīdi saļodzīja plānu par kopīgo "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" kopīgo startu vēlēšanās. Bija kandidāti, kuri iebilda pret Bondara partijas biedru pielaidīgo attieksmi pret Bondara pagātni un reputāciju.
Pēc ievēlēšanas "Latvijas attīstībai" deputāti nonāca Rīgas domes opozīcijā kopā ar kolēģiem no "Jaunās Vienotības|", Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības. Vēlāk, kad no amata tika atstādināts Nils Ušakovs ("Saskaņa") un Dainis Turlais ("Gods kalpot Rīgai") amatā noturējās tikai trīs nedēļas, pavīdēja iespējas opozīcijai pārņemt varu Rīgas domē. Līdz ar Oļegu Burovu ("Gods kalpot Rīgai") uz Rīgas mēra amatu kandidēja Viesturs Zeps. Bija izstrādāts "Zepa plāns Rīgai", tomēr par viņa kandidatūru nobalsoja tikai partijas biedri un Nacionālās apvienības kolēģi. Par pašlaik pēdējo Rīgas mēru kļuva Burovs.
Partijas kandidāti
"Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" saraksta līderis ir nu jau Saeimas deputāta mandātu nolikušais Mārtiņš Staķis, otrais numurs uzticēts partijas "Progresīvie" valdes loceklim un ilggadējam uzņēmējam optikas jomā Mārtiņam Kossovičam.
Arī šogad kandidē kādreizējie domnieki Jēkabsone-Žogota, Zeps, Ratinīka, Mičerevskis. Kandidātu vidū ir arī mākslinieks Aigars Bikše un vairāki Rīgas apkaimju aktīvisti, tostarp Teikas apkaimes biedrības dibinātāja Selīna Vancāne. Viņa organizējusi dažādas aktivitātes, iebilstot pret Valsts drošības dienesta ēkas būvniecību bijušā velotreka "Marss" teritorijā.
Partijas piedāvājums
"Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" sagatavotajā programmā uzsvars likts uz vērienīgu investīciju piesaisti, tostarp Covid-19 seku pārvarēšanai. 2021. gadā ir mērķis piesaistīt ap 150 miljoniem eiro un tikpat arī gadu vēlāk no Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanas plāna un citiem avotiem, lai noturētu rīdzinieku algu līmeni, nodarbinātību un ieguldītu pilsētvides sakārtošanā – pirmkārt, ielu, ietvju un tiltu salabošanā. Korupcijas risku novēršanā solīti atklāti risinājumi, atvērtība arī apkaimju iniciatīvām.
Solīts pašvaldības uzņēmumu restarts, tie vairs nedarbosies jomās, kurās privātie var strādāt labāk un lētāk.
Vienlaikus stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem, piemēram, "Rīgas namu pārvaldniekam" jāpaliek pašvaldības īpašumā.
Solīts domāt gan par parkiem un Rīgas mežiem, gan parūpēties par atkritumu šķirošanas plašāku pieejamību. Ir apņemšanās pievērsties dzīvojamo ēku renovācijai, kam prognozēts papildu 20 miljonu eiro pašvaldības līdzfinansējums. Izvirzīts mērķis, ka Rīgai jākļūst par Baltijā pirmo klimatneitrālo galvaspilsētu, taču piebilsts, ka daļai no šīm vērienīgajām iecerēm vajadzīgs arī valdības atbalsts.
"Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" atzīst, ka šobrīd ir samērā daudz neskaidrību par 2021. gada Rīgas domes budžetu, jo grūti prognozēt, kāds būs ekonomikas un nodarbinātības līmenis, cik veiksmīgi darbosies ekonomikas atveseļošanas plāni un kādi būs nosacījumi ar klimatneitralitātes mērķiem saistītā finansējuma piesaistei. Atbildēs uz Latvijas Radio jautājumiem par redzējumu budžeta sadalījumā kopīgā saraksta kandidāti prognozē Rīgas pašvaldības budžetu ar deficītu, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku pilsētas ekonomikas atveseļošanos.
Izglītības jomā paredzēts novirzīt papildus 13 miljonus eiro, lai veicinātu bērnudārzu pieejamību un skolotāju algu palielināšanu. Šajā aprēķinā nav iekļautas iespējamās izmaiņas valsts finansējuma apjomā. Visiem Rīgas bērniem no pusotra gada vecuma būs vieta bērnudārzā. Pašvaldība taisnīgi līdzfinansēs arī privātos bērnudārzus un pilnveidos aukļu pakalpojumus.
Ekonomiskās darbības sadaļā prognozēts neliels kritums, tomēr tas nebūšot būtisks. "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" plāno ap 20 miljonu eiro ietaupījumu ar labāku pārvaldību un mazākām dotācijām "Rīgas satiksmei" un citiem uzņēmumiem. Vienlaikus ceļu uzturēšanai plānots palielinājums par 17 miljoniem eiro atbilstoši Rīgas domes Satiksmes departamenta aplēsēm.
Turpmākajos gados Rīgas pašvaldībā "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" plāno papildināt sociālās programmas un ar tām saistīto darbinieku atalgojuma pieaugumu. Ar to neesot domāts paplašināt pabalstus, bet gan sociālo darbu, kas palīdzētu cilvēkiem izrauties no nabadzības, problēmām ģimenē, kā arī atbalsts specifiski senioriem.
Nākamajā gadā prognozētas līdzīgas Rīgas pašvaldības iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā, bet paredzamas par pārdesmit miljoniem eiro mazākas iemaksas valsts budžetā.
Izdevumus kultūrai, atpūtai un reliģijai plānots saglabāt līdzšinējā apjomā, bet sabiedriskās kārtības jomā strādājošajiem partijas paredz atalgojuma pieaugumu, izmaksas palielinot par miljonu līdz nepilniem 20 miljoniem eiro. Vēl papildus miljonu solīts novirzīt plašākai veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.
Saraksta līderis Mārtiņš Staķis intervijā Latvijas Radio atzina, ka, visticamāk, nākamgad Rīgā vēl būs tehniskais budžets, jo paredzamas ilgas koalīcijas sarunas, ekonomiskās prognozes vēl mainīsies, turklāt ir daudz nezināmo.
Staķis sacīja, ka “Attīstībai/Par!”-“Progresīvie” vēlas veidot tādu koalīciju, lai atstātu opozīcijā līdzšinējo Rīgas vadību – “Saskaņu” un “Gods kalpot Rīgai”.
Bet ilgtermiņa prioritātes ir 7 gadu plāns investīcijām infrastruktūrā, lai sakārtotu tiltus, ielas, lai Rīgā būtu Eiropas galvaspilsētai atbilstoša infrastruktūra, laba pārvaldība un sabiedrības iesaiste, nodrošinot, ka nevienu būtisku lēmumu dome nepieņem bez diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām, kā arī investīciju piesaiste, inovācijas un darbavietu radīšana, piemēram, paplašinot ēku siltināšanu programmu, stāstīja Staķis.
"Attīstībai/Par!" un "Progresīvajiem" pašlaik lēsts vislielākais atbalsts Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, apsteidzot ilgstoši līderpozīcijās bijušo "Saskaņu", liecina pēc portāla LSM.lv un Latvijas Televīzijas pasūtījuma SKDS veiktās aptaujas rezultāti.
Mārtiņš Staķis – vizītkarte
Karjeru politikā sācis nesen: iesaistījās kustības "Par!" izveidē un 2018. gadā no "Attīstībai/Par!" kopīgā saraksta ievēlēts 13. Saeimā. Aktīvi ziedo kustībai "Par!" un apvienībai "Attīstībai/Par!" – pērn uz aizpērn 37 000 eiro, šogad nedaudz virs 1000 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja apkopotie dati. Pirmo reizi kādai partijai ziedojis pirms 16 gadiem, pārskaitot 300 latus Zaļo un Zemnieku savienībai, kurā darbojas viņa māte – kādreizējā Saeimas deputāte un ministre vairākās valdībās Dagnija Staķe.
Pašlaik Mārtiņš Staķis ir Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. 11. jūnijā nolika Saeimas deputāta mandātu. Par Rīgas domes nākotni paudis, ka pēc ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē pie varas nevajadzētu būt tiem, kuri tur bijuši pēdējo desmit gadu laikā, tātad viņš apšauba sadarbības iespējas ar "Saskaņu" un "Gods kalpot Rīgai".
Mārtiņš Staķis savu karjeru sāka kā "Narvesen" veikalu ķēdes mārketinga direktors (1999. līdz 2010. gads). Kopš 2010. gada ir privātuzņēmējs, "Illy" kafijas izplatītājs un "Innocent Cafe" īpašnieks. Latvijas Televīzijā veidojis reliģijas un ētikas jautājumu raidījumu "Saknes debesīs", ir zemessargs un dažus gadus bijis brīvprātīgais pedagogs.
Staķis bija viens no pirmajiem publiski nosauktajiem Rīgas mēra amata kandidātiem. Reklāmas kampaņa sākās, vēl pirms bija izsludināts priekšvēlēšanu ağitācijas periods un vēl pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tika divreiz pārceltas.
