Partijas vēsture

Centra partija ir dibināta jau pirms 15 gadiem zīmīgajā 11. novembrī ar sākotnējo nosaukumu "Vislatvijas partija 21. gadsimts", bet, neraugoties uz ambicioziem pūliņiem, tā vienmēr bijusi patālu no varas gan parlamentā, gan pašvaldībās.

Centra partija par sevi tagad teic, ka tā ir kristīgi konservatīva partija, kas iestājas par taisnīgu un efektīvu Rīgas un valsts pārvaldi. Iepriekš tā sevi dēvēja par "patriotisku un kristīgi konservatīvu partiju, kas pārstāv Latvijas sabiedrības vairākumu".

Tā arī ir iniciējusi pašreiz strādājošās –13. Saeimas – atlaišanu.

Kad pērn maijā Centra partija bez rezultātiem kandidēja uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tā savā programmā iestājās par kompensācijām no Eiropas Savienības par 15 gadus ilgo Latvijas diskrimināciju tās sastāvā. Centra partija šajās vēlēšanās pieprasīja, lai Eiropas Savienība būtu suverēnu valstu savienība, kurā ir jāsaglabā skaidrās naudas aprite, bet sabiedrību Centra partija aizstāvēja pret, viņuprāt, kāda "uzspiestu čipošanu".

Centra partija ir par tradicionālām ģimenēm. Savās programmās tā pauž, ka ir pret genderisma ideoloģiju, dzimumdzīves, lesbiešu, geju, biseksuālu, transpersonu un homoseksuālisma publisku propagandu.

Centra partija apgalvo, ka tā pašfinansējas un ir brīva no jebkādu oligarhu ietekmes. Informācija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā rāda, ka tās biedri uz ziedošanu gan pārāk naski nav. Kopš 2006. gada tai ziedots virs desmit tūkstošiem eiro. Daži labdari aktivizējušies šovasar.

Piemēram, arī citās vēlēšanās kandidējušais partijas priekšsēdis Andžejs Zdanovičs, kas esot uzņēmuma "Možums Pro" uzraugs, ir ziedojis 2000 eiro, bet Rīgas mēra amata kandidāts Jānis Valtervitenheims trīs piegājienos partijai šovasar atvēlējis 2150 eiro.

Pēc partijas pērnā gada deklarācijas ziņām redzams, ka pērn teju vienīgais ziedotājs ar gandrīz 2300 eiro atbalstu pirms Eiroparlamenta vēlēšanām bija Aigars Bitāns, kas medijos ir nodēvēts par sektas "Jaunā paaudze" pārstāvi.

Politiskā spēka līderi

Centra partija Rīgas domes vēlēšanām uz 60 domnieku vietām piedāvā astoņus kandidātus, un tas ir otrs skaitliski mazākais no 15 sarakstiem. Visi ir rīdzinieki, vairums vīriešu, lielākoties vecumā virs 40 gadiem.

Centra partijas mēra amata kandidāts un pirmais numurs ir biedrības "Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība "Dzintars"" prezidents Jānis Valtervitenheims.

Otrā vieta Normundam Grostiņam, kas bija saraksta līderis pērn notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Par Grostiņu jau vēstīts arī kā par Rīcības partijas priekšteces partijas "Eiroskeptiķi" kādreizējo līderi. Pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2003. gadā Grostiņš ar domubiedriem aicināja referendumā balsot pret dalību savienībā.

Grostiņš ir pabijis vairākās partijās, bet iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās un 13. Saeimas vēlēšanās kandidēja "No sirds Latvijai" sarakstā, nekur neiekļuva, bet vēlāk tika no partijas aizmuguriski izslēgts. Savulaik Grostiņš vēlēšanās pārstāvējis arī Latvijas Sociālistisko partiju, ir kritizējis sankcijas pret Krieviju.

Pirms Rīgas domes vēlēšanām sabiedrisko mediju portālam LSM.lv Grostiņš skaidro, ka, viņaprāt, ideālā Rīga varētu būt moderna, augoša, komfortabla Eiropas pilsēta, nevis haotiska, dilstoša un izzagta kņaziste.

Viena praktiska lieta, ko Grostiņš noteikti gribu izdarīt pilsētā, ir pēc Kopenhāgenas parauga ieviest upes tramvajus - kuģīšus, kas savienotu, piemēram, Vecmīlgrāvi ar Bolderāju.

Centra partijas valdes priekšsēdētājs Andžejs Zdanovičs saraksta trešajā vietā. Viņš Rīgā grib samazināt apkures izmaksas un pāriet uz bezmaksas sabiedrisko transportu. Zdanovičs galvaspilsētā uzstādīs jaunās paaudzes skaitītājus, nodrošinot to attālinātu nolasīšanu, lai vairs nevajadzētu katru mēnesi iesniegt rādījumus.

Sarakstā arī pašnodarbinātie Aleksandrs Burbo un Aigars Zariņš, grāmatvede Ilze Mukāne, kazino operatoru apkalpošanas uzņēmuma darbinieks Georgijs Černovs un Silvija Berga, kas sevi pieteikusi kā kādas nekustamā īpašuma kompānijas vadītāju, bet Uzņēmumu reģistra datubāzēs tam apstiprinājumu atrast nevar.

Partijas piedāvājums

Kā plānojat noturēt Rīgas ieņēmumus vismaz pašreizējā līmenī?

Centra partijas atbilde:

"Pirmkārt, jāveic liela esošo līdzekļu revīzija, jākonstatē, vai budžetā nav deficīts. Otrkārt, neatbalstām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pacelšanu, jo tas Rīgai atņems daudz naudas un līdz ar to pasliktināsies uzņēmēju darbība Rīgā. Atkarībā no valdības piedāvājuma, kas var būt neapliekams 100 000 eiro vienai personai, mēs iestājamies par 90% NĪN atlaidi vienīgajam mājoklim (pašreizējā regulējuma ietvaros). Nauda primāri ir jāizlieto sabiedriskai kārtībai, izglītībai, veselībai, ielu, iekšpagalmu, ceļu remontam un transportam, sākot ar vienu svētdienu mēnesī bezmaksas transportam. Svarīgi ari paplašināt finanses sociālajai palīdzībai, atbalstīt jaunās ģimenes, pensionārus. Tātad lielākus pabalstus jaunajām māmiņām, bērniem un pensionāriem īpaši zāļu iegādei. Uzņēmējdarbības attīstīšana nav tik daudz Rīgas pilsētas iespējās, bet Latvijas valdības kompetencē, tomēr pašvaldības iespēju robežās mēs tam veltīsim nopietnu uzmanību."           

Centra partija savā vēlēšanu programmā paziņo, ka ir oficiāli ierosinājusi atlaist Saeimu un pozitīvi vērtē, ka tika atlaista Rīgas dome. Jau minēts, ka šī partija ir rosinājusi Saeimas deputātu skaitu divreiz samazināt. Ar tādu pašu plānu tā dodas uz Rīgas domi - 60 deputātu vietā piedāvā 30. Tas dažos gados ietaupīšot miljonus eiro.

Partija iestāsies par denacionalizēto īpašumu īrnieku diskriminācijas izbeigšanu, dodot tiem taisnīgas kompensācijas. Vienīgajam mājoklim būšot uzreiz 90 procentu īpašuma nodokļa atlaide. Tāpat likvidēs dalītā īpašuma problemātiku.

Partija ierīkos bezmaksas bērnu sporta sekcijas visos pilsētas rajonos.

Vadības algas Rīgas pašvaldības uzņēmumos samazināšot, bet sociālo palīdzību rīdziniekiem audzēšot. Centra partija atbalstīšot uzņēmējdarbību, īpaši ražošanas uzņēmumus.

Visbeidzot Centra partija piedāvā iepriekšējo domes deputātu darba pilnīgu auditu par 10 gadiem, bet līdzekļu izsaimniekotājus un zagļus sauks pie kriminālatbildības, piedzenot zaudējumus.

Daudzajiem solījumiem pietrūkst paskaidrojuma, kā tos īstenos. Centra partija neatsaucās Latvijas Radio lūgumam pēc saviem ieskatiem sadalīt miljardu lielo Rīgas budžetu, bet atzīmēja, ka izglītība, mājokļu politika, sabiedriskā kārtība un veselība būs tās prioritātes. Partija skaidro, ka vispirms tā īstenos pašreizējās saimniecības revīziju. Partija arī norādīja, ka galvaspilsētā neatļaus praidus.

Partijas Rīgas mēra amata kandidāts Jānis Valtervitenheims intervijā Latvijas Radio,

jautāts par to, kā pašvaldībā kompensēs gaidāmo ieņēmumu kritumu pēc tam, kad rīdziniekiem pirmajam mājokli būs paredzēta 90% NĪN atlaide, atzina, ka šādu aprēķinu partijai nav. 

Valtervitenheims klāstīja, ka partija raugās nevis uz to, cik daudz naudas NĪN atlaides dēļ neienāks Rīgas budžetā, bet gan uz to, lai rīdziniekiem būtu tiesības nemaksāt NĪN par vienīgo mājokli.

Arī uz jautājumu, kā partija plāno noturēt pašvaldības ieņēmumus līdzšinējā līmenī, Valtervitenheimam nebija atbildes, norādot, ka jāraugās, kā beigsies Covid-19 krīzes laiks. Palīgā, viņaprāt, būtu jānāk valstij, jo pašvaldība visu nevar izdarīt.

Centra partijas Rīgas mēra amata kandidāts atzina arī, ka viņš nesola noturēt cilvēkus Rīgā atšķirībā no citām partijām.

Citas partijas, solot dažādus labumus, arvien turas "pie komunisma ideoloģijas" un populisma, teica Valtervitenheims, kurš paša partijas solīto NĪN 90% atlaidi vienīgajam mājoklim par populismu neuzskata.

Vēlāk viņš piebilda, ka papildu ieņēmumus varētu gūt pēc tam, kad būs uztaisīta esošo tēriņu revīzija.

Mēra amata kandidāta vizītkarte

Jānim Valtervitenheimam šogad aprit 60 gadu. Viņš ir biedrības "Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība "Dzintars"" prezidents. Valtervitenheims pirms iepriekšējām vēlēšanām atklājis, ka bez dzimtās brīvi var sazināties arī angļu, poļu un lietuviešu valodā.

Kad no Centra partijas pērn kandidēja uz Eiropas Parlamentu, kā savu izglītību viņš norādīja Laterāna Pontifikālās universitātes Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā iegūtu pedagoģijas maģistra grādu. Laterāna Pontifikālās universitātes filiāles interneta lapā ir lasāms, ka pētnieciskajā darbībā tā īsteno uzstādījumu, ko izsaka nosaukums "Jauna antropoloģija III gadu tūkstotim" un kas paredz cilvēka universāla tēla atjaunošanu mūsdienu kultūrā.

Valtervitenheims pirms diviem gadiem gribēja tikt arī Saeimā, toreiz pārstāvot sarakstu "No sirds Latvijai". Uz sabiedrisko mediju portāla LSM.lv jautājumu, kādēļ būs labs Saeimas deputāts, viņš atbildēja, ka labs ir tikai Dievs, bet viņš varot censties būt labs savu spēku un zināšanu robežās. Valtervitenheims politikā ejot ar mērķi "darboties nevis bagāto, bet tautas interesēs, lai tauta varētu dzīvot pārtikušu dzīvi un pensija būtu atpūta, nevis raizes par to, ka nepietiks iztikai".

Centra partijai Valtervitenheims šovasar ir ziedojis 2150 eiro. Par viņa turīgumu, ģimenes stāvokli un citām lietām informācija ir skopa.