Pēdējoreiz Rīgas domē no Latvijas Krievu savienības priekšgājējas, partiju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, ievēlētie darbojās laikā no 2005. līdz 2009. gadam.

PCTVL turpmākajos gados pavadīja iekšējas nesaskaņas un izirums, vairāki aktīvisti pārvācās uz nākamo „Saskaņas centru”. Politisko migrantu vidū bija, piemēram, PCTVL Rīgas domes saraksta līderis 2001. gada vēlēšanās un šobrīd ilggadējais “Saskaņas” frakcijas Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs. 2009. gadā PCTVL Rīgas domē neiekļuva un turpmākajās divās pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā nepiedalījās. Pa to laiku PCTVL pārtapa par Latvijas Krievu savienību.

Partija šogad reklāmas aktivitātēm pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām noslēgusi līgumus par vairāk nekā 100 000 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja apkopotā informācija.

Visticamāk, tēriņi nevarētu būt tik vērienīgi, ja nesen Latvijas Krievu savienība nebūtu tikusi pie konta bankā „Citadele”, kurā ieskaitīti valsts budžeta līdzekļi, kas tai pienākas par 13. Saeimas vēlēšanās gūtajiem 3,2% vēlētāju balsu.

To nosaka pērn pieņemtie grozījumi Politisko partiju finansēšanas likumā par valsts naudu partijām, kuras Saeimas vēlēšanās guvušas vismaz 2% balsu. Attiecīgi Latvijas Krievu savienībai šajā gadā no valsts budžeta pienākas136 336 eiro. Iepriekš komercbankas ilgāku laiku atteica Latvijas Krievu savienībai kontu atvērt.

Arī tagad no savienības pārstāvju publiski paustajiem paziņojumiem jaušams, ka banka „Citadele” rūpīgi izvērtē katru „kustību” šīs partijas kontā.

Pateicoties reklāmām latviešu un krievu valodā vai arī bez tām, taču Latvijas Krievu savienība ir no tām politiskajām organizācijām, kurām ir izredzes iegūt pārstāvniecību Rīgas domē. Tas varētu būt saistāms arī ar partijas „Saskaņa” atbalstītāju skaita sarukumu.

„Saskaņa” šajās vēlēšanās startē bez spilgtiem līderiem un partiju arī saista ar korupcijas skandāliem aizvadītajos gados. Vienlaikus līdz pat šodienai Latvijas Krievu savienības līderu loks lielā mērā palicis nemainīgs un vairāki no redzamākajiem prokrieviskajiem aktīvistiem startē arī šajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Kandidāti

Saraksta līderis ir kādreizējais Saeimas un uz neilgu laiku arī Eiropas Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Aiz viņa sarakstā kandidē Eiropas Parlamenta deputāta palīdze Inna Djeri, kura nesekmīgi startējusi dažādās iepriekšējās vēlēšanās.

Kandidātu saraksta augšgalā ir bijušie Saeimas deputāti Jakovs Pliners un Vladimirs Buzajevs. Sarakstā ir kopumā pieci kandidāti, kuri bijuši Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīgi.

Kandidātu sarakstā kā pēdējais startē Latvijas Anti - nacistiskās komitejas aktīvists Aleksandrs Giļmans, kurš skandalozu publicitāti agrāk guvis ar aktivitātēm 16. martā.

Jāpiebilst, ka daži no kopumā 39 Latvijas Krievu savienības kandidātiem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās savas valsts valodas zināšanas novērtējuši kā „vidējas” vai „sarunvalodas līmenī”.

Piedāvājums programmā

Latvijas Krievu Savienības vēlēšanu programmā atspoguļoti vairāki līdzīgi punkti kā konkurentu solījumos, proti, nekustamā īpašuma atlaides, samazināta maksa par komunālajiem pakalpojumiem, paplašinātas sociālās palīdzības iespējas.

Konkrēts solījums ir bezmaksas sabiedriskais transports Rīgā atbilstoši Tallinas piemēram.

No iepriekšējiem domes sasaukumiem LKS gatavi pārņemt sociālās palīdzības programmas, bet likvidēt korupcijas ēnu un veicināt caurskatāmību, solot atklāt ierēdņu un politiķu vārdus par konkrētiem lēmumiem.

Ieskanas arī inovatīvi risinājumi Rīgas problēmu risināšanai: cīņā ar putekļiem jāorganizē biežāka ielu laistīšana, savukārt sabiedriskajā transportā būs liegta pārvietošanās cilvēkiem, kuri ar savu uzvedību un stāvokli traucē citiem pasažieriem.

Partija, protams, neizpaliek bez ideoloģiskiem solījumiem. Latvijas Krievu savienība apņēmusies cīnīties par Uzvaras pieminekļa atjaunošanu, skolu vadībā apstiprināt cilvēkus, kuri maksimāli saglabās rīdzinieku bērnu nacionālo identitāti.

Partijas Rīgas mēra amata kandidāts Miroslavs Mitrofanovs intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka Uzvaras pieminekļa atjaunošanai plānots vākt ziedojumus no iedzīvotājiem un uzņēmumiem. "Mēs neizmantosim Rīgas budžetu, lai atjaunotu pieminekli," sacīja Mitrofanovs. Pēc viņa teiktā, daļai rīdzinieku šis piemineklis ir ļoti nozīmīgs - 9. maijā pie tā pulcējas ap 100 000 iedzīvotāju.

Partija uzstās uz tiesībām lietot krievu valodu pašvaldības iestādēs un uzņēmumos.

Latviešu svētkus Rīgā bagātināšot ar krievu tradīcijām.

LKS programmā teikts, ka „nevienai no partijām, kas noveda Rīgas pašvaldību tagadējā strupceļā, nav morālo tiesību atgriezties pie varas”. Vienlaikus atbilstoši vēlētāju gribai Latvijas Krievu savienības pārstāvji par sadarbību gatavi runāt ar visām partijām.

Arī intervijā Latvijas Radio Mitrofanovs sacīja, ka Latvijas Krievu savienībai nav "sarkano līniju", taču ir prioritātes. Tā nevēlas, lai augstos amatos Rīgā nonāktu tādi cilvēki, kas bija augstos amatos iepriekšējā Rīgas domes koalīcijā un kam bija kāda saistība ar korupcijas skandāliem.

Latvijas Krievu savienība ir viena no dažām partijām, kas uz jautājumiem par Rīga domes budžeta izlietojuma izmaiņām un aprisēm nākamajā gadā atbild, ka nevēlas pareģot precīzus skaitļus.

Ko atbildēja LKS?

Pašlaik tā būtu pārgalvīga avantūra – uzrakstīt precīzus grozījumus budžetam, kurš neeksistē. Budžeta skaitļi ir atkarīgi no prognozes, kuru nākamajam gadam sniegs Finanšu ministrija par plānotajiem ienākumiem, atbildēja LKS.

Pašvaldības budžets ir atkarīgs no valsts budžeta, kurā tiks paredzēti:

- atskaitījumi izlīdzināšanas budžetā (2020. gadā - 64,3 miljoni)

- dotācijas pašvaldības budžetā no valsts budžeta (2020. gadā - 178,6 miljoni)

Turklāt šogad 38 miljoni tika pārskaitīti no pašvaldības budžeta uz valsts budžetu.

Tāpēc visu pašvaldību budžeti tiek pieņemti tikai pēc tam, kad Saeima apstiprina valsts budžetu.

Runājot par šā gada tendencēm, jāatzīst, ka krīzes izraisītais zaudējums Rīgas pašvaldības finansēm nav kritisks un daudzos gadījumos nav manāms. Piemēram,  iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšana 2020. gada sešos mēnešos sasniegusi 102,7%. Šajos apstākļos nav pamata celt paniku un piedāvāt revolucionāru budžeta izdevumu samazinājumu. 

Ekonomiskais stāvoklis Latvijā ir atkarīgs no situācijas ar ekonomiku un pandēmiju pasaulē un Eiropā. Šajās jomās pastāv liela nenoteiktība. To atzīst gan pasaules valstu līderi, gan centrālo banku priekšsēdētāji, proti, tie, kam ir vispilnīgākie dati.

Tāpēc 2021. gada budžeta grozījumu spektrs no pašreizējā apjoma un budžeta izdevumu struktūras saglabāšanas līdz radikālai tās pārskatīšanai situācijas ekonomikā katastrofālās attīstības gadījumā. Tādā, sliktākajā gadījumā, nebūs resursu svētkiem un koncertiem, bet būs vajadzīgas mobilas virtuves trūcīgajiem, norāda LKS.

Šī krīzes situācija var būt tikai sākums lielajai krīzei, kas aptver vairākus epidēmijas viļņus un pasaules ekonomikas strukturālās problēmas, kuras atklāj pašreizējā krīze. Krīze būs sitiens, pirmkārt, neaizsargātākiem cilvēkiem. Pašvaldībai ir jāplāno vairāk naudas savu iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai. Bezdarba pieaugums prasīs sociālās palīdzības saņemšanas kritēriju mīkstināšanu, speciālu sociālā atbalsta programmu izveidošanu, pašvaldības organizētos darbus, pauda LKS.

Mēra amata kandidāts – Miroslavs Mitrofanovs

53 gadus vecais politiķis uz vietu Rīgas domē kandidē pirmo reizi. Dzimis, audzis Daugavpilī. Latvijas Universitātē studējis bioloģiju un ķīmiju. 90. gadu sākumā bijis politikas žurnālists laikrakstā „Dinaburga”. Vēlāk nesekmīgi kandidējis 5. un 6. Saeimas vēlēšanās un Daugavpils domes vēlēšanās.

Ievēlēts 7. Saeimā no Tautas Saskaņas partijas saraksta. Iesaistījies partijas „Līdztiesība” darbībā, izveidojis tās Daugavpils nodaļu.

Turpmākajās Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidējis no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” saraksta. 2005. gadā ievēlēts par Daugavpils domes deputātu. Bijis 9. Saeimas deputāts, strādāja Saeimas Budžeta, finanšu (nodokļu) komisijā.

Turpmākajās Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējis nesekmīgi, bet 2018. gadā uz neilgu laiku kļuva par Eiropas Parlamenta deputātu mandātu nolikušās Tatjanas Ždanokas vietā.

Šobrīd Mitrofanovs ir Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs. Piedalījies Nepilsoņu kongresa izveidē. 2014. gadā novērotāja statusā piedalījās referendumā par Krimas pussalas valstiskās piederības noteikšanu. 2017. gadā bija viens no Krievu skolu aizsardzības štāba atjaunošanas iniciatoriem un iesaistījās tā aktivitātēs.

Ziņu arhīvi liecina, ka Mitrofanovs pirms 20 gadiem iekūlies skandālā, kad Saeimā sarīkoja preses konferenci ar nacionālboļševiku piedalīšanos. Tādējādi viņi protestēja, ka Latvijā neielaida Krievijas mūziķi un nacionālboļševiku Jegoru Ļetovu. Par šo rīcību Mitrofanovu kritizēja arī frakcijas biedri. Savukārt 2005. gadā viņš bija spiests atstāt Daugavpils dome deputāta amatu, ko nedrīkstēja savienot ar sekretāra amatu Eiropas Parlamentā.