Apvienību vēsture
"Latviska Rīga!" bija NA sauklis arī iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kurās apvienības kuģi stūrēja kādreizējā tieslietu ministre un pieredzējusī Rīgas domniece Baiba Broka kopā ar biatlonistu Gundaru Upenieku un citiem partijas un domubiedriem. Viens no apvienības saukļiem ceļā uz Rīgas domi bija par tiesiski pārvaldītu galvaspilsētu. To gan sašķobīja pērnās vasaras notikumi, kad NA deputāti un mēra amata kandidāti Broku par iespējamu kukuļa piedāvājumu aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Broka apvienību pameta, vēlāk pieslējās frakcijai "Rīgai", ko veidoja citi no frakcijām patriekti vai aizgājuši deputāti. Šovasar Broka paziņoja, ka politiku pamet, un kopā ar reiz uz Rīgas domi līdzi ņemto Gundaru Upenieku nu vada Latvijas Biatlona Federāciju.
NA ideoloģija līdz šim publiski raksturota no remdenas līdz pat "galēji labējam populismam"'.
Partijas biedri tikuši vainoti sadarbībā ar neonacistiem un citiem radikāļiem. Taču vēlētāju atbalstu izpelnās ar stingru uzsvaru latviešu nacionālo interešu aizstāvībā.
Rīgas domē iepriekšējās vēlēšanās dabūja 6 vietas no 60. Apvienība vada vairākus novadus, un 66 pašvaldībās tā ir pārstāvēta ar 166 deputātiem. Atbalstītāji apvienībai pērn ziedojuši ap 100 000 eiro, bet vēl 66 000 tā dabūjusi no valsts budžeta.
LRA dibināta pirms sešiem gadiem kā centriska politiskā apvienība. Veidota no trim reģionālām partijām, ir sadarbības līgumi ar vēl vairākām politiskām organizācijām. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā tā veidoja kopīgu sarakstu ar partiju "Latvijas attīstībai", domē tika tikai Reģionu apvienības toreizējais vadītājs Mārtiņš Bondars, kas vēlāk pieslējās "Latvijas attīstībai". Redzamākais pārstāvis vietvarās ir Jānis Vilnītis, kas amatā nomainījis ilggadējo Liepājas mēru Uldi Sesku. 13. Saeimas vēlēšanās Reģionu apvienība nepārvarēja 5% barjeru, taču tai pietika balsu, lai iegūtu valsts finansējumu 25 000 eiro apmērā katru gadu. Vēl ap 32 000 eiro apvienība pērn saņēma ziedojumos.
Politiskā spēka līderi
NA un LRA kopīgā saraksta pirmais numurs Rīgas domes vēlēšanās ir politikā pieredzējušais Einārs Cilinskis. Par politiski pārāk veiksmīgu gan viņu nosaukt nevarētu, jo, iespējams, ka tikpat daudz amatu, kuros viņš ir pabijis, arī gājuši secen – ar neveiksmēm vēlēšanās un virzīšanu uz ministru posteņiem.
Otrais Rīgas sarakstā ir Reģionu apvienības tagadējais līderis jurists Eduards Smiltēns, kam ir desmit gadu pieredze politikā un kas pirms trim gadiem pameta «Vienotību». Bijis deputāts 10. un 11. Saeimā, bet 12. Saeimā tika, jo pēc kļūšanas par premjeri atbrīvojās Laimdotas Straujumas vieta. Pēdējos trīs gadus politiski viņam nav pārāk veicies.
Trešais numurs ticis politikā mazāk zināmajai Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājai un Valsts prezidenta ārštata padomniecei Ievai Siliņai.
Sarakstā ir vairāki bijušie Rīgas domnieki, piemēram, Dainis Locis, Ieva Holma, Ģirts Lapiņš, Jurģis Klotiņš. Arī Torņakalna attīstības biedrības vadītājs Valdis Gavars, kas savulaik bijis Rīgas domē no "Vienotības" saraksta. Nacionālās apvienības un Reģionu apvienības blicei pieslējies arī bijušais "KPV LV" biedrs Roberts Spručs.
Vēlēšanu sarakstu papildina arī NA politiķa zemkopības ministra Kaspara Gerharda komanda – padomnieks Edvards Ratnieks un biroja vadītājs Jānis Eglīts, kas kuluāros tiek dēvēts par ietekmīgāku cilvēku Zemkopības ministrijā nekā pats Gerhards.
Tāpat rīdzinieku izvēlei piedāvāta juriste Ieva Brante un aktieris un uzņēmējs Ivars Auziņš.
Divas trešdaļas kandidātu ir vīrieši, vidējais vecums – 45 gadi, pārsvarā rīdzinieki un no Pierīgas, bet pa kandidātam arī no Limbažiem, Gulbenes un Līgatnes.
Politiskais piedāvājums
"Dzīva Rīga bez vārnām, kaijām un gejiem," tā medijos lakoniski ir raksturots Nacionālās apvienības un Reģionu apvienības piedāvājums vēlētājiem. NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars rīdziniekiem liek izvēlēties: "Ja "Attīstībai/Par!" vadīs Rīgu, tā būs praida Rīga, ja austrumu virziens, tad tā būs 9. maija Rīga, bet, ja mēs – 18. novembra Rīga."
Apvienība savā vēlēšanu programmā gan ir diplomātiskāka. Tur lasāms, ka no 2022. gada ikvienam rīdziniekam būs vieta latviskā bērnudārzā, bet kopā ar Pierīgas pašvaldībām attīstīs vienotu Lielrīgas politiku satiksmes, izglītības, uzņēmējdarbības attīstības, vides un citās jomās. Lielrīga kļūšot par Latvijas attīstības motoru.
Apvienība veidos sadarbību ar Rīgas apkaimēm, uzklausīs senioru organizācijas, jauniešus, nacionālās kultūras biedrības, reliģiskās organizācijas, vides un citas nevalstiskās organizācijas.
Ar NA un LRA pie varas Rīgā tiks izskausta ne tikai korupcija, bet arī šķēršļi cilvēkiem bērnu ratiņos un ratiņkrēslos. Rīdziniekiem būšot pieejami mājokļi par saprātīgām cenām. Cels jaunas mājas, samazinās nekustamā īpašuma nodokļa slogu, Rīgu padarīs zaļāku, bet veselības aprūpi – pieejamāku.
Īpaši rūpēsies par zūdošajiem kultūrvēstures pieminekļiem un veicinās audžuģimeņu veidošanos.
Kur solījumu izpildei ņems naudu, programmā apvienība nemin. Šī apvienība arī neatsaucās Latvijas Radio lūgumam Rīgas gada budžeta vienu miljardu eiro sadalīt izdevumu pozīcijās pēc saviem ieskatiem.
Partija atbildēja, ka tās solījumu izpildei papildus vajadzēs vismaz 18 miljonus eiro, bet kā vienīgo naudas avotu piedāvā dotāciju samazinājumu "Rīgas satiksmei".
Mēra amata kandidāts Einārs Cilinskis intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka nav jēgas veidot kādu budžeta “ekseli, jo vēl nav saņemti Finanšu ministrijas rādītāji – kādas ieņēmumu prognozes, kāds pieļaujamais budžeta deficīts, un pastāv liela nenoteiktība Covid-19 dēļ”.
Viņš norādīja, ka optimistiskais scenārijs ir tāds, ka Rīgas pašvaldības ienākumi nemainīsies, kas arī ļauj izvirzīt prioritātes – bērnu aprūpe un sociālie jautājumi. Savukārt, ja krīze pastiprinās, taupīt un samazināt kādus izdevumus nebūtu pareizi, jo tas tikai pastiprina krīzi, tad būtu jāpalielina budžeta deficīts, pauda Cilinskis.
Cilinskis intervijā Latvijas Radio arī atzina, ka NA/LRA nepieļauj sadarbību ar “Saskaņu” kā ar promaskavisko spēku, un viņš sliecas novilkt “sarkanās līnijas” pret līdzšinējās domes koalīcijas partiju “Gods kalpot Rīgai”. Viņš pauda, ka, nekas labs nesanāks, ja spēki, kas bija pie varas domē, netiks pilnībā nomainīti, tāpēc GKR jāpaliek opozīcijā.
Mēra amata kandidāta vizītkarte
Viņš ir diplomēts ķīmiķis, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) ieguvis arī maģistra grādu starptautisko ekonomisko sakaru vadībā. Kopš pērnā gada septembra Cilinskis ir Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts. Spriežot pēc valsts amatpersonas deklarācijas, pērn bijis nodarbināts arī RTU, kur saņēmis 14 000 eiro. Cilinskim pieder dzīvoklis Rīgā, 14 gadus veca automašīna "Mazda 6", kā arī 1991. gada izlaiduma traktors "Belarus". Pēdējos desmit gados NA un ar to saistītām partijām ziedojis vairāk nekā 10 000 eiro.
Politikā redzamākais amats ir bijis Laimdotas Straujumas valdībā, kur Cilinskis bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Šajā krēslā viņš gan noturējās vien nepilnus divus mēnešus, jo pretēji aicinājumiem to nedarīt Cilinskis piedalījās 16. marta tā sauktajā Leģionāru piemiņas dienas gājienā, pēc kā no ministra amata tika patriekts. Pēc tam viņš atgriezās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra amatā.
Par Cilinski var arī teikt, ka ir virkne amatu, kuros viņš nav ticis. Vairākkārt nav ievēlēts Saeimā, Rīgas domē un Eiropas Parlamentā, savulaik atteicies no ekonomikas ministra posteņa, bet pēdējās Saeimas vēlēšanās nekandidēja pats, paziņojot, ka laiks dot iespējas jaunajiem.
