Politiskā spēka vēsture
Nacionālās savienības „Taisnīgums” pārstāvji, esot vieni no 15 kandidātu sarakstiem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, piesaka sevi kā jaunpienācējus cīņā par varu galvaspilsētā. Partijas vēsture gan ir senāka. Tās priekštece bija 2000. gadā dibinātā Latvijas Nākotnes partija. Tās aktivitātēm apstājoties, pēc vairākiem gadiem tapa savienība „Taisnīgums”,
kuras darbības publiskā sadaļa vairāku gadu garumā iezīmējusies ar protesta akcijām pret imigrantiem un viesstrādniekiem.
Mēru šķirotava
Salīdzini sevi, sev svarīgo ar partiju mēra amata kandidātiem "Mēru šķirotavā"!
Partijas pārstāvji jau iepriekš uzsvēruši, ka viņu sagatavotais septiņu kandidātu saraksts ir tik neliels, jo politiskais spēks šobrīd tikai atsperas darbam Rīgā. Šī atspēriena praktiskā puse gan grūtāk nojaušama, jo atbilstoši informācijai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā, partija 2019. gada pārskatā fiksējusi 423 eiro ieguvumus biedru naudās, iestāšanās naudās un 100 eiro ziedojumos. Partijai bijuši 451 eiro izdevumi par telpu īri un vēl dažu desmitu eiro izdevumi. Pagājušo gadu partija noslēgusi ar 51 eiro kasē.
Politiskā spēka kandidāti
Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad iespējams nosaukt visus kāda saraksta kandidātus, jo nacionālās savienības „Taisnīgums” sarakstā uz vietu Rīgas domē pretendē septiņi kungi, tādējādi 56 kandidātu vietas atstājot neaizpildītas.
Saraksta līderis ir zobārsta prakses vadītājs Vilnis Strods, kuram seko attīstības finanšu institūcijas „Altum” projektu vadītājs Andrejs Krūmiņš.
Tālāk kandidātu sarakstā savirknēti Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes inspektors Pēteris Buks, SIA „JS Consult” valdes priekšsēdētājs Jānis Suipe, Latvijas Nacionālā arhīva galvenais arhivārs Mārtiņš Taurītis, SIA „ATEA Global Services” sistēmu administrators Jānis Adijāns, kā arī "Citadele bankas" IT speciālists Kārlis Saliņš.
Politiskā spēka piedāvājums
Kā noturēt Rīgas ieņēmumus vismaz pašreizējā līmenī?
Ieņēmumus plāno palielināt, dibinot Rīdzinieku banku. Tā būtu Rīgas domes kapitālsabiedrība - kredītiestāde, kurā tiktu glabāta visa domes, domes darbinieku, tai piederošo uzņēmumu un to darbinieku algu konti. Banka piedāvātu arī savus pakalpojumus rīdziniekiem un uzņēmējiem. Klientus - pensionārus banka apkalpotu bez maksas. Noguldītāji varēs būt droši par saviem depozītiem, uzņēmēji par apgrozāmajiem līdzekļiem, jo bankas kapitālu nodrošina dome, nevis Noguldījumu garantijas fonds maksimālos 100 tūkstošus.
Neatkārtotos situācija ar "Rīgas namu pārvaldnieku" (RNP), kurš pazaudēja 6 miljonus eiro bankrotējošajā "PNB bankā".
Nav arī pieņemams, ka, piemēram, Dienvidu tilta būvniecībā 50% no gala izmaksām sastādīja mistiska "kredīta piesaiste". Rīgas dome varēs finansēt citus uzņēmumus, kuri ir gatavi investēt Rīgas infrastruktūrā, latviešu bērnudārzu izveidē, mājokļu būvniecībā rīdziniekiem, RNP un citu namu apsaimniekotāju īstenotajos māju siltināšanas projektos. Kredīta atmaksa būtu uz maziem procentiem, jo tie tiktu izsniegti tikai rīdziniekiem nepieciešamiem projektiem.
Banka (kredītiestāde) ir naudas emitēšanas (radīšanas) iestāde, kura izsniedz kredītus ar 11 - 20% pašu kapitāla seguma, respektīvi, lai izsniegtu 100 miljonus kredīta, ir nepieciešams (atkarībā no bankas apgrozījuma) tikai 11 miljoni pašu kapitāla. Rīgas budžets sastāda nepilnu miljardu.
Otrs peļņas avots, kurš netiek izmantots, pašlaik ir ārzemnieku nodoklis. Pēc PMLP datiem Rīgā pašreiz ir aptuveni 100 000 termiņuzturēšanās atļauju ieguvēji (ārvalstnieki), uzliekot katram no tiem par pienākumu maksāt 150 eiro mēnesī, Rīgas dome iegūtu 180 miljonus eiro.
Nekustamā īpašuma nodokli nedrīkst palielināt Latvijas pilsoņiem, to var darīt tikai termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem - ārzemniekiem.
Nacionālā savienība „Taisnīgums” programmā rosina izveidot repatriācijas fondu latviešu reemigrācijai un ārzemnieku repatriācijai.
Partija arī rosina „nepiešķirt pilsētas līdzekļus un citu atbalstu organizācijām, kas sludina multikulturālismu, veicina imigrāciju un tradicionālās ģimenes vērtības graujošas uzskatu sistēmas”, kā arī „radīt administratīvu spiedienu un apgrūtinājumus uzņēmējdarbībai, kas saistīta ar viesstrādnieku nodarbināšanu, importē ārvalstu studentus un tirgo uzturēšanās atļaujas”. Izglītībai bērnudārzos jābūt tikai valsts valodā.
Partijas mērķis ir nodrošināt latviešu īpatsvara pieaugumu Rīgā, „kur mūsu ir tikai 47%; jaunu migrantu-viesstrādnieku un ārzemju studentu iebraukšanas bremzēšanu; latviskas pilsētvides radīšanu”.
Partija saredz, ka ar Rīdzinieku bankas rosību un ārzemnieku nodokli budžeta ieņēmumi augs par teju 300 miljoniem eiro, tos varēs izmantot papildu vietu nodrošināšanai bērnudārzos un tur strādājošo algu palielināšanai, papildu 9 miljoni eiro jānovirza brauktuvju remontam, kā arī papildu sociālajai aizsardzībai pensionāriem, invalīdiem un vientuļajiem vecākiem.
Vairāk naudas būs arī namu iekšpagalmu sakopšanai, kultūras un izklaides pasākumiem, koku stādīšanai un pašvaldības policijai. Nacionālā savienība „Taisnīgums” ar papildu pabalstu sola arī veicināt dzimstību Rīgā.
Mēra amata kandidāta vizītkarte
Vilnis Strods dzimis 1968. gadā. Aprakstā partijas mājaslapā viņš pastāstījis, ka interesējies par politiskajām norisēm jau pirms valsts neatkarības atjaunošanas. Būdams iesaukts Padomju armijas rindās, no attāluma vērojis Latvijai tuvojošās Atmodas vēsmas. 1988. gadā uzrakstīja vēstuli LNNK vadītājam Eduardam Berklavam. Drīz Strods iestājās LNNK rindās un darbojās tās Pilsoņu komitejā. Latvijai atgūstot neatkarību, Vilnis Strods Rīgas Medicīnas institūtā 1994. gadā ieguva zobārsta specialitāti un līdz šai dienai ir privāti praktizējošs zobārsts.
Arī vēlākajos gados Strods meklējis domubiedrus nacionālistu pulkā. Bijis saistīts ar partiju „Visu Latvijai!”, par ko liecina no 2010. līdz 2012. gadam veiktie un KNAB fiksētie regulārie biedra naudas maksājumi.
Savukārt kopš 2012. gada Strods nolēmis iesaistījies nacionālajā savienībā „Taisnīgums”. Pašlaik Strods ir tās valdes loceklis un šīs partijas Rīgas nodaļas vadītājs.
Intervijā Latvijas Radio Strods uzsvēra, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ir partijas uznākšanas uz politiskās skatuves. "Šis būs arī sociāls eksperiments, vai latviešiem pēc trīsdesmit gadu masīvas ideoloģiskas apstrādes vēl ir nepieciešams nacionālisms, jo mēs nacionālismu uztveram kā vienīgo iespējamo ideoloģiju, kas var palīdzēt izdzīvot nelielām tautām šajā gadsimtā," sacīja Strods.
KONTEKSTS:
Startam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pieteikušies 15 politiskie spēki, kuri iesnieguši savus kandidātu sarakstus.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.
Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.