Partijas līderi ir bijušais un ilggadējais Rīgas domes priekšsēdētājs, pašreizējais eiroparlamentārietis Nils Ušakovs un Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
“Saskaņa” savā interneta lapā paziņo, ka ar katrām Saeimas vēlēšanām tai ir audzis atbalsts vēlētāju vidū, partijai iegūstot arvien vairāk vietu parlamentā. Taču partijas sekmes ir bijušas visai dažādas. Piemēram, kā apvienība “Saskaņas centrs” 11.Saeimas vēlēšanās pirms deviņiem gadiem tā parlamentā ieguva 31 vietu, bet pēdējās vēlēšanās pirms pāris gadiem – tikai 23.
Tiesa, tā arvien ir lielākā frakcija Saeimā. Taču vienmēr strādājusi opozīcijā. Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” ir saskaitījis, ka “Saskaņas” frakcija ir arī nerunīgākā, jo trīs ceturtdaļas deputātu neuzstājas tribīnē un negatavo ziņojumus.
“Saskaņa” patīk arī pašvaldību vēlētājiem. Tā ir pārstāvēta gandrīz visās lielajās pilsētās, vada Rēzekni, bet Jūrmalā ir vienā koalīcijā ar Zaļo un Zemnieku savienību.
Tomēr pēdējos desmit gadus lielākie panākumi “Saskaņai” bijuši Rīgā. Ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā vēlētāju sirdis un balsis “Saskaņa” iekaroja ar saukli, ka izveidot Latvijā sabiedrību ar cilvēka cienīgu labklājības līmeni ir iespējams, tikai realizējot kreisajās sociāldemokrātiskajās vērtībās balstītu politiku.
Partija solīja labot kļūdas, kuras ir pieļautas sociāli bezatbildīgas saimniekošanas laikā. “Saskaņa” toreiz apņēmās arī likvidēt dzīvokļu rindu, gādāt par labu infrastruktūru kā Rīgas attīstības pamatu un Rīgu padarīt par Baltijas un Ziemeļeiropas metropoli.
“Saskaņas” sociālie labumi, piemēram, bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā, vēlētājiem patikuši desmit gadu garumā, un mēra Nila Ušakova vadībā dāsni tika gādāts par labumiem arī partijas biedriem. Tie vadīja pašvaldības struktūras un uzņēmumus, daļai bija fiktīvi konsultantu amati, par ko maksāja ievērojamu algu, bet nelika strādāt.
Šo idilli pirms pāris gadiem izjauca vairāki korupcijas skandāli, kuru ēnā sašķīda arī “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” šķietami stiprā koalīcija.
Pavasarī pirms gada pašvaldību lietu ministrs par “sistemātisku un bezkaunīgu likumu pārkāpšanu” Ušakovu atstādināja no mēra amata, bet pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā Ušakovs paziņoja, ka no domes priekšsēdētāja amata atkāpjas pats. Spēcīgu līderu trūkums un augošais strīds ar “Gods kalpot Rīgai” tā arī neļāva atgūt stabilitāti Rātsnama varas pozīcijās, līdz visu Rīgas domi atlaida Saeima.
Politiskā spēka līderi
Uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām “Saskaņa” dodas bez ierastās sabiedrotās “Gods kalpot Rīgai”, bez pārāk spilgtiem līderiem un ar krītošiem reitingiem. Jaunākā SKDS aptauja, kas veikta pēc LSM un LTV pasūtījuma, “Saskaņai” atvēl tikai 14% balsu, to ierindojot otrajā vietā.
63 kandidātu vidējais vecums ir 47 gadi, lielākā daļa ir vīrieši, ceturtā daļa norādījuši, ka ir latvieši.
Sarakstu stūrē Konstantīns Čekušins, kas ir arī mēra amata kandidāts. Otrā ir ilggadējā Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova, kas iepriekš ir pabijusi galvaspilsētas vicemēres krēslā. Kļūdama par domes priekšsēdētāja vietnieci, viņa tālredzīgi izkārtoja vicemēra un skolas direktora amatu savienošanas iespēju, ko opozīcija nodēvēja par drošības spilvenu gadījumam, kad zaudēs krēslu Rātsnamā.
Trešais ir bijušais Saeimas deputāts Andris Morozovs, kas “Saskaņas”, ja tā var teikt, labajos laikos paguva vadīt Rīgas Centrāltirgu un Zooloģisko dārzu.
Skolas direktors – Guntars Jirgensons – arī ceturtais sarakstā, bet piecinieku noslēdz bijušais Saeimas deputāts un Jūrmalas mēra “zaļzemnieka” Gata Trukšņa padomnieks Romāns Mežeckis.
“Saskaņas” sarakstā redzama arī Eiženija Aldermane, kas iepriekš pārstāvēja “Gods kalpot Rīgai”. Augstā devītā vieta Emīlam Jakrinam, kurš savulaik bijis Nacionālās apvienības biedrs, bet pēcāk dibinājis partiju “Latvijas attīstībai” un neveiksmīgi startējis uz Eiropas Parlamentu. Jakrinu var dēvēt par visai daudzpusīgu, jo ir vadījis Satiksmes departamentu un “Rīgas satiksmi”, pirms tam bijis “Rīgas siltuma” vadībā, Ventspils brīvostas valdē un daudzos citos amatos, bet nu vada no tēva pārņemto restorānkompāniju “Vincents”.
“Saskaņas” piedāvājumā arī Imants Keišs un Druvis Kleins, ko par nodevību Rīgas domes balsojumos pērn padzina Jaunā konservatīvā partija.
Partijas piedāvājums
“Sociālā stabilitāte. Starpnacionālais miers. Jauna attīstība pilsētai” - tā “Saskaņa” piesaka savu vēlēšanu programmu, kas gan neizceļas ar dāsniem solījumiem un īpašu konkrētību. Tā saglabās visus labumus rīdziniekiem: brīvbiļetes transportā, brīvpusdienas bērniem, Līgosvētkus krastmalā. Un ieviesīšot arī jaunas atbalsta formas, piemēram, no nākamā gada 500 eiro pabalstu katram jaundzimušajam.
Tāpat kā iepriekš arī šoreiz “Saskaņa” sola sagādāt fakultatīvas programmas dzimtajā valodā galvaspilsētas mazākumtautību skolās.
Partija attīstīs parkus un rotaļu laukumus, vēl vairāk pievērsīšoties pagalmu labiekārtošanai. “Saskaņa” sola jaunu satiksmes organizācijas plānu.
Uz Latvijas Radio jautājumu, kā sadalīs Rīgas budžeta miljardu un kā pandēmijas ietekmē noturēs ieņēmumus, “Saskaņa” atbildēja:
Kā plānojat noturēt Rīgas ieņēmumus vismaz pašreizējā līmenī?
2009.gadā "Saskaņa" atnācā uz domi un budžeta kritums bija ļoti nopietns un mēs ar tādu budžetu nostrādājām līdz 2018.gadam, kad pirmo reizi sasniedzām 2008.gada budžeta ciparus. Līdz ar to esam jau izgājuši tam cauri un esam gatavi budžeta kritumam.
Kāds ir jūsu piedāvātais budžeta sadalījums nākamajam gadam?
"Saskaņas" budžeta prioritātes: 37% izglītībai; 37% sociālai palīdzībai (brīvpusdienas, atlaides sabiedriskajā transportā); galvaspilsētas attīstība - sporta laukumi un parki un cilvēkiem draudzīga pilsētvide (zaļā pilsēta)
“Saskaņas: prioritātes visu gadu garumā ir nemainīgas.
Pārējām lietām budžetā tātad paliek 26 procenti no miljarda.
Saraksta līderis Konstantīns Čekušins intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka, viņaprāt, galvenā problēma Rīgā un Latvijā ir nabadzība, tāpēc partijas prioritātes ir sociālajā jomā.
Taujāts, vai ilggadējais Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ("Saskaņa") bija labs mērs, Čekušins atzina, ka uzskata Ušakovu par vislabāko politiķi Latvijā, kā arī norādīja, ka iedzīvotāji iepriekš pauduši atbalstu Ušakovam gan pašvaldību vēlēšanās, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
Mēra amata kandidāta vizītkarte
Daugavpilī dzimušais un pašlaik 40 gadu vecais Konstantīns Čekušins pie politikas apvāršņa parādījās nesen, kad 2018. gadā no “Saskaņas” neveiksmīgi kandidēja uz Saeimu.
Toreiz Rīgas apgabalā partija viņam ierādīja 21. vietu, bet nu līdz ar Nila Ušakova pārcelšanos uz Briseli “Saskaņa” par karognesēju Rīgā un pirmo numuru sarakstā izvēlējusies Čekušinu.
Plaši viņš zināms nav, parasti tiek apzīmēts kā mazākumtautību jeb krievu skolu aizstāvis. “Saskaņas” interneta lapā ir lasāms, ka Čekušins ir Latvijas vecāku foruma aktīvists, Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvās padomes loceklis, arī Rīgas 40. vidusskolas padomes priekšsēdētājs un ilggadējs biedrības “Intelekts” priekšsēdētājs, kas rīko spēles “Kas? Kur? Kad?” pieaugušajiem, studentiem un skolēniem.
Viņš ir vecākais informācijas sistēmu inženieris uzņēmumā “Latvijas mobilais telefons”. “Saskaņai” pirms Saeimas vēlēšanām ziedojis 290 eiro, bet, tā kā Čekušins nav valsts amatpersona, plašākas informācijas par viņa turību nav. Zināms, ka pirms pāris gadiem viņam piederēja nu jau 15 gadu veca mašīna “Mercedes”, 30 tūkstoši eiro bankā, divarpus tūkstoši eiro makā jeb skaidrā naudā, kā arī bija deklarētas 40 tūkstošu parādsaistības.
Čekušins ir ieguvis datorzinātņu maģistra grādu. Precējies, audzina divas meitas.
