Viņš pastāstīja, ka nauda aptuveni vienādās daļās tiks sadalīta pabalstiem, infrastruktūrai un radošajām stipendijām, kā arī valsts pasūtījumiem radošajiem darbiem.
Ministrs uzsvēra, ka "šodien kultūrai ir laba diena". "Tas parāda, ka šajā valdībā kultūra nav bārenītes lomā," sacīja Puntulis.
Jautāts, vai plānots paredzēt finansējumu arī jaunas koncertzāles būvniecībai, kultūras ministrs norādīja, ka plānā paredzēts finansējums arī infrastruktūrai, taču ar precīzu finansējuma sadalījumu Kultūras ministrija nāks klajā pēc tam, kad tas valdībā būs apstiprināts pa konkrētām pozīcijām.
Koalīcijas partijas vienojušās par kopumā divu miljardu ieguldījumiem turpmākajos divos gados. Pēc premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") teiktā, šis finansējums trīs līdzīgās daļās – pa aptuveni 660 miljoniem eiro – tiks novirzīts pabalstiem, infrastruktūrai un modernizācijai.
Piemēram, 42 miljoni eiro paredzēti zinātnei. Tāpat finansējums plānots veselības aprūpes sistēmas modernizācijai, māju siltināšanai, tūrismam.
Par konkrētiem atbalsta pasākumiem tūrisma nozarei valdība lems, kad tiks saņemts Ekonomikas ministrijas piedāvājums nozares atbalstam, piebilda Kariņš.
Otrdien, 2. jūnijā, valdība plāno lemt par minētās divu miljardu eiro investīciju naudas sadalīšanu. Vēl arī paredzēts, ka Veselības ministrija otrdien nāks klajā ar plānu, kā sakārtot slimnīcu tīklu.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. Vienlaikus valsts izveidoja dažādus veidus, kā atbalstīt uzņēmējus un darbiniekus, kuru bizness apstājies Covid-19 dēļ.
Kultūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē iepriekš brīdinājuši par krīzi nozarē un aicinājuši valdību un Saeimu ieviest risinājumus krīzes pārvarēšanai, palielinot kultūras nozares budžetu Latvijā un daļēji sedzot negūtos ieņēmumus.
Igaunija krīzes seku mazināšanai kultūras nozarē jau investējusi 25 miljonus eiro, bet Lietuva krīzes seku mazināšanai un kultūras infrastruktūras atjaunošanai un attīstībai – vairāk nekā 68 miljonus eiro.
