ĪSUMĀ:
- NA vēlas ierobežot melīgās informācijas izplatīšanu.
- Koalīcija par Krievijas TV spriedīs pēc jautājuma izvērtēšanas Nacionālās drošības komisijā.
- NA pieļauj, ka valstij piederošais “Lattelecom” var nepiedāvāt Krievijas TV kanālus.
- “Lattelecom” var atteikties no Krievijas TV, ja tas būs pienākums visiem.
- Saeimas komisija: Kontroli apgrūtina tas, ka krievu kanāli reģistrēti ES valstīs.
- Saeimas komisijas vadītājai bažas, ka propaganda būs skaļāka priekšvēlēšanu laikā.
- Komisijas vadītāja kā vēlamo risinājumu pārkapumu gadījumos redz kanālu bloķēšanu.
- NEPLP jau sāka ceļu pie viena kanāla bloķēšanas.
- NEPLP atgādina: Regulējuma interneta ierobežošanai nav vispār.
Nacionālā apvienība paziņojumā medijiem pauda, ka vēl šīs Saeimas sasaukumā vēlas “spert izlēmīgus soļus” Latvijas informatīvās telpas aizsardzībā, un pauda gatavību izklāstīt apvienības redzējumu par darāmajiem darbiem, lai “melīgas un Latvijas valstij nedraudzīgas informācijas izplatītāji sasniegtu iespējami mazāku Latvijas iedzīvotāju skaitu”.
Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars skaidroja, ka apvienības “aicinājums pašlaik koalīcijas partneriem ir nevis apspriest kādu konkrētu piedāvājumu, bet vienoties, ka šie jautājumi nav priekšvēlēšanu sacensības instruments”. ‘
“Tas ir tas jautājumu loks, kur mums būtu visiem savs redzējums jāliek uz galda, un par to, par ko mēs varam vienoties, jāiet izlēmīgi uz priekšu,” sacīja Dzintars.
Viņš pieļauj, ka viens no risinājumiem varētu būtu stingrāku prasību noteikšana kabeļoperatoriem saistībā ar TV kanālu paketēšanu.
Dzintars uzskata, ka, piemēram, valstij piederošajam „Lattelecom” nevajadzētu iedzīvotājiem piedāvāt Krievijas propagandas kanālus, kas šobrīd ir iekļauti arī „Lattelecom” lētākajā TV kanālu pakā.
„Lattelecom” Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis gan skaidroja, ka pēc Krievijas kanāliem Latvijā ir pieprasījums, un uzņēmums strādā pēc tirgus principiem.
“Mums ir jāgādā par to, lai mums būtu pietiekami augsta konkurētspēja un spēja savus pakalpojumus piedāvāt klientiem atbilstoši pieprasījumam. Mēs uzskatām, ka visām regulējošajām prasībām, kas izriet gan no likuma, gan regulatora jeb NEPLP lēmumiem, ir jābūt vienlīdzīgām visiem pakalpojuma sniedzējiem,” norādīja Meisītis.
Meisītis stāstīja, ka „Lattelecom” nebūtu iebildumu atteikties no Krievijas kanāliem gadījumā, ja tas būtu jādara arī visiem pārējiem televīzijas kanālu piedāvātājiem un valsts to spētu uzraudzīt.
Pēc savas iniciatīvas gan “Lattelecom” no Krievijas kanāliem neatteiksies.
Pagājušajā nedēļā par Krievijas propagandas kanālu apdraudējumu Latvijai sprieda Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti. Tās priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere no „Vienotības” pastāstīja, ka Kultūras ministrijai un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei deputāti uzdevuši sagatavot priekšlikumus Kremļa ruporu ierobežošanai.
Padome arī vērsusies pie citu Eiropas Savienības (ES) valstu mediju regulatoriem par to jurisdikcijā strādājošo Krievijas kanālu pārkāpumiem Latvijā.
“Ir kanāli, kas ir reģistrēti Lielbritānijā, ir kanāli, kas ir reģistrēti Francijā. Tā kā Krievija ļoti gudri izmanto Eiropas Savienības regulējumu, sadalot, kuros citos Eiropas Savienības valstu regulējumos viņi nostiprina savus propagandas kanālus, lai mums, vēršoties pret šiem kanāliem, būtu pēc būtības jāstrādā nevis ar Krievijas propagandas kanālu, bet it kā ar Zviedrijas, Lielbritānijas vai kādu citu,” stāstīja Lībiņa-Egnere.
“Tas, protams, apgrūtina darbu, jo mums ir vienota direktīva, kas ir balstīta uz vārda brīvību. Krievija to nelietīgi izmanto,” atzina Lībiņa-Egnere.
Lībiņa-Egnere norādīja, ka Krievijas kanāli izplata mītus par Latvijas ekonomisko ievainojamību un pasniedz Latviju kā neizdevušos valsti.
Deputātei ir bažas, ka propaganda varētu pieņemties spēkā Saeimas vēlēšanu tuvumā, lai ietekmētu Latvijas sabiedrības domas.
2. maijā Lībiņas-Egneres vadītā Nacionālā drošības komisija sanāks uz nākamo sēdi par Krievijas propagandu. Tad arī varētu tapt zināmi konkrēti soļi tās ierobežošanai.
Komisijas vadītāja kā vēlamo risinājumu norāda kanālu bloķēšanu, jo brīdināšana un pāraudzināšana nestrādā.
“Tā ideālā situācija jau būtu tāda, ka kanāls apzinās, ka ir pārkāpis likumu un viņi to vairs nedara, bet, tā kā tas ir apzināti, ar vēlmi to darīt vēl un vēl un vēl, ja mēs šos kanālus nebloķētu, mēs nodarītu vēl lielāku kaitējumu mušu informatīvās telpas drošībai,” uzskata Inese Lībiņa-Egnere.
Viņa norādīja – pie tā jau strādā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Ceļu pie viena kanāla – “RTR Rossija” – bloķēšanas padome tik tiešām ir uzsākusi. Kanāla saturu uzraugot, konstatēti vairāki naida runas gadījumi, piemēram, Krievijas politiķa Vladimira Žirinovska izteikumi par iebrukumu Baltijas valstīs un Polijā. Analoģiski gadījumi citos kanālos neesot novēroti.
“Šeit ir jautājums, kas ir naida runa un kas ir dezinformācija vai meli, par ko šobrīd diezgan aktīvi runā politiķi. Tās ir mazliet atšķiramas lietas, jo slēgt mēs varam tikai un vienīgi par naida runu,” atzina NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.
Par savu lēmumu Latvijas regulatoram sākumā jāinformē mediju regulators Zviedrijā, kur kanāls reģistrēts, Eiropas Komisija un pats kanāls. Atbilžu gaidīšana varētu aizņemt vismaz divus mēnešus.
Attiecībā uz citiem Krievijas kanāliem padome vien plāno nosūtīt vēstules, lūdzot papildu uzraudzību aģitācijai priekšvēlēšanu periodā.
Ķezbere arī atgādināja, ka šobrīd vispār nav regulējuma, kā ierobežot internetu, un “tā ir tā bēda, ka, ja mēs aizslēdzam krievu propagandas kanālus, vienu vai vairākus, tas nenozīmē, ka tie šeit netiks pārstāvēti un ka tos nevarēs redzēt”.
