Sacensībā par augsto amatu pēc koalīcijas partiju sanāksmes ceturtdien bija palikuši Uldis Cērps un Mārtiņš Kazāks, taču piektdien kandidātu pieteikšanas termiņu pagarināja, lai partijas iekšienē varētu vēlreiz apspriesties. Tādēļ nevar izslēgt noraidīto pretendentu atgriešanos apritē.
Jauns Latvijas Bankas prezidents tiek meklēts, jo par kukuļņemšanu tiesātā Ilmāra Rimšēviča pilnvaras prezidenta amatā beidzas pēc trim nedēļām.
Vairākas nedēļas publiski tika apspriesti trīs iespējamie nākamie centrālās bankas prezidenti: Mārtiņš Kazāks, ilggadējs “Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis un kopš pagājušā gada Latvijas Bankas padomes loceklis; Inna Šteinbuka, bijusī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja, bijusī Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, tagad Latvijas Universitātes profesore; Uldis Cērps, vadījis banku regulatoru Latvijā un banku uzraudzības departamentu Zviedrijā, pašlaik strādā par Apvienoto Arābu Emirātu centrālās bankas prezidenta padomnieku.
Nevienu no šiem kandidātiem neviena no partijām oficiāli nevirzīja, bet viņi klāstīja savu redzējumu medijos un pabija pie vairākām partijām uz pārrunām.
Pirmdien trijotnei - dažiem par pārsteigumu - piebiedrojās ceturtais kandidāts: bijušā Valsts prezidenta Andra Bērziņa komandas cilvēks, tagad valstij piederošās finanšu institūcijas “Altum” vadītājs Reinis Bērziņš.
Koalīcijas sanāksmē pirmdien Bērziņu ieteicis Jaunās konservatīvās partijas deputāts Gatis Eglītis, atbalstījis Nacionālās apvienības politiķis Imants Parādnieks.
Eglītis raidījumam skaidroja, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) iepriekš gribēja pieteikt citu kandidātu, kurš atbalstu neguva. "Mēs uzskatām, ka viņš [Bērziņš] ir absolūti pieņemams kandidāts. Tas, ko viņš ir izdarījis ar "Altum", ir iespaidīgi,” pauž Eglītis.
Bērziņš stāsta, ka par sevi kā par iespējamo kandidātu uzzinājis no medijiem pirms kāda laika. Pēc tam viņu uzrunājuši atsevišķi politiķi. Viņš nojautis, ka nevienam citam nav pārliecinoša vairākuma.
Bērziņš pats dzirdējis, ka viņu koalīcijas sanāksmē pirmdien izvirzījis JKP deputāts un bijis atbalsts arī no Nacionālās apvienības un "KPV LV". Tomēr Bērziņš uzsver: “mani nevar uzskatīt ne par vienas partijas kandidātu.”
No "KPV LV" gan deputāts Artuss Kaimiņš uzreiz pateicis, ka par Bērziņu nebalsos, LTV apliecināja pats Kaimiņš.
Nedēļas vidū JKP sliecās par labu Bērziņam vai Cērpam. Par to liecināja arī tas, ka citus kandidātus konservatīvie uz pārrunām nemaz neaicināja. Turpretim premjera partija "Jaunā Vienotība" (JV) uz sarunām neaicināja tieši Bērziņu un lika noprast, ka viņa kandidatūrai nepiekritīs, pamatā viņa politiskās bagāžas dēļ.
Bērziņš bijis Tautas partijas jauniešu organizācijā. Partijas norieta periodā ar ekspremjera Andra Šķēles vēlību Bērziņš nonāca partijas valdē. Vēlāk 2010. gadā kandidēja Saeimas vēlēšanās no Šķēles un viņa tagadējā biznesa partnera Aināra Šlesera kopīgā spēka “Par labu Latviju”.
Bērziņš apgalvo, ka Šķēli un Šleseru pa šiem gadiem ir saticis saviesīgos pasākumos, bet kontaktus neuztur.
Vairākiem Nacionālās apvienības (NA) biedriem bijusi sadarbība ar Bērziņu kā “Altum” vadītāju mājokļu programmas ietvaros, bet frakcijai nešķiet tik nozīmīga Bērziņa politiskā darbība, kurai viņš pats sarunās pieskāries.
"Automātiski to, protams, nevar pieņemt kā noziegumu. Kaut kādai daļai cilvēku tas metīs šaubu ēnu, bet, ja mēs paskatāmies citu valsts augstu amatpersonu biogrāfijas, tur mēs varam redzēt daudz briesmīgākus ierakstus," saka Saeimas deputāts Jānis Dombrava no NA.
“Jaunajā Vienotībā” kandidātu topa augšgalā bija izvirzījušies Cērps un Kazāks. Apvienībā “Attīstībai Par!” savā ziņā pat izveidojās dalījums pa partiju robežām – “Latvijas attīstībai” sliecās par Šteinbuku, “Kustība Par” – vairāk par Kazāku.
Nedēļas vidū paši kandidāti par izredzēm īpaši runāt negribēja. "Es to negribētu komentēt šobrīd," sacīja Cērps. Šteinbuka secināja – ja reiz ir sarakstā, tad "kāds mani atbalsta, bet tas laikam ir noslēpums arī priekš manis". Kazākam ar partijām daudzās jomās redzējums sakrīt, bet prognozēt rezultātu viņš nebija gatavs.
Koalīcijas partiju pārstāvji uzskata, ka jāvienojas par kopēju kandidātu, nevis jāieceļ Latvijas Bankas prezidents nenoteiktā balsojumā ar opozīcijas balsīm.
Partiju pārstāvji bija apņēmības pilni ceturtdienas vakarā nonākt līdz rezultātam. Sarunas ar vairākiem tehniskiem pārtraukumiem ilga pāris stundu, bet līdz lēmumam netika. Un piektdien koalīcija īpaši sasauktā frakciju padomes sēdē nolēma pārcelt kandidātu pieteikšanas termiņu līdz otrdienai.
No partijām izskan neoficiāli apstiprinājumi, ka Bērziņam un Šteinbukai balsu varētu pietrūkt, tādēļ kā reālākie palikuši Cērps un Kazāks. Tomēr partijām vēl savās rindās tas jāpārspriež.
