Premjers ar katru koalīcijas partiju situāciju valdībā pārrunāja individuāli, bet vēlāk sarunu turpināja koalīcijas kopsēdē. Nedz viņš, nedz koalīcijas partneri neuzstāj uz veselības ministra demisiju un sola strādāt kopsolī tālāk. Sarunu ar premjeru Pavļuta partijas biedri raksturoja kā skarbu un smagu.
"Situācijā, kur slimnīcās garāžas tiek pārvērstas par uzņemšanas nodaļām, pēdējais jautājums, ko risināt, ir, kuram būt labākam ministram šajā situācijā. Ir jāvienojas ar nozari un arī politiķiem jāvienojas strādāt kopā," sacīja "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce.
Partiju pārstāvji norādīja, ka atbildība par krīzi veselības nozarē un dramatiskais Covid-19 pieaugums nav tikai veselības ministra ziņā.
Grēkāža meklēšana varot novest pie vēl dziļākas krīzes, jo nevarot paredzēt, vai ir iespēja nomainīt veselības ministru, nenogāžot valdību.
"Tiek meklēts vainīgais, uz ko norakstīt visas nelaimes. Nedomāju, ka veselības ministrs ir vienīgais, kurš ir kļūdījies," vērtēja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.
"Demisija nebūs bez sekām. Pašā krīzes epicentrā atrast jaunu ministru un ministram iestrādāties, tas prasa laiku un tas var būt ļoti sarežģīti.
Ja no koalīcijas puses tiktu atbalstīta vai pieprasīta veselības ministra demisija, tas radītu ķēdes reakciju," pauda Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars.
Ministram ir grūti strādāt, ja visa nozare ir pieprasījusi demisiju, tāpēc no Pavļuta tiekot sagaidīti skaidri principi tālākam darbam un spēja sadarboties ar profesionālajām organizācijām.
"Izeja no šīs krīzes nav premjera, bet visas koalīcijas rokās. Ir skaidrs, ka ir nepieciešama politiska vadība Veselības ministrijai," sacīja "Jaunās Vienotības" Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis.
Premjers pēc konsultācijām ar valdību veidojošām partijām un veselības ministru ir ierosinājis koalīcijas pārstāvju un mediķu organizāciju tikšanos,
lai veidotu dialogu un rastu risinājumus veselības nozarei sarežģītajā situācijā. Tā plānota piektdien, 29.oktobrī, informēja Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Kariņš uzsvēra, ka šajā laikā ir būtiski nodrošināt veselības aprūpes nozares darbību tās pārslodzes laikā, tāpēc ir svarīgi uzturēt dialogu un pēc iespējas ātrāk atrisināt nozares organizāciju uzrunātos, kritiski nozīmīgos jautājumus. Vienlaikus Veselības ministrijai kopā ar nozares pārstāvjiem ir būtiski turpināt darbu pie mērķtiecīgas vakcinācijas aptveres palielināšanas un Covid-19 pacientiem paredzētu gultu izvēršanas un nepieciešamā personāla nodrošināšanas.
Pats ministrs Pavļuts uzskata, ka daļa mediķu un opozīcija, pieprasot viņa nomaiņu, grib atrast grēkāzi.
"Es kļuvu par ministru dramatiskos apstākļos. Es neesmu miera laiku ministrs. Es zināju, ka būs grūti. Ka būs netaisnīgi. Ka man pārmetīs par lietām, kuras esmu darījis, liekot roku uz sirds, pēc vislabākās sirdsapziņas, politika ir politika. Politikas loģika ir krīzes laikā atrast vainīgos, atrast grēkāžus krīzes laikā. Es esmu gatavs strādāt, bet, ja daļa no nozares, bet tie nav visi, uzskata, ka ar mani nav iespējams sastrādāties, tad ir jautājums, vai mēs atradīsim tam risinājumu vai nē," sprieda veselības ministrs.
KONTEKSTS:
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) otrdien, 26. oktobrī, vakarā izplatīja paziņojumu, prasot veselības ministra demisiju, pārmetot ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu. LĀB trešdien, 27. oktobrī, pievienojās Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Jauno ārstu asociācija, kā arī Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.
Sarosījusies arī opozīcija. Pēc ārpus frakciju deputāta Māra Mičerevska iniciatīvas Saeimā iesniegts Pavļuta demisijas pieprasījumus, kuru atbalstījusi opozīcijā esošā "Saskaņa" un Zaļo un Zemnieku savienība. Saeima opozīcijas priekšlikumu par neuzticības izteikšanu Pavļutam varētu izskatīt pēc nedēļas.
