Pagājušajā gadā uz ārzemēm adoptēti 42 Latvijas bērni, viņi visi devušies uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Šogad ārvalstu adopcijas process uzsākts jau 19 bērniem, un viņus izmaiņas likumdošanā neskars.
Arī šie bērni visi dosies uz Ameriku. Jautājumi par adopcijas uz ārvalstīm uzraudzību sākās pēc sabiedrisko mediju sižetu sērijas "Sistēmas bērni", kurā konstatēts, ka informācija par bērnu tālākām gaitām Latvijas pusei ir visai skopa, turklāt to sniedz tie paši cilvēki, kas palīdzējuši adopciju nokārtot. Pārbaudes otrpus okeānam mūsu amatpersonas neveic.
"Ja rodas pamatotas bažas, ka veseli bērni tiek adoptēti uz ārvalstīm un viņiem nevar atrast adoptētājus Latvijā, tad ir pamats jautājumam, kāpēc nevar atrast adoptētājus Latvijā? Katrā ziņā mēs nevaram varbūt uz viena veiksmīga piemēra būvēt visu šo adopciju uz ārvalstīm. Mums ir zināmi arī neveiksmīgāki gadījumi," sacīja Saeimas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).
Saeimas vairākums – "Nacionālā apvienība", Jaunā konservatīvā partija, "Jaunā Vienotība", kā arī atsevišķi opozīcijas un pie frakcijām nepiederošie deputāti – pirmajā lasījumā jau atbalstījuši ārvalstu adopcijas aizliegšanu uz laiku. Pret balsoja "Attīstībai/Par!" un labklājības ministres partijas biedri no "KPV LV".
"Ārvalstu adopcija ir pēdējais līdzeklis, kas nodrošina bērniem tiesības augt ģimeniskā vidē. Mūsuprāt, šo iespēju nedrīkst atņemt tiem bērniem, kuriem nav izdevies atrast ģimeni Latvijā," uzsvēra Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda ("Attīstībai/Par!").
Labklājības ministre rosina pagarināt uz ārzemēm adoptēto bērnu pēcadopcijas uzraudzības periodu līdz brīdim, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu. Šobrīd tā ir divus gadus, kopš bērns devies uz jauno mītnes valsti. Tad ziņojumu Latvijas puse saņemtu vismaz reizi gadā un, to lasot, arī uzzinātu, piemēram, par pāradopcijas gadījumiem, kas notiek Amerikā, jeb gadījumiem, kad adoptētāji no bērna vēlāk atsakās un viņam tur meklē citu ģimeni, Latvijai to nezinot.
"Mums tās sarunas īstenībā ir ļoti smagas, mēs tā kā vairāk viens ar otru cīnāmies, un īsti pat nav saprotams, kas mums ir jāatnes. Tur jau aiziet līdz pat tādam – pārliecināties, vai adopcijas ziņojumā ir patiesa informācija, kas to informāciju ir sagatavojis? Protams, mēs nevaram iejaukties kādas citas valsts likumdošanā un noteikt tur savus noteikumus," pauda labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”).
Cik ilgu laiku varētu prasīt likumdošanas sakārtošana, ministre neņemas spriest, jo patlaban diskusijas ir visai saspringtas.
KONTEKSTS:
2018. gada oktobrī noteikti ierobežojumi, kas neļauj ārvalstu adoptētājiem adoptēt bērnus no audžuģimenēm, izņemot gadījumu, ja ārvalsts adoptētājs ir bērna radinieks. Vēlāk par jomu atbildīgā ministre atzina, ka ierobežojumu bērnu adopcijai uz ārzemēm ir iespējams apiet.
Labklājības ministrija iepriekš bija aplēsusi, ka puse bērnu, kuri nonāca adopcijā uz ārvalstīm, bija no audžuģimenēm, otra puse – no institūcijām. 2017. gadā uz ārvalstīm adoptēja 62 bērnus, 2018. gadā - aptuveni 40.
Tāpat pirms diviem gadiem Labklājības ministrija pasludināja, ka 2021. gadā durvis slēgs pēdējais aprūpes centrs Latvijā. Taču nu ministrijā atzīst, ka tuvākajā nākotnē vēl nevarēs teikt, ka neviens bērns nav aprūpes iestādē.
