Ar šādu ierosinājumu nāca klajā premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Viņš aicināja diskusijas par amatiem atsākt pēc pašvaldību vēlēšanām, kas notiek 5. jūnijā.
"Priekšvēlēšanu laiks nav īstais, kad vest tik nozīmīgas sarunas, jo ir kāpināta gaisotne," sacīja premjers.
Viņš norādīja, ka pēc vēlēšanām runās par iespējamām izmaiņām koalīcijas līgumā, kā arī strādās pie kopēja memoranda, atsvaidzinot kopējo darāmo darbu sarakstu, lai panāktu labāku sadarbību.
Kariņš izteicās, ka ir skaidrs – esošais amatu sadalījums starp partijām negūst atbalstu koalīcijā. Tādēļ pēc vēlēšanām tiks izskatīts, kādas izmaiņas nepieciešamas, lai visi tām piekristu.
"Mums šobrīd no trim koalīcijas partneriem ir izvirzīti kandidāti uz ekonomikas ministra amatu. Tas tikai skaidri parāda, ka šīs sarunas nebūs ļoti vienkāršas. Bet mums ir jāskatās, manuprāt, vispirms darāmie darbi atlikušajam gandrīz pusotram gadam, un tad arī skatīties jautājumu par atbildības sadalījumu. Ir skaidrs, ka esošais sadalījums vairs nebūs iespējams," sacīja Kariņš.
Koalīcijas vairākums premjera priekšlikumu atbalstīja.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!") sacīja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks Kariņa priekšlikumu atbalsta. Viņš gan uzsvēra, ka primāra šajā gadījumā nav amatu pārdale, bet tas, kā koalīcijas partneriem sastrādāties un uzticēties vienam otram. Viņš pieļāva, ka šīs problēmas atrisināšanai vajadzīgs laiks, bet tas būs tā vērts, lai būtu ciešāka sadarbība koalīcijā.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars norādīja, ka labprāt gribētu ātrāku vienošanos, ja visi varētu vienoties straujāk par galvenajiem domstarpību jautājumiem. Tomēr viņš saprot, ka tas nav iespējams, jo ir vēlme koalīcijas līgumu pārskatīt "plašā diapazonā". Tādējādi sarunas varētu būt ilgas un sarežģītas. Arī vēlēšanu tuvošanās ir papildu kairinājums partijām, radot papildu vēlmi katru soli vērtēt priekšvēlēšanu kampaņas kontekstā.
NA cer uz konstruktīvām sarunām pēc vēlēšanām.
Vienlaikus apvienība ir gandarīta, ka vadīt Ekonomikas ministriju uzticēts zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (NA).
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsvēra, ka gaida iniciatīvu no premjera. Pēc pašvaldību vēlēšanām, 7.jūnijā, Kariņam ir jāpiedāvā plāns, kā iziet no krīzes situācijas.
JKP Saeimas deputāts, ekonomikas ministra amatam izvirzītais Gatis Eglītis Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka valdībai un koalīcijai nepieciešamais "kapitālais remonts" varbūt nav izdarāms līdz 5. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, un Kariņam tagad ir iespēja "parādīt savu līderību" un izstrādāt plānu līdz 7. jūnijam, kad koalīcija atgriezīsies pie sarunu galda.
Eglītis norādīja, ka ir jādomā par 14. Saeimu un to, vai Kariņa valdība var tikt līdz 14. Saeimas vēlēšanām. Pēc viņa teiktā, jautājums, vai var organizēt Saeimas un valdības darbu un vienoties par 2022. gada budžetu, tas ir Kariņa "lielais mājasdarbs".
"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo savukārt uzsvēra, ka joprojām uztur spēkā savu ekonomikas ministra amata kandidātu Pēteri Šmidri.
Pēc Možvillo teiktā, Ekonomikas ministrijai jābūt "KPV LV" pakļautībā. Viņš arī pauda neizpratni, kāpēc pašlaik ekonomikas ministra amata pienākumus pilda Gerhards, nevis kāds no "KPV LV" ministriem. Pēc viņa teiktā, "KPV LV" atbildības nozari būtu jāvada partiju pārstāvošam ministram, lai turpinātos ministrijā iesāktās iniciatīvas.
KONTEKSTS:
Sarunas par amatu pārdali koalīcijā izraisīja no “KPV LV” ievēlētā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga lēmums pievienoties Nacionālajai apvienībai. “KPV LV” valde vēlējās atsaukt viņu no ministra amata, bet Nacionālā apvienība uzstāja, lai Vitenbergs turpinātu darbu ministra amatā.
Pēc premjera aicinājuma Saeimas "KPV LV" frakcijas nolēma atsaukt savu izvirzīto ekonomikas ministru, un Kariņš ir izdevis rīkojumu par Vitenberga demisiju, bet “KPV LV” amatam izvirzīja uzņēmēju Pēteri Šmidri. Lēmums arī sašķēla “KPV LV” frakciju un to pameta vel 4 deputāti, rezultātā frakcija sarukusi no sākotnēji 16 ievēlētajiem deputātiem līdz sešiem.
Pagājušajā nedēļā Nacionālā apvienība, "Attīstībai/Par!" un "Jaunā vienotība" norādīja, ka ir gatavas runāt par ministru portfeļu proporcijas pārdali valdībā, bet Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un "KPV LV" bija nepieciešams laiks, lai apspriestu šo piedāvājumu. JKP arī izvirzījusi savu kandidātu ekonomikas ministra amatam – Saeimas deputātu Gati Eglīti.
