Levits uz šo amatu kandidēja jau 2015. gadā, kad Saeimas vairākuma atbalstu tolaik vēl aizklātajās vēlēšanās guva pašreizējais prezidents Raimonds Vējonis.
Nacionālā apvienība, kas reiz jau virzījusi Levitu Valsts prezidenta amatam, par nodomu atkārtoti virzīt tieši viņu paziņoja jau pirms pāris mēnešiem. Levita atbalstītājiem nekavējoties pievienojās arī Jaunā konservatīvā partija, bet pēc pārdomu brīža – arī „Attīstībai/Par!”.
Koalīcijas partija “KPV LV” iepriekš apsvēra iespējas piedāvāt arī citus kandidātus, un šī politiskā spēka Saeimas frakcijas deputāti prezidenta vēlēšanās varēs balsot pēc savas izvēles. Taču Levitu atbalstot vairāki “KPV LV” deputāti, atzina partijas pārstāvji, tiesa, neminot konkrētu skaitu.
“KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš pirmdien paziņoja, ka citu kandidātu partija nevirzīs.
“Šobrīd no piecām koalīcijas partijām tiks izvirzīts viens kandidāts – Egils Levits. Es pats personīgi uzskatu, ka tā ir ideāla kandidatūra. Es pats personīgi atbalstīšu Levita kunga kandidatūru. “KPV LV” frakcijas deputātiem netiks uzspiests – atbalstīt vai neatbalstīt kādu kandidatūru.
Tā ir viņu pašu izvēle. Viņi paši balsos pēc savas sirdsapziņas, tā kā viņi to jūt,” sacīja Kaimiņš.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) sacīja, ka “formāli mums vēl ir jāpieņem lēmums par Levita kungu, bet es jums varu teikt – es neredzu nevienu iemelsu, kāpēc “Jaunā Vienotība” neatbalstītu Levita kungu par nākamo Valsts prezidentu”.
Tas nozīmē, ka Levitam nepieciešams tikai divu “KPV LV” deputātu atbalsts, lai nodrošinātu savai kandidatūrai vairākumu Saeimā.
Savu balsi par Levitu gatavs atdot arī “KPV LV” deputāts Aldis Blumbergs, turklāt Artuss Kaimiņš norādīja, ka frakcijā Levitu varētu atbalstīt arī citi deputāti.
Līdz ar to Levita izredzes kļūt par nākamo Latvijas prezidentu ir drošas.
“Neteiksim “hop” kamēr nav pārlēkts, bet katrā gadījumā šodienas sanāksmes rezultātā prognoze ir kļuvusi pozitīvāka. Mūsu skatījumā, kā arī Kariņa kungs izteicās, nav acīmredzamu šķēršļu, kādēļ Levita kungs nevarētu kļūt par Valsts prezidentu. Tā kā mēs raugāmies ļoti optimistiski uz iznākumu,” atzina Nacionālas apvienības līderis Raivs Dzintars.
Savus kandidātus prezidenta amatam varētu izvirzīt arī opozīcijas partijas. Esošais Valsts prezidents Raimonds Vējonis vēl nav paziņojis, vai piekristu kandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.
Latvijas Zaļā partija gan paudusi gatavību Valsts prezidenta amatam atkārtoti virzīt Vējoni, bet pēc šī koalīcijas paziņojuma viņa izredzes tikt pārvēlētam gan ir mazinājušās.
KONTEKSTS:
Valsts prezidenta vēlēšanas gaidāmas maija beigās vai jūnija sākumā. Saeimā pirmo reizi Valsts prezidents tiks vēlēts atklātā balsojumā.
Koalīcija līdz aprīļa vidum plānoja vienoties par kopīgu prezidenta amata kandidātu. Līdz tam partiju kopīgās sarunās pieminēja tikai vienu kandidātu – Levitu, kuru atbalsta gan Jaunā konservatīvā partija, gan Nacionālā apvienība, gan "Attīstībai/Par!". “Jaunā Vienotība” solīja savu viedokli paust pēdējā, gaidot “KPV LV” lēmumu. Bet “KPV LV” prezidenta amatam izskatīja stomatoloģes Alēnas Butkēvičas kandidatūru, kā arī tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru.
Pašreizējā valsts vadītāja Raimonda Vējoņa kandidatūru koalīcijas partijas neplāno virzīt atkārtotai apstiprināšanai Latvijas Valsts prezidenta amatā.
