Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka Latvijai būtu jāpalīdz tiem afgāņiem, kuri savulaik ir palīdzējuši mūsu karavīriem. Kariņš sacīja: “Viņi palīdzēja mums, tagad mums būtu jāsniedz palīdzība viņiem.”
Tāpat Kariņš atklāja, ka atbildīgās ministrijas ar sabiedrotajiem NATO patlaban strādā pie tā, lai identificētu, kuri cilvēki tie varētu būt, kuriem Latvijai būtu jāpalīdz.
Savukārt Nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks atzīmēja, ka saistībā ar palīdzēšanu afgāņiem katrs gadījums būtu jāizvērtē atsevišķi. Viņš pauda, ka palīdzības sniegšanai vajadzētu būt tikai individuālos gadījumos, tai nevajadzētu nozīmēt plašu mēroga bēgļu vai patvērumu meklētāju uzņemšanu
Vērtēt katru situāciju aicināja arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”), uzsverot, ka šajā “dramatiskajā un traģiskajā situācijā mums ir pienākums palīdzēt Afganistānai”. Pavļuts uzsvēra, ka Latvijai kā Eiropas valstij ir pienākums sniegt palīdzīgu roku un civilizētām metodēm palīdzēt patvēruma meklētājiem.
Savukārt labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) pēc koalīcijas partneru tikšanās sacīja: “Es uzskatu, ka būtu atbalstāms lēmums par palīdzības sniegšanu konkrētām personām, kas ir bijušas izpalīdzīgas mūsu karavīriem vai amatpersonām Afganistānā. Viņiem būtu jādod iespēja bēgļu statusu saņemt.”
Arī Valsts prezidents Egils Levits norādījis, ka gan Latvijas, gan visas Eiropas Savienības (ES) un NATO ietvaros jāraugās, kā šajos traģiskajos apstākļos palīdzēt vismaz tiem konkrētajiem afgāņiem, kas savulaik ir palīdzējuši mums.
Valsts prezidents arī akcentēja, ka situācija Afganistānā liek principiāli pārdomāt NATO un rietumvalstu kopējo globālo stratēģiju. Levita ieskatā, šādam plaša mēroga pārdomu procesam jānoved pie reālistiska un ilgtspējīga rezultāta. Viņš norādīja, ka sabiedroto un Latvijas primārais uzdevums ir stiprināt visu NATO valstu drošību.
Tikmēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pauda, ka Afganistānu, visticamāk, gaida humānā krīze un arī Latvijai vajadzētu apsvērt iespēju uzņemt mūsu valstī draudzīgas afgāņu ģimenes.
Pabriks norādīja: “Cilvēku, ar kuriem esam sadarbojušies, nav daudz, pat ar visiem ģimenes locekļiem, un tas ir tas, kas mums ir jādara. Man ir bijušas sarunas ar pašvaldību vadītājiem, kas izsaka rūpes šeit Latvijā, tepat no Ogres, kur zināms, ka bijušais Maimanas mērs lūdz patvērumu, un pagājušajā nedēļā esmu saņēmis vēstuli no vēl viena afgāņu uzņēmēja, un tādi droši vien, ka būs, un tas mums ir jādara.”
KONTEKSTS:
Talibi sāka ofensīvu, jo no Afganistānas tiek izvesti ASV un citu valstu spēki.
Kopš augusta sākuma talibi pārņēmuši savā kontrolē lielāko daļu valsts teritorijas, sakaujot Afganistānas drošības spēkus, pārvelkot tos savā pusē vai liekot tiem bēgt, neraugoties pat uz zināmu ASV aviācijas atbalstu.
Islāmistu grupējuma “Taliban” kaujinieki 15. augustā bez cīņām ienāca trijās Afganistānas galvaspilsētas Kabulas priekšpilsētās. Afganistānas amatpersonas paziņoja, ka talibi pilsētai neuzbruks un paredzēts varu mierīgā ceļā nodot pagaidu valdībai. Arī talibi norādīja, ka grib mierīgi pārņemt valsti pilnīgā kontrolē dažu tuvāko dienu laikā.
Tikmēr Kabulas lidostu pārpludinājuši cilvēki, kas vēlas pamest pilsētu. Lidostas pārstāvji lielā haosa dēļ, kas valda lidostas teritorijā, lēma atcelt visus komerciālos avioreisus. Valstis slēdz vēstniecības un steigšus evakuē savu diplomātisko pārstāvniecību darbiniekus. Pienākušas arī ziņas, ka valsti jau pamet valdības amatpersonas un arī prezidents Ašrafs Gani.
