Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") skaidroja, ka viņas vadītā ministrija izstrādā likumprojektu grozījumu pakotni, un prognozēts, ka tā varētu tapt tuvākā mēneša vai pusotra laikā.
Iecerētie grozījumi faktiski paredzētu pakāpenisku atteikšanos no mazākumtautību programmām, sākot no 2023./2024. mācību gada attiecībā uz 1. un 7. klašu skolēniem, kuri no šī gada sāktu mācības latviešu plūsmās jeb – visi bērni paralēli mācītos vienu programmu.
"Šodienas notikumi Ukrainā ir vēl viens apliecinājums tam, ka esam līdz šim to darījuši, iespējams, krietni par vēlu.
Visticamāk, daudzas lietas sabiedrības sašķeltībā, ar kurām saskaramies šodien, – no tām būtu varēts izvairīties, ja būtu sperti izlēmīgi un skaidri soļi vēl 90. gadu sākumā," uzskata Muižniece.
Viņasprāt, patlaban ir labi priekšnoteikumi, salīdzinot ar iepriekšējām valodu reformām izglītībā, jo pirmsskolas jau divus gadus, ieviešot jauno mācību saturu, vada nodarbības latviešu valodā arī mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādēs.
Vienlaikus Muižniece norādīja, ka, virzot apjomīgās izmaiņas izglītības sistēmā, svarīgi saglabāt iespēju moduļu vai kursu veidā apgūt mazākumtautību valodu, kultūru, vēsturi.
"Kopumā redzam, ka šie grozījumi veicinās sabiedrības saliedētību. Tikai caur valodu ir pilnvērtīgi iespējams bērnu iekļaut sabiedrībā, veidojot viņu par pilsoniski atbildīgu sabiedrības locekli – tā mēs veicināsim, ka mazākumtautību bērni un ģimenes izprot mūs, latviešus, un mēs, latvieši, – līdztautiešus, ar kuriem dzīvojam kaimiņos vai blakus mājās," teica izglītības un zinātnes ministre.
Savukārt Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars norādīja:
"Mums jādodas uz sabiedrības vienošanu, latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pamatiem."
Viņš arī uzsvēra, ka Ukrainas notikumi krietni saliedējuši arī valdību un pirmdien izskatītie jautājumi lemti lielā vienprātībā, lai gan atzina, ka bijuši atšķirīgi uzskati par to, cik ātri var notikt pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā un kāda būtu taktika. Viņš pauda, ka Nacionālā apvienība gribētu šo pāreju ar likuma palīdzību "iekalt kā akmenī", taču tad, ja šī iniciatīva negūs Saeimas un koalīcijas partiju atbalstu, viņa politiskais spēks aizvien jūt apņēmību virzīties uz priekšu.
Arī iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") pauda, ka viņas pārstāvētā partiju apvienība atbalsta vienotu skolu un norādīja, ka šim procesam jābūt pakāpeniskam.
