Bija jāizvēlas viena pilsonība
Barikāžu laikā bojāgājušā kinooperatora Andra Slapiņa ģimene – atraitne Natālija un abi bērni Anna un Andris – dzīvo Maskavā. Viņi atbrauc uz Latviju, lai piedalītos barikāžu pasākumos un apmeklētu tēva kapu. 2010.gadā no Latvijas prezidenta rokām Andris glabāšanā saņēma tēvam pēc nāves piešķirto Viestura ordeni.
LTV žurnālisti ar Slapiņiem tikās pirms diviem gadiem. Anna brīvi runā latviski, Andris saprot, bet nerunā. Latvijas pilsonību bērni saņēma ar dzimšanas brīdi, savukārt Krievijas pilsonību ieguva no mātes puses.
Latvijas likumdošana dubultpilsonību ar Krieviju pieļauj tikai līdz 25 gadiem, kad jāizvēlas, kuru no pilsonībām saglabāt. 2014.gadā PLMP informējusi Annu un Andri Slapiņu par likuma prasībām un to, kas jādara, ja vēlas saglabāt Latvijas pilsonību, proti, jāatsakās no Krievijas pavalstniecības.
Slapiņi uzrakstījuši lūgumu Ministru prezidentam atļaut abu valstu pilsonības, pamatojoties uz svarīgām valsts interesēm. Atsakoties no Krievijas pases, tiktu ierobežotas arī viņu iespējas strādāt Krievijā. 2015.gada novembrī valdība Slapiņu lūgumu noraidīja. Jautājums bija iekļauts sēdes slēgtajā daļā, un informācijai bija ierobežotas pieejamības statuss, jo tas skar konkrētas personas. Kā raksta laikraksts “Diena”, lēmumprojektu pieņēma kopējā lēmumu paketē bez debatēm.
Par lēmuma projektu atbildīgais ministrs bija Rihards Kozlovskis, kurš tagad skaidro – Ministru kabinetam nebija tiesiska pamata atļaut dubultpilsonību kā personām par nopelniem Latvijas labā.
Savukārt Slapiņu advokāte Vita Liberte norāda, ka valdība jebkurā brīdī var lemt par izņēmumu, kas ļautu saglabāt pilsonību diviem cilvēkiem: “Tur nav nekādu šķēršļu, izņemot to, ka vienkārši nav politiskas gribas. Pieiet jautājumam formāli, kas, mūsuprāt, ir absurds, jo pilsonība ir viena no cilvēktiesībām un šādam jautājumam nedrīkst pieiet formāli.”
Slapiņi apstrīdējuši PMLP lēmumu, un šonedēļ lietu sāks skatīt Apgabala administratīvā tiesa. “Lēmums ir nelikumīgs, jo bez šiem izņēmumiem par to, ka noteiktu valstu pilsoņiem ir tiesības saglabāt pilsonību, ir vēl viens izņēmums, ja otra pilsonība iegūta uz likuma pamata. Un šis ir tas gadījums, ka abiem bērniem, dodoties līdzi mātei dzīvot uz Krieviju, viņiem tika piešķirta pilsonība uz likuma pamatam,” pauda advokāte.
Lemj vienā dienā
Pēc preses un sabiedrības sašutuma valdošajām partijām pēkšņi radās vēlme atrisināt trīs gadus ilgušo jautājumu.
Par pilsonību Slapiņa bērniem sprieda pirmdien, 5.februārī, koalīcijas sēdē. “Politiski esam ieinteresēti, lai tomēr būtu iespēja to izdarīt. Lēmums ir tāds – darīt visu iespējamo, lai tomēr pieņemtu lēmumu, ka varētu saglabāt [pilsonību]. Tagad ir jautājums par tehnisko izpildījumu.”
Valdībā ietilpstošās Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars atzina, ka iepriekš netika izmantotas visas likuma dotās iespējas: “Acīmredzot tika lemts, pamatojoties uz PMLP lēmumu, kas ir visnotaļ birokrātisks, un netika izmantots Pilsonības likuma 9.pants, kas pieļauj Ministru kabinetam izdarīt zināmu politisku izņēmumu valsts interešu vārdā. Mūsu skatījumā šajā gadījumā būtu piemērojams šis izņēmums, un mēs guvām koalīcijas partneru atbalstu un vienprātību par šo jautājumu.”
Varētu lemt jau šonedēļ
Otrdien, 6.februārī, iekšlietu ministram paredzēta tikšanās ar PMLP pārstāvjiem. “Ja personas vēršas Ministru kabinetā, ir iespēja lūgt atbalstu. Un, ja viņi atļaut, tad abas pilsonības var saglabāt,” skaidro PMLP pārstāve Santa Jonāte.
Slapiņu ģimene iepriekš LTV žurnālistiem atklāja, ka vairākkārt apsvēruši iespēju atgriezties Latvijā. Advokāte stāsta, ka valdības līdzšinējā nostāja viņus sarūgtinājusi: “Viņi vairākas reizes pat ir teikuši, ka jāmet miers – mēs šai valstij neesam vajadzīgi, kaut gan visu laiku tiek sūtīti ielūgumi uz barikāžu atceres pasākumiem.
Ar vienu roku saņem uzaicinājumu piedalīties barikāžu atceres pasākumos un ar otru roku izsūtīta vēstule, ka jūs šai valstij neesat vajadzīgi.
Protams, ka viņos ir aizvainojums, bet viņi ir patīkami, toleranti cilvēki.”
Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) teica – ja lēmuma projektu paspēs sagatavot, tad valdība jautājumu par Slapiņa bērnu pilsonību varētu skatīt jau šonedēļ.
Kā norāda Rus.lsm.lv, dažāda veida problēmas ar Latvijas pilsonību radās triju 1991.gada 20.janvārī bojāgājušo ģimenes locekļiem.
