Arī pārdomu pārtraukuma ņemšana piektdienas pusdienlaikā nelīdzēja trim partijām vienoties par to, kā tiks sadalīti portfeļi jaunajā Ministru kabinetā, pēc tikšanās atzina „Vienotības” vadītāja Solvita Āboltiņa.
„Diemžēl nesam panākuši galīgo vienošanos; ir tā, ka kaut kas apmierina vienu partneri, kaut kas nē, un rezultāts nav panākts,” sacīja Āboltiņa.
Partijas jau ir vienojušās jaunnedēļ sākt rakstīt valdības deklarāciju. Tas, ka vēl nav zināmi ministri, kuri to īstenos, neesot šķērslis, uzskata Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Uldis Augulis.
Nebūt nav tā, ka jābūt ministram, kas rakstīs deklarāciju, ir darba grupas pārstāvji, kas deleģēti un kas pārzina šīs jomas un var sākt darbu pie deklarācijas,” atzina Augulis.
Arī Nacionālās apvienības pārstāvis, politikas veterāns Roberts Zīle apgalvo, ka valdības veidošanas process šobrīd satraukumu nerada. Viņš atceroties arī daudz pretrunīgākas un sarežģītākas valdības veidošanas sarunas, tāpēc prognozē, ka partijām pirmdien izdosies panākt galīgo vienošanos.
Pretrunas nav tik lielas, ir normāla partiju cīņa par ietekmi, ir vēlme piesaukt tradicionālās ministrijas,” sacīja Zīle, norādot, ka valdības veidošanā jāņem vērā vēlētāju dotais mandāts partijām.
Topošās koalīcijas partneri apgalvoja, ka par personālijām piektdien vispār nav runāts. Iepriekš gan izskanēja, ka izglītības un zinātnes ministres pienākumus būtu gatava uzņemties „Vienotības” pārstāve Lolita Čigāne, taču no partijas vadītājas Āboltiņas noprotams - publiski izskanējusī kritika nozīmē, ka šāds scenārijs nav reāls.
Āboltiņa arī atgādināja to, ka šonedēļ partijas valde lēmusi deleģēt esošos ministrus un vienojās virzīt Jāni Reiru finanšu ministra amatam. Vēl ir izglītība un veselības jomas, par kurām turpinās sarunas, un tikai pēc sarunu noslēgšanas varēs runāt par kandidātu deleģēšanu.
Jau otro reizi šonedēļ pēc sarunām par valdības veidošanu ar medijiem runāt nenāca pati premjerministre Laimdota Straujuma. Vaicāta, kas tādā gadījumā faktiski vada valdības veidošanu, Āboltiņa norādīja - Straujuma kopā ar „Vienotības” valdes deleģētu darba grupu, taču viņa esot aizsteigusies pildīt premjeres pienākumus. Vēlāk gan izrādījās, ka Straujuma bija palikusi turpat „Vienotības” frakcijas sanāksmju zālē.
Pēc uzstājīgas iztaujāšanas viņa žurnālistiem atklāja vairāk, nekā bija gatavi darīt partiju vadītāji. Piemēram, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir piekritusi vadīt Ekonomikas ministriju. Premjere arī apstiprināja, ka „Vienotība” būtu gatava atbildēt par veselības nozari.
Par galīgo ministru portfeļu sadalījumu koalīcija mēģinās vienoties pirmdien un tad arī sāks veidot valdības deklarāciju, kurā būs trīs lieli bloki - tautsaimniecība, drošība un sociālais bloks.
Neatrisinātas domstarpības joprojām ir par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, ko Nacionālā apvienība vēlas paturēt sev, bet kā savu prioritāti ir izvirzījusi arī Zaļo un Zemnieku savienība. Tikmēr par Saeimas spīkera amatu „Vienotība” vairs neuzstāj, ka tas noteikti būtu jāuzņemas „zaļzemniekiem,” vislabāk - kādreizējam 9.Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem.
Āboltiņa atgādināja, ka nākamgad Latvija būs prezidējošā valsts ES padomē un spīkeram būs noteikti pienākumi, bet „tas nevar būt absolūtai kritērijs”. „Vienotībai” nav pretenziju, ja Saeimas priekšsēdētāja amatu uzņemsies NA vai ZZS. Āboltiņa arī pauda, ka, viņasprāt, NA pārstāve Ināra Mūrniece, kuras kandidatūra spīkeres amatam izskanēja šonedēļ, varētu vadīt Saeimu.
Nākamnedēļ ar valdību veidojošajām partijām atkal ir iecerējis tikties Valsts prezidents Andris Bērziņš, taču līdz tam koalīcijai vajadzētu vienoties gan par atbildības jomu sadali, gan par ministru kandidātiem.
Jau vēstīts, ka vecā koalīcija pirmdienas rītā ir vienojusies arī turpmāk strādāt kopā pašreizējās premjeres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) vadībā. Pirmdien un otrdien Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām un pārrunāja to mērķus Saeimā. "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība, kā arī Nacionālā apvienība ir vienojušās saglabāt pašreizējo koalīciju un turpināt darbu arī nākamajā valdībā.
Pēdējās pāris nedēļās arī izskanējuši dažādi varianti, kuri cilvēki varētu ieņemt amatus valdībā. Tomēr lielāka neskaidrība līdz šim ir bijusi ap Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas tālāku vadību - nav zināma nedz partija, nedz politiķis, kurš šīs ministrijas varētu vadīt.
12.Saeimas vēlēšanās piecu procentu barjeru izdevās pārvarēt un iegūt deputātu mandātus sešiem politiskajiem spēkiem, no kuriem divi parlamentā nav bijuši iepriekš pārstāvēti. Partija „Saskaņa” ieguvusi 24 deputāta mandātus, „Vienotība” – 23, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 21, Nacionālā apvienība (NA) – 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņus un partija „No sirds Latvijai” – septiņus, liecina provizoriskie rezultāti.
