Nevainojamas reputācijas trūkums daudzu gadu garumā ir galvenais būtiskais pārmetums ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, ko „konservatīvo” tieslietu ministrs Jānis Bordāns iekļāvis savā informatīvajā ziņojumā. Ministra ieskatā ģenerālprokurors ir ievēlēts šaubīgos apstākļos. Viņš ir pieļāvis interešu konfliktu attiecībā uz JKP biedru un Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu. Un arī Valsts Kontroles aizrādījumi par nelikumīgi izmaksātajām piemaksām prokuroriem ir iekļauti ministra sagatavotajā dokumentā. To Bordāns nosūtījis koalīcijas partneriem vēl piektdien, šodien to apsprieda nepastarpināti.
"Es brīdināju galvenokārt kolēģus - ja viņi vēlas Latvijā patiešām tiesiskumu, ne tikai runāt, ja viņi vēlas no manis, kā no tieslietu ministra, sagaidīt atbildību, tad šis ir pirmais jautājums, kas viņiem jāizlemj. Tie politiķi, kas mēģinās ieņemt kaut kādu neitrālu pozīciju, rīkosies prettiesiskuma pusē," teica Bordāns.
Koalīcijas partneri pagaidām atsakās vērtēt Bordāna priekšlikumu, lūdzot vēl vienu nedēļu ziņojuma izpētei. No plašiem komentāriem atsakās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības”. "Ļoti svarīgi, ka mūsu valstī izpildvara un tiesu vara tiek atdalītas, kā tas līdz šim ir bijis," teica Kariņš. Tāpēc ir nepieciešams papildu laiks tālākās rīcības izvērtēšanai, minēja „Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.
"Vienlaikus mēs gribētu ņemt vērā to apstākli, ka tādos jautājumos kā tiesu varas neatkarība, neiejaukšanās tiek vērota arī no ārpuses. Arī starptautiskā sabiedrība to vēro. Arī Eiropas Savienība to vēro. Mēs zinām, ka dalībvalstīs, kurās tas netiek respektēts, tiem pievērsta pastiprināta uzmanība. Tajā pašā Polijā," sacīja Pavļuts.
Par Latvijas starptautisko tēlu un potenciālo atšķirīgo interpretāciju ierosinājumam vērtēt ģenerālprokurora darbu runā Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. "Mums var būt dažāda attieksme pret [Jura] Juraša gadījumu. [Bet] fakts, ka tas ir interpretējams... fakts, ka Tieslietu ministrijā parlamentārais sekretārs arī ir Juraša kungs, ka iespējamos likumpārkāpumus izvērtēja prokuratūra, tas sarežģī šo diskusiju," teica Dzintars.
„KPV LV” Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs, par kura izdošanu kreiminālvajāšanai Saeima vēl nav lēmusi, pauda savu personīgo viedokli. "Es personīgi zinu tik daudz cilvēkus, kuriem sirdī netaisnīguma sajūta vienkārši burbuļo un vārās. Kā cilvēks es redzu, ka tajā vietā, kuru sauc par Ģenerālprokuratūru ir problēmas," pauda Zakatistovs.
Tieslietu ministrs informatīvo ziņojumu par Kalnmeiera darba izvērtēšanu nosūtīs gan Augstākās Tiesas priekšsēdētājam, gan Saeimas deputātiem. Šīs iestādes var ierosināt ģenerālprokurora atstādināšanas procedūru. Vēl vienu tieslietu ministra dokumentu - saistībā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darba izvērtējumu – šonedēļ skatīs saeimas Juridiskajā komisijā.
KONTEKSTS:
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) izteicis neuzticību ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un rosina vērtēt viņa atbilstību amatam saistībā ar attieksmi un darbībām cīņā ar naudas atmazgāšanu, kas būtībā ir procedūras sākšana Kalnmeiera atlaišanai.
