Lībiešu dziesmas un valoda turpmāk būs dzirdama saieta namā Kolkā. Šī nama durvis ir atvērtas ikvienam, kurš vēlas uzzināt par Ziemeļkurzemes lībiešu tradīcijām, kultūru un piekrastes kultūrvēsturisko mantojumu. Nama vadītāja Ilze Iesalniece-Brukinga saka - lībieši ir ar garoziņu, kurai jātiek cauri, un šis nams varētu palīdzēt iepazīt patiesos lībiešus.
“Šobrīd lībiešu kopiena ir salīdzinoši maza un jebkas, kas mums notiek, ir nozīmīgs solis, lai mēs sevi parādītu, lai mēs paši justu, ka mēs varam un, lai mēs uz āru parādītu, ka mēs varam,”
uzsver Iesalniece-Brukinga.
Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Aldis Pinkens savukārt piebilst: “Dodam to informāciju par to unikālo, kas ir tikai Latvijā šajā krastā. Lībiešu krasts, lībieši, lībiešu tauta, viss, kas ar to saistīts. Šis būs tas centrs.”
Ideja par Lībiešu saieta namu radusies 2010. gadā toreizējam Līvu savienības vadītājam Dāvim Staltam. Viņš stāsta, ka esot bijis īstais brīdis Kolkā atmodināt lībisko garu, kurš pēc Latvijas valsts atjaunošanas bija aizmidzis. Kā tika teikts nama atklāšanas dienā, bez ticības un cieša komandas darba nekas nebūtu izdevies, bet lībieši nepadodas.
“Ir noticis faktiski neticamais.
Šī ir vieta, kur satikties visiem, kam interesē lībiešu kultūra - gan tās vēsturiskajā izpratnē, gan arī šīs dienas izpratnē,”
gandarījumu pauž Dāvis Stalts.
Ja līdz šim tūristi devās cauri Kolkai, lai apskatītu Kolkas ragu, jo nekas cits ievērības cienīgs šeit nebija, tad nu, domājams, ka tie piestās arī ciemā. Saieta namā līdzdarbosies Dundagas novada pašvaldība, Līvu savienības Kolkas nodaļa un biedrība “Domesnes”.
“Tāda nama atvēršana lībiešu krastā, tas tiešām ir gadsimta notikums. Tā pirmā sajūta ir tāda, ka gribas saberzēt plaukstas un sākt rīt jau šeit darboties. Patiesībā ar šo dienu viss tikai sākas,” atzīst Iesalniece-Brukinga.
Kolkas Lībiešu saieta nams vēl pirms durvju vēršanas saņēma 3. vietu konkursā “Latvijas būvniecības Gada balva” nominācijā “Koka būve”.