Prokuratūra vēlas Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu apsūdzēt par SIA “Al De Media” grāmatvedības dokumentu viltošanu. Uzņēmums saņēma maksājumus no Kaimiņam piederošās SIA “Suņu būda” par deputāta videomateriālu apstrādi. Daļu “Al De Media” darbiniekiem izmaksāto algu Kaimiņš pieprasījis atdot viņam skaidrā naudā. Kaut gan Kaimiņš nav bijis “Al De Media” amatpersona, prokuratūras ieskatā tieši viņš vadījis uzņēmuma finanses.
Prokurors Māris Urbāns skaidroja: “To pamato lietā iegūtās liecības, iegūtā elektroniskā pasta sarakste, telefona sarunu ieraksti, kontu pārskati.”
Jau gandrīz trīs mēnešus apsūdzību Kaimiņam nevar celt, jo savu piekrišanu nav devusi Saeima. Atbildīgā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija bijusi aizņemta ar citiem jautājumiem, tāpat esot sarežģīti saskaņot gan lietas prokurora, gan deputātu, gan Kaimiņa advokāta laikus.
Otrdien sēde beidzot notika, taču līdz rezultātam deputāti netika. Lielāko daļu sēdes laika aizņēma jautājumi par to, cik pamatoti bija Kaimiņu aizturēt 2018. gadā Saeimas ēkā dažus mēnešus pirms vēlēšanām, kas deputātu ieskatā cēla “KPV LV” popularitāti.
“Es gribētu teikt, ka šī aizturēšana ļoti lielā mērā kardināli izmainīja nākamo Saeimas vēlēšanu iznākumu. Mēs dzīvotu, iespējams, pilnīgi citā realitātē, ja šis lēmums nebūtu pieņemts,” norādīja Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāts Normunds Žunna pārmeta, ka aizturēšana notikusi aizdomās par partijas nelikumīgu finansēšanu, taču tagad Kaimiņu rosināts apsūdzēt par citu noziegumu. Prokurors Urbāns Žunnam atbildēja, ka abas lietas ir saistītas. Turklāt aizturēšanai piekritis arī izmeklēšanas tiesnesis. Žunnu tas nepārliecināja.
“Tas, ko mēs te visu izrunājām, manā skatā nostiprina pārliecību, ka lieta ir politiski motivēta. Kolēģi, tad, kad mēs nonāksim līdz lemšanai, lūdzu, ņemiet to vērā, jo mēs nedrīkstam būt marionetes,” sacīja Žunna.
Arī komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā apvienība) norādīja, ka viņai par Kaimiņa aizturēšanu esot “rūgtums”, jo tobrīd bijusi pārliecība, ka izmeklētājiem ir pietiekami pierādījumi par partijas nelikumīgu finansēšanu. Kursīte-Pakule nepiekrīt, ka tagad ar Kaimiņa izdošanu komisija kavējas.
Viņa skaidroja: “Vienai daļai sabiedrības ir tāda sajūta – jo spilgtāka linča tiesa, jo labāk. [..] Mums ir jāļauj deputātam gan pašam argumentēt, kā viņš lietu redz, kā arī dot iespēju viņa advokātam uzstāties, kā arī visiem deputātiem.”
Par Kaimiņa izdošanu komisija turpinās spriest nākamnedēļ. “Jaunās Vienotības” un “KPV LV” frakciju pārstāvji Latvijas Televīzijai norādīja, ka atbalstīs kriminālvajāšanas uzsākšanu, lai par Kaimiņa atbildību lemtu tiesa, nevis deputāti. Līdzīgi norāda arī “Attīstībai/Par!” un Zaļo un zemnieku savienība. Savukārt JKP, “Saskaņa” un Nacionālās apvienība gaida komisijas lemto.
Ja Saeima kriminālvajāšanai piekritīs, Kaimiņš kļūs par ceturto 13. Saeimas deputātu, kuram celta apsūdzība. Deputāts pats lietu uzskata par politisku, savukārt liecības sniegt Kaimiņš ir atteicies, jo nesaprotot, kas viņam tiek pārmests.
KONTEKSTS:
Prokuratūra oktobrī Saeimai lūdza piekrišanu Kaimiņa saukšanai pie kriminālatbildības. Kaimiņam arī mīkstināta apsūdzība – sākumā apsūdzība bija grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, tagad to plānots celt vienkārši par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Saeimai jālemj, vai piekrist deputāta kriminālvajāšanai. Izdošanas gadījumā Kaimiņš nezaudētu tiesības piedalīties Saeimas darbā.
