Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps sēdes sākumā norādīja, ka iepriekšējās diskusijas, kas notikušas komisijā, parādīja, ka horizontālā sadarbība un pārnozaru pārvaldība ir problemātiska, tāpēc ir nepieciešami risinājumi.
Pēc viņa paustā, šajā likumprojektā Valsts prezidents ir piedāvājis sākt par to sarunu. Levits piedāvājis arī konkrētu risinājumu - vienu instrumentu, kas varētu šo problēmu risināt.
"Izšķiršanās ir komisijas deputātu ziņā, vai turpināt darbu ar šo instrumentu, attīstīt to, vai arī meklēt citus risinājumus likumdošanas procesā, kādā veidā labāk pārvaldīt pārnozaru sadarbības jautājumus un uzlabot valsts pārvaldību," sacīja Pleps.
Saeimas deputāts Aldis Adamovičs ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka šis nav labākais brīdis, lai likumu virzītu uz priekšu, tomēr "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcija to atbalstīs, jo valsts ministru postenis attiecas uz nākamo valdību un Saeimu. Pēc viņa paustā, Ministru kabinets varētu apstiprināt valsts ministrus noteikta uzdevuma izpildei.
Deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) norādīja, ka šis jautājums ZZS Saeimas frakcijā tika pārrunās un nonākts pie secinājuma, ka diskusija ir nevietā un nelaikā. Viņa ieskatā, diskusija nonāk pretrunā ar valdības līdzšinējo darbu un nostāju, piemēram, valdības vadītāja lēmums par Pārresoru koordinācijas centra (PKC) likvidāciju.
Deputāts norādīja, ka PKC bija pārresoriskā institūcija. Valaiņa ieskatā, vērojamas zināmas pretrunas starp to, ko dara valdība un prezidents. Viņš uzsvēra, ka ZZS šāda pieejama patlaban nav atbalstāma.
Saeimas deputāte un bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska uzteica, ka priekšlikumā aktualizēta ilgus gadus nerisinātā pārnozaru sadarbības aktualitāte.
"Būdama ministre, es ar to saskāros vistiešākajā veidā. Attālinātais mācību process prasīja interneta pieslēguma risinājumu, kur nedz Satiksmes ministrija, nedz arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nekādā veidā nepalīdzēja risināt šos jautājumus, neatkarīgi no tā, kāda bija viņu atbildības joma," sacīja politiķe.
Viņas ieskatā, piedāvātais risinājums nepalīdz risināt problēmu. Šuplinska uzsvēra, ka diskusijai ir jābūt, iespējams, nepieciešami arī grozījumi likumā, bet viņai nav pārliecības, ka valsts ministru postenis kaut ko mainīs.
"Skatoties, piemēram, uz latviešu vēsturisko zemju likumu, kur izsludināta nodaļas vadītāja vieta, pamatnosacījums ir nepieciešamība pēc ierēdņa. Manuprāt, viens no veidiem, kā varētu sākt intensīvi risināt starpnozaru jautājumu, ir mazāk ierēdņu ministrijās. Nodaļu vadītāju amatā ir jābūt profesionāļiem, kas ir cilvēki, vai nu ar jau iegūtu augstāko izglītību, vai nu ar lielu pieredzi savā sektorā. Tas, kas neļauj risināt starpnozaru problēmas ir tas, ka birokrātiskā sistēma liek katram ierēdnim rīkoties savas ministrijas interesēs un stratēģiskā, pārnozaru redzējuma vienkārši nav," sacīja deputāte.
KONTEKSTS:
2021. gada otrajā pusē lielākā daļa koalīcijas partneru ir pauda gatavību diskutēt par Valsts prezidenta Egila Levita virzītajiem likuma grozījumiem par valsts ministru atjaunošanu, savukārt Jaunā konservatīvā partija prezidenta rosinājumu neatbalstīja.
Iebildumu pret Levita priekšlikumiem paudusi arī ZZS, kuras vērtējumā šāds piedāvājums esot dārgs un nepārdomāts un nerisināšot esošās problēmas izpildvaras darbā.
Kā aģentūru informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, Levits piedāvā atjaunot valsts ministru institūtu, jo uzskata, ka viena no pārvaldības problēmām Latvijā ir valsts mazspēja politiski pārzināt un efektīvi vadīt starpnozaru politikas jomas.
"Esmu rosinājis Ministru kabineta (MK) iekārtas likumā paredzēt, ka MK pēc Ministru prezidenta priekšlikuma uz MK pilnvaru laiku vai noteiktu termiņu var iecelt vienu vai vairākus valsts ministrus. Valsts ministru iecelšana būtu pieļaujama, lai nodrošinātu pienācīgu izpildvaras horizontālo sadarbību un Ministru kabineta noteikto prioritāšu efektīvu ieviešanu," rakstīts vēstulē Saeimai.
Valsts prezidents vērš uzmanību uz to, ka "vertikālā pārvaldībā katrs redz jautājumu no savas nozares perspektīvas, bet parasti nav spējīgs efektīvi novērtēt situāciju kopumā un to pienācīgi pārvaldīt. Tas prasa horizontālu politiku un starpnozaru sadarbību".
Lai modernizētu valsts pārvaldību un uzlabotu horizontālo politiku īstenošanu, Valsts prezidents piedāvā šādu jautājumu pārzināšanai MK iekārtas likumā paredzēt MK tiesības nepieciešamības gadījumā iecelt politiski atbildīgas amatpersonas - valsts ministrus. Levits norāda, ka iespēja iecelt valsts ministrus dotu lielāku elastību valdības strukturēšanā un politiskās atbildības jomu noteikšanā.
"Bērnu un ģimenes politika un digitālā politika ir tikai dažas jomas, kurās ir pietrūcis šādas starpnozaru sadarbības un politiski atbildīgas valsts amatpersonas par jomas politikas veidošanu un īstenošanu. Šiem jautājumiem nepieciešams pievērst daudz lielāku uzmanību, un to sekmētu valsts ministra institūta ieviešana mūsu valdības struktūrā," Valsts prezidents pauž vēstulē.
Levits aicina Saeimu šo priekšlikumu nopietni apsvērt un atbalstīt, lai tas varētu stāties spēkā pēc 14.Saeimas sanākšanas un dotu iespēju jauna MK veidošanā pēc Saeimas vēlēšanām "izcelt ne vien vertikālās politikas jomas, kā tas tradicionāli bijis līdz šim, bet arī papildu horizontālās politikas jomas, kurās līdz šim bieži pietrūcis pienācīgas pārvaldības un politiskās gribas to īstenot, atstājot šos visai sabiedrībai bieži vien būtiskos jautājumus novārtā".
