ĪSUMĀ:
- Otrajā lasījumā likumprojektu atbalstīja 77 deputāti, bet pret bija 11 parlamentārieši.
- Lai dienestu izveidotu, likumprojekts vēl jāapstiprina trešajā – galīgajā – lasījumā.
- Likuma mērķis – nodrošināt Latvijas pilsoņu sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai.
- VAD ietvertu valsts aizsardzības militāro un civilo dienestu; militāro dienestu varēs pildīt vienā no 3 veidiem.
- Dienestam varētu būt pakļauti vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.
- Ja vīrietis iegūst izglītību, kas nav augstākā, tad viņu dienestam varētu pakļaut gada laikā pēc absolvēšanas, ne vēlāk par 24 gadu vecumu.
- Augstākā izglītība nozīmēs atbrīvojumu no dienesta.
- Plānots, ka dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties arī vīrieši un sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.
- Paredzēts, ka VAD no 2028. gada varētu attiekties arī uz ārzemēs dzīvojošiem jauniešiem.
- Komplektējot iesaukumu, prioritāri plānots iekļaut pilsoņus, kuri dienestam pieteikušies brīvprātīgi.
- Plāno iesaucamajam par pavēstes ignorēšanu piemērot naudas sodu.
- Pirmais brīvprātīgais iesaukums dienestā plānots šī gada 1.jūlijā.
- Dzimumu līdztiesība un naudas trūkums labajiem mērķiem – debatēs izskan dažādi viedokļi.
Otrajā lasījumā likumprojektu atbalstīja 77 deputāti, bet pret bija 11 parlamentārieši.
Aizvadīto nedēļu laikā likumprojektā notikušas dažādas izmaiņas, salīdzinot ar sākotnēji izstrādāto redakciju.
Likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņu sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprināt valsts un sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā daļu no visaptverošas valsts aizsardzības, teikts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekts paredz, ka VAD ir valsts dienesta veids, kurš ietver valsts aizsardzības militāro dienestu un valsts aizsardzības civilo dienestu. Konkrētas prasības civilajam jeb alternatīvajam dienestam vēl izstrādās.
Līdz šim atbalstītā VAD likumprojekta redakcija paredz, ka VAD militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem – 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk kā 180 dienas. Par dienestu paredzēta arī alga.
VAD būs pakļauti pilsoņi – vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Proti, augstākā izglītība nozīmēs atbrīvojumu no dienesta.
VAD būtu pakļauti pilsoņi – vīrieši līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz tiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats valsts aizsardzības dienesta atlikšanai.
Paredzēts, ka VAD no 2028. gada varētu attiekties arī uz ārzemēs dzīvojošiem jauniešiem. Taču līdz 2027. gadam plānots, ka VAD neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Tāpat Valsts aizsardzības militārajā dienestā brīvprātīgi var pieteikties arī pilsoņi – vīrieši un sievietes – no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.
Līdz šim atbalstītā likumprojekta redakcija paredz, ka VAD pakļautās personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu. Plānots, ka alternatīvo dienestu varēs aizvadīt Aizsardzības ministrijas struktūrās.
Likumprojekts paredz, ka iesaucamajam par neierašanos uz viņam noteiktajām pārbaudēm pavēstē norādītajā vietā un laikā izteiks brīdinājumu vai piemēros naudas sodu līdz 70 naudas soda vienībām jeb 350 eiro.
Komplektējot valsts aizsardzības militārā dienesta iesaukumu, prioritāri tajā plānots iekļaut pilsoņus, kuri dienestam pieteikušies brīvprātīgi. Savukārt, lai nokomplektētu iztrūkstošo iesaukuma daļu, plānots izmantot atlasi pēc nejaušības principa. To paredzēts rīkot proporcionāli valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kas deklarēti katrā novadā.
Tāpat konceptuāli atbalstītais likumprojekts paredz, ka no VAD uzskaites tiek noņemts un dienestam nav pakļauts:
- pilsonis, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām;
- pilsonis, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs bērna vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību, kā arī
- pilsonis, kurš ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimene aprūpē bērnu;
- pilsonis, kuram saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem līdz pusotra gada vecumam vai vecākiem;
- pilsonis, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai ir pildījis ārvalstīs valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvo dienestu);
- Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolvents;
- pilsonis, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā 11 mēnešus;
- Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk kā 11 mēnešus;
- pilsonis, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
- pilsonis, kurš par iepriekšējā punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Vairāki izņēmumi arī paredz atlikt iesaukumu valsts aizsardzības dienestā. Šādi apstākļi būtu neatbilstošs veselības stāvoklis, rūpes par bērnu vecumā līdz pusotram gadam, kā arī reliģiska vai cita rakstura iebildumi. Tad saistošs būs valsts aizsardzības civilais dienests. Šo plānu vēl izstrādā.
Pirmo iesaukumu uz brīvprātības pamata VAD plānots īstenot 2023. gada 1. jūlijā. Iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons pastāstīja, ka VAD šogad pirmajā iesaukumā vasarā plānots uzņemt apmēram 300 jauniešus.
Dzimumu līdztiesība un naudas trūkums labajiem mērķiem – debatēs izskan dažādi viedokļi
Par likumprojektu atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts"), atklājot debates no Saeimas tribīnes, uzsvēra, ka pēc asās kritikas tagad piedāvāts "būtībā jauns likumprojekts", pie kura komisija strādājusi sešas sēdes. Bergmaņa ieskatā darbs pie likumprojekta būs vajadzīgs arī, lai to sagatavotu trešajam lasījumam.
Kaismīgajās debatēs uzstājās gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti.
"Progresīvo" frakcijas vārdā uzstājās deputāts Andris Sprūds, norādot, ka viņa frakcija atbalsta VAD un iestāsies par to, lai dienests būtu "efektīvs, kvalitatīvs un pilnvērtīgi visaptverošs".
Tikmēr parlamentāriete Viktorija Pleškāne atklāja, ka viņas pārstāvētā "Stabilitātei!" frakcija atbalsta brīvprātīgu aizsardzības dienestu. Viņa parlamentāriešiem uzdeva jautājumu: "Vai tiešām valsts aizsardzības aktīvajam dienestam ir jāpakļauj pilsoņi obligātā kārtā?"
Saeimas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") pauda atbalstu valsts aizsardzības stiprināšanai, tomēr apšaubīja aizsardzības dienestu kā vajadzīgo risinājumu. "Atbalstām aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 3% no IKP, mums ir jāstiprina Latvijas aizsardzība. Jautājums ir tikai par formu, kā mēs to darīsim," pauda Šlesers.
Savukārt deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka šī gada vēl nepieņemtajā valsts budžetā paredzētie līdzekļi neļauj izpildīt VAD izveides ambiciozos mērķus. Valainis sacīja: "Šobrīd visi šie labie mērķi un visas labās domas diemžēl ir tikai uz papīra (..) Šajā gadā, šajā budžetā militārais dienests valsts aizsardzības dienesta izpratnē ir absolūta nulle. (..) Šis likums ir jāpiepilda ar saturu, saturs ir nauda, kuras šobrīd budžetā ir par maz."
Garas debates par likumprojektu izvērtās jau no pirmā priekšlikuma, Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam ("Apvienotais saraksts") vairākkārt deputātiem aizrādot par debatēšanu par konkrēto priekšlikumu.
Parlamentārietis Igors Rajevs sacīja: "Šis likums ir vajadzīgs mums visiem, Latvijas drošībai, ko mums kā likumdevējiem vajag virzīt uz priekšu. Runājam par likumu, (..) [runājam] par to, lai likums būtu maksimāli pareizi uzrakstīts."
Deputāti ieslīga ilgstošās debatēs par "Progresīvo" frakcijas priekšlikumu, ka dienestā būtu jāiesauc arī sievietes. Vairāki deputāti uzsvēra, ka dāmām šis dienests nebūtu šķērslis. Tam pretī bija viedokļi, ka šai iespējai arī turpmāk jābūt brīvprātīgai un balsojumā deputātu vairākums tā arī lēma.
Parlamentāriete Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie") lūdza kolēģus jau pašā likuma sākumā neveidot robežu starp vīriešiem un sievietēm. Viņa pauda: "Sievietēm jāsniedz tikpat liela iespēja aizstāvēt savu valsti cik vīriešiem."
Savukārt Ņenaševas frakcijas biedre Jana Simanovska norādīja: "Vienīgais veids, kā mēs varam sievietēm nodrošināt drošu militāro vidi, ir dzimumu līdzsvars."
Tikmēr Saeimas deputāts Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts") teica: "Nelieciet mūsu dāmām, kas stāv aiz vīriešu pleciem, obligāti iet dienēt." Batņam piekrita deputāte Linda Matisone ("Apvienotais saraksts"): "Es galīgi nejūtos diskriminēta, ja man vai manām meitām nebūs jādien armijā. Viņas stāvēs aiz stipriem vīriešiem tieši tāpat kā es. Es nejūtos diskriminēta par to, es esmu pateicīga par to."
Savukārt deputāta Šlesera paustais šajā sakarā izsauca pamatīgas ovācijas no zāles: "Nevajag piespiest sievietes šai misijai. (..) Kurš tad audzinās bērnus, mazus bērnus – divgadīgus, trīsgadīgus, četrgadīgus? (..) Ja sieviete grib dienēt, lai viņa iet [brīvprpātīgi]. (..) Šitā propaganda, sievietei nevajag būt par sievieti, strādāt valsts labā, sievietei vajag dzemdēt bērnus."
Deputāte Agnese Krasta ("Jaunā Vienotība") pauda: "Kopumā varam jau tagad lepoties ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sieviešu līdzdalības ziņā. Dzimumu stereotipi tur nepastāv. Arī par dienestu Zemessardzē sievietes izrāda lielu interesi. Visiem neatkarīgi no dzimuma ir gan pienākums, gan arī iespējas mācīties un strādāt, lai gan ikdienā, gan krīzes situācijā mēs varētu aizsargāt savu valsti. Tā nav tikai viena dzimuma priekšrocība arī šobrīd."
Nokaitētos prātus centās atvēsināt Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Bergmanis. Viņš atgādināja, ka topošā likuma pirmajā pantā pieminētās visaptverošās valsts aizsardzības sastāvdaļa ir arī patriotiskā audzināšana, kas jau drīz būs skolu programmās.
"Šis ir viens no tiem septiņiem pīlāriem, kurā nākamā gadā sāksies obligātā valsts aizsardzības mācība un kurā tad arī būs apmācīti visi skolēni, bērni, neskatoties no dzimuma, Šobrīd Aizsardzības ministrija domā, kā to vēl vairāk integrēt – šo valsts aizsardzības mācību ar Valsts aizsardzības dienestu," klāstīja Bergmanis.
KONTEKSTS:
Valsts aizsardzības dienesta likumu bija iecerēts izskatīt vēl 13. Saeimas sasaukuma laikā. Tomēr pēc plašas kritikas par likumprojekta kvalitāti un daudzu priekšlikumu saņemšanas atbildīgā Saeimas Aizsardzības komisija lūdza atlikt likumprojekta skatīšanu. Arī Tiesībsarga birojs un Saeimas Juridiskā biroja vadītāja asi kritizēja sākotnējo aizsardzības dienesta likumprojekta redakciju.
Likumprojektu turpināja skatīt 14. Saeima. Kopš sākotnējās redakcijas likumprojekts piedzīvojis dažādas izmaiņas.
