Vienlaikus viņa uzsvēra, ka to var izdarīt, ja minētajās profesijās tiek nodrošināta adekvāta darba samaksa, sabalansēta darba slodze un vēl citi svarīgi faktori.
Pie tā visa strādāt arī būs arodbiedrības uzdevums nākamajā darba cēlienā, uz produktīvu sadarbību aicinot arī visus pārējos sadarbības partnerus.
Nenoliedzami, cienīgs atalgojums ir viens no prestiža galvenajiem veidotājiem. Lai arī skolotājiem no šī gada septembra algas paaugstinātas par aptuveni 40 eiro, un samaksa ir 790 eiro par zemāko algas likmi, tā joprojām krietni atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.
Lai arī nākamgad saskaņā ar grafiku algas vēl tiks palielinātas, arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga par vienu no galvenajiem arodbiedrības turpmākajiem uzdevumiem min darba samaksas veidošanas principu pārskatīšanu
Inga Vanaga uzsver: “Mēs jau gadiem esam cēluši trauksmi par pedagogu vakancēm, par tiesībām, un tāpēc es teiktu, ka tas ir tikai kopīgā sadarbība risināms jautājums, lai mēs panāktu, ka šodien strādājošais jūtas priecīgāks, novērtētāks, un šādā veidā dodot signālus kopīgā darbā tam jaunajam censonim, kurš ir izvēles priekšā.”
Arī kongresā sastaptie skolu arodorganizāciju pārstāvji atzīst, ka profesijas prestižu grauj vesela virkne faktoru. Kuldīgas tehnikuma pārstāvis Renārs Sakne līdzās zemajam atalgojumam min arī jauno mācību saturu, kas ir nekvalitatīvi izstrādāts un nevajadzīgi palielina skolotāju darba apjomu, novedot pie izdegšanas.
Renārs Sakne skaidro: “Tie ir tie mani kolēģi, kas strādā stundās. Cilvēki saka – ja tas tā turpināsies, viņi vairs nevēlētos strādāt, jo tas ir par daudz un ļoti nospiedošu situāciju rada. To nerada skola, to rada tas darba apjoms, neskaidrība.”
Šī brīža situācija neveicina jauno pedagogu ienākšanu skolā, bet arī pieredzējušie jūtas nenovērtēti un citkārt pat pazemoti valsts attieksmes dēļ, jo ne reizi vien nākas uzklausīt neglaimojošus vārdus, veltītus vecāka gadagājuma skolotājiem, atzīst Dace Caune no Madonas starpnovadu arodorganizācijas.
Dace Caune spriež: “Ja aizies visi tie, kas ir pāri 50 [gadus veci], prom no skolas, tad pietrūks tieši 50 procentu pedagogu. Ko valdība domā likt vietā? Kā viņi panāks, lai tie jaunie pedagogi, kuri pašlaik beidz augstskolas, iet uz skolām strādāt, nevis uz bankām un vēl dažādām iestādēm?
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeredens (“Jaunā Vienotība”) kongresā ierosināja sākt sabiedrībā aktivizēt jautājumu par pedagoga darba samaksas pielīdzināšanu vidējai darba samaksai valstī, bet Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) uzvēra, ka darīs visu, lai arī valdība cienīgu atalgojumu skolotājiem paturētu kā prioritāti.
Vienlaikus ministre norādīja, ka resursi – tas nav tikai atalgojums.
Ilga Šuplinska: “Un tie resursi, kas šajā brīdī ir valstī – cilvēkkapitāls, infrastruktūra – diemžēl ir pārmērīgi neefektīvi izmantoti. Tāpēc šiem abiem diviem komponentiem ir jāiet soli solī. Nevar būt tā, ka ir tikai, jāsaka, resursi, ar to saprotot finansējuma pieaugumu, bet nav iekšējās sakārtotības.”
Kongresā pieņemtā rezolūcija paredz arī izstrādāt ļoti konkrētu plānu, kā veicināt pedagogu profesijas prestižu, tas būs visu sadarbības partneru kopdarbs.
