"Nacionālās apvienības vadītāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks no maksātnespējas administratoru mafijas personīgi saņem milzīgas naudas summas, kas izskatās pēc prasta kukuļa. Manās rokās ir dokumenti, kas tos apstiprina," ar šādu paziņojumu pirms pāris dienām sociālajos medijos klajā nāca viens no JKP līderiem, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks Juris Jurašs.
Lai gan dokumentus nepublicē, viņš apgalvo, ka no tiem var secināt – Raivis Dzintars no bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša saņēmis vairāk nekā 100 000 eiro, bet Imants Parādnieks un viņa sieva – pusmiljonu. Viņš neatklāj, kā šādu informāciju ieguvis, tomēr norāda, ka pagaidām neredz iemeslu par to šaubīties. Ar šo informāciju viņš pirmdien, 18.jūnijā, esot vērsies KNAB, kam tad arī jāveic pārbaude.
"Prasīt komentārus par šo, tas būtu tāpat kā prasīt komentārus par slima kaķa murgiem," tā sākotnēji žurnālistiem uz lūgumu pēc komentāriem atbildēja NA valdes loceklis Parādnieks.
Šodien gan viņš precizē – sieva no Lūša 2011.gada novembrī saņēmusi 11 000 eiro aizdevumu, kas pakāpeniski tiekot dzēsts. Viņš pats maksājumus no Lūša neesot saņēmis.
Savukārt Dzintars norāda – viņš 2011.gadā īslaicīgi aizņēmies 4000 latu. Tas redzams arī viņa amatpersonas deklarācijā. Tāpat politiķis izplatījis izziņu no bankas. Tajā redzams, ka līdz šī gada 13.jūnijam Lūsis 2011.gadā Dzintaram četras reizes pārskaitījis pa tūkstotim latu, citu maksājumu nav bijis. Gatavību šādas izziņas pēc saņemšanas publicēt pauda arī Parādnieks. Savukārt komentārus no aizdevēja iegūt neizdevās.
Latvijas Televīzija (LTV) sazinājās ar bijušo NA ģenerālsekretāru Lūsi. Uzzinot, ka zvana LTV žurnāliste, Lūsis norādīja, ka viņš tobrīd nevar runāt un ka jāpārzvana citreiz, gan neprecizējot, kad tieši. Pēc tam viņš vairs nebija sazvanāms.
Dzintars norāda – reālo situāciju ar Juraša apsūdzībām salīdzināt nevar. Tāpēc viņš vērsies Drošības policijā, lai tā pārbauda, vai šī nav Krievijā organizēta dezinformācijas kampaņa.
"Tā ir viena no metodēm, kas arī citās Eiropas valstīs tiek izmantota, lai ietekmētu vēlēšanu iznākumu un lai panāktu Kremlim draudzīgāku politiķu nonākšanu pie varas," teica Dzintars.
NA esot partija, kas līdz šim visasāk iebildusi pret, viņaprāt, prokremliskās "Saskaņas" nonākšanu koalīcijā, savus izteikumus skaidro Dzintars. Jurašs šo teoriju sauc par absurdu.
Tikmēr politologu Juri Rozenvaldu šādas asas apsūdzības nepārsteidz. Spriedzi starp partijām, viņaprāt, rada tieši ideoloģiskās līdzības.
"Jaunā konservatīvā partija ir vistiešākais Nacionālās apvienības konkurents. Atcerēsimies arī vēsturi, no kurienes nāca Bordāna kungs. Principā abi šie politiskie spēki orientējas uz ļoti līdzīgu elektorātu," vērtēja Rozenvalds.
Viņš arī prognozēja – šādus skaļus paziņojumus priekšvēlēšanu laikā, visdrīzāk, vēl dzirdēsim, piemēram, arī par tiem, kas atbildīgi par OIK sistēmu.
