“Lai saprastu, ko deputāti sarunājuši, nepieciešams mākslīgais intelekts. Tāpēc Rīgas Stradiņa universitātei, sadarbojoties ar Mākslīgā intelekta laboratoriju, esam izstrādājuši metodi, kā ar to viegli var tikt galā,” intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Rīgas Stradiņā universitātes (RSU) profesors Sergejs Kruks.
Digitālajā rīkā apkopotas tās Saeimas sēžu stenogrammas, kas bija līdz 2014.gada beigām. Savukārt šī sasaukuma Saeimas stenogrammu datorizēšanai būtu nepieciešami papildu līdzekļi.
Šo par diezgan interesantu instrumentu Latvijas politisko procesu analīzei sauc politologs Ivars Ījabs. Viņa ieskatā šī rīka galvenais mērķis nav politiķus apcelt un turēt pie teiktā vārda, turklāt to cilvēku, kuri interesējas par deputātu teikto pirms desmit gadiem, nav daudz. Tajā pašā laikā politiskā diskursa analīze ir interesanta un perspektīva.
Par noderīgu instrumentu žurnālistu un pētnieku darbam to sauc arī žurnāliste, portāla lsm.lv rubrikas "Melu detektors" idejas autore Inga Spriņģe. Viņa apliecināja, ka nesen, pētot tā dēvētos tikumības grozījumus, nācies lasīt Saeimas sēžu stenogrammas un šāds rīks būtu noderējis.
Turklāt varētu rosināt šādu instrumentu uzturēt pašai Saeimai, saka Spriņģe, piebilstot, ka parlamenta Preses dienests līdz šim bijis atsaucīgs dažādām jaunām idejām.
Lai gan viņa novērtē paveikto darbu, tomēr žurnāliste ir piesardzīga, jo sabiedrība īpaši neinteresējas par politiķu diskusijām, bet pirms vēlēšanām biežāk “uzķeras” uz reklāmām. Tomēr tas noteikti ir vajadzīgs un būtu noderīgs pētniekiem un žurnālistiem.