Vai jūs zināt, kas šodien ir par dienu?
Pirmdiena.
21. novembris. Varbūt jūs atceraties, kas ir Latvijā šajā dienā noticis?
Nē, nezinu.
Nu, tur jumts sāka krist. Deviņi cilvēki vai cik tur bija [miruši]. Nezinu… neatceros.
Tur iebruka jumts, un daudz cilvēku gāja bojā.
Šodien jau aprit deviņi gadi. Vai jūs atceraties, ko jūs darījāt pirms deviņiem gadiem šajā dienā? Vai sekojāt līdzi notikušajam?
Ziņas skatoties, sekoju, bet tā, ka es tur būtu ļoti iedziļinājusies, kas tur notiek, nē.
Kas šodien ir – 21.novembris? Es laikam nezināšu.
Vai jūs esat kaut ko dzirdējusi par "Maxima" traģēdiju?
Jā, ak Dievs! Es ļoti skaidri atceros to dienu. Es tieši biju mājās un atceros, ka skatījos visu dienu tiešraidi. Visu laiku paziņoja, ka vēl viens miris cilvēks, vēl viens miris cilvēks atrasts. Man liekas, ka kopumā bija 54 cilvēki.
Es atceros, ka man par to pastāstīja māsa. Par laimi, maniem radiem un draugiem viss bija kārtībā, protams, par to ir prieks. Sekojām līdzi, kas notiek.
Vai jums bija radi, kas dzīvoja Zolitūdē?
Mums viens draugs tur dzīvo un vecmammai māsa. Par viņiem mēs domājām, vai viss kārtībā.
Sanāk aizmirst šo dienu?
Jā.
Notikumus vai konkrēto dienu?
Konkrēto dienu, jo tā par to ik pa brīdim tiek runāts.
Zolitūde, jā. Es ļoti spilgti atceros to vakaru. Es nācu no darba. Bija vakars ap sešiem, jau tumšs bija. Radio pēc pieciem jau teica, ka … Man meita bija Vācijā. Es viņai zvanīju un stāstīju, ka mums ir šausmas Latvijā.
Vai jūs tur kaut kur tuvumā bijāt?
Nē, es dzīvoju centrā. Tā, man liekas, ka bija piektdiena. Es tieši nodomāju, ka kaut kas līdzīgs ir šodienai laikapstākļu ziņā.
Kā jums šķiet, kas ir iemesls, kādēļ daudzi varbūt šo datumu neatceras?
Nezinu. Visi pārsvarā aizņemti ar savām rūpēm.
Ko atceramies? Visu to, ko mediji ziņoja – pārdzīvojums, neizpratne un sekojošie notikumi ar atkratīšanos no atbildības un tamlīdzīgi. Par ko tas viss ir pārvērties, tas, protams, ir farss. No likumiskā viedokļa ar atbildību uz vienu vai diviem cilvēkiem. Pārējie, protams, paceļ ķepiņas un neko nezina. Papīru kalni, tiesvedību garumi. Tas allaž noved pie kaut kāda absurda. Tikai ar traģēdiju vienas ģimenes ietvaros, kur ir zaudēti piederīgie. Nāk lielākas ziepes, un šīs ir atkal aizmirsušās. Tā ir pagājuši deviņi gadi, un es domāju, ka tā arī cilvēki skumst un sēro savos dzīvokļos.
KONTEKSTS:
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietu iztiesāja četrus gadus un divus mēnešus, bet kopā ar sprieduma rakstīšanu tiesvedība aizņēma gandrīz piecus gadus. To laikā notikušas 198 tiesas sēdes, 267 personas atzītas par cietušajiem.
Šajā lietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Sergets un daļa cietušo spriedumu pārsūdzēja, kā arī apelācijas protestu iesnieguši prokurori.
