"Mēs valstī joprojām nemākam strādāt ātri, efektīvi.
Mēs svarīgas lietas atbīdām kaut kur augstos plauktos un risinām ļoti maznozīmīgus jautājumus.
(...) Šajos astoņos gados amatā esmu redzējusi, cik lēni top likumi un cik daudz iebildumu tiek ņemts vērā, kam nav nekādas argumentācijas. Tas arī bremzē nozaru attīstību," teica Ābrama un norādīja, ka šajā gadījumā nerunā par risinājumiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai.
Pēc viņas teiktā, Latvijā vairāku jomu regulējumos, piemēram, farmācijas un OCTA jomā, iestrādātas barjeras godīgai konkurencei, taču nozaru uzraugi nesaprot, kur ir problēma.
"Netiek skatīts kopsakarā klienta, patērētāja ieguvums un godīga konkurence," minēja Ābrama.
KP vadītāja gan norādīja, ka "konkurences kultūra" Latvijā pēdējos gados ir augusi un tas ir ne tikai KP, bet arī daudzu citu valsts iestāžu nopelns.
Ābrama atzina, ka Konkurences padomē "mantojumā atstāj" vairākas būtiskas lietas, kas ir sāktas un jāturpina, tostarp ir tā sauktā būvnieku karteļa lieta. "Redzam, ka ir vēl ļoti daudz potenciālu pārkāpumu, mums vienkārši rokas nestiepjas uzsākt, jo nav cilvēku, kas to darīs," sacīja Ābrama.
KP turpina pētīt finanšu un transporta jomu, "Latvijas dzelzceļa" pārvadājumus. "Darba lauks ir plašs, ir daudz darba," teica Ābrama, norādot, ka nākamajai KP vadībai būtu jākoncentrējas uz smagāku pārkāpumu izmeklēšanu un "nešaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem".
Lielākie pārkāpumi Latvijā, pēc KP vadītājas teiktā, ir vērojami publiskajos iepirkumos, kur tiek konstatētas aizliegtas vienošanās. Tāpat problēmas vērojamas lielāku valsts kapitālsabiedrību darbībās.
KP vadītāja pienākumus turpmāk pildīs iestādes padomes loceklis Jānis Račko.
Ābrama iestādē nostrādājusi 16 gadus, pusi no laika – kā iestādes vadītāja.
Laikā kopš 2012. gada iestāde ir pieņēmusi 50 lēmumus par smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, teju puse no tiem bijuši karteļi. Astoņu gadu laikā ir sodīts 161 uzņēmums un par mazāk nozīmīgiem pārkāpumiem brīdinātas 126 personas. Kopumā piemēroti naudas sodi vairāk nekā 30 miljoni eiro.
Astoņu gadu laikā veikta 106 tirgu uzraudzība un kā pēdējā laika aktuālākās KP min kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenu veidošanās mehānismu analīzi Baltijas valstīs, atkritumu apsaimniekošanas tirgus uzraudzību Rīgā, kā arī transportlīdzekļu tehniskās apskates tirgus uzraudzību, par ko Latvija saņēma galveno balvu Pasaules Bankas grupas un Starptautiskā Konkurences tīkla rīkotajā Konkurences advokācijas konkursā.
Ābrama uzsver, ka aizvadītais laiks var ieiet Latvijas konkurences tiesību vēsturē ar diviem sasniegumiem – paplašināts konkurences tiesību tvērums uz publisku personu lēmumiem un darbībām, kā arī iestādes gūtā atzinība un atpazīstamība starptautiskā mērogā.
KP norāda, ka starptautiskajā vidē iestāde sevi pierādījusi kā mazu, bet efektīvu, kuras viedoklī un jaunieviestajos konceptos ieklausās citu valstu pārstāvji. Iestāde jau piekto gadu pēc kārtas ierindojas starp 37 pasaules labākajām konkurences iestādēm, pateicoties prestižā konkurences izdevuma "Global Competition Review" piešķirtajām trīs zvaigznēm. Tāpat KP darbs karteļu apkarošanā no 2016. gada līdz 2019. gadam novērtēts kā trešais aktīvākais starp visām Eiropas Ekonomikas zonas jurisdikcijām.
Ābrama no 2004. gada līdz 2009. gadam pildīja KP padomes locekles amata pienākumus, pēc tam līdz 2011. gada oktobrim bija KP vecākā konkurences ekonomiste. Kopš 2012. gada 26. jūnija vada Konkurences padomi, 2017.gadā tika apstiprināta uz otro piecu gadu termiņu.
KONTEKSTS:
Ābrama pametīs KP vadītājas amatu pēc pašas vēlēšanās 15. aprīlī. Šādu lēmumu viņa skaidroja ar Ziemassvētku pārdomu sekām, arī ar to, ka KP ir niecīgs finansējums un ļoti liels darba apjoms, kā arī pastāvīgi trūkst desmit darbinieku. "Droši vien, jā, es esmu pārstrādājusies, esmu nogurusi," viņa atzina, noliedzot, ka būtu bijis kāds politisks spiediens.
