Īpašas tiesas izveide komercstrīdu un finanšu noziegumu izskatīšanai ir Jaunās konservatīvās partijas prioritāte. Tā ierakstīta valdības deklarācijā, kuru parakstījušas visas valdības partijas.
Partijai “KPV LV” par jaunas tiesas izveidi domas dalījušās, taču vēl februārī otrajā lasījumā Saeimā vairums frakcijas deputātu to atbalstīja. Šonedēļ, kad reformas likumprojektus vajadzēja virzīt uz gala lasījumu, “KPV LV” pozīciju bija mainījusi.
Juridiskajā komisijā deputāts Aivars Geidāns balsojumā atturējās, un ar to pietika, lai reforma iestrēgtu.
“Pieļauju, ka tas bija kaut kas nesaprotams, tehniska kļūda, jo trešajā lasījumā par konceptuālām lietām nespriež,” pieļāva Bordāns.
Pēdējos mēnešos Jaunās konservatīvās partijas attiecības ar “KPV LV” turpina pasliktināties. JKP vilcinājās ar “KPV LV” pārstāvja Jāņa Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā, savukārt iepriekšējo “KPV LV” ministru Ralfu Nemiro Bordāna partija neatbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja amatam.
“Jā, protams, mēs neesam savstarpēji draugi, un ir bijuši dažādi centieni izrādīt prioritātes. Es to nenoliedzu, un tas ir sabiedrībai acīmredzams,” atzina “KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.
Viņš gan noliedza, ka pozīcijas maiņa JKP svarīgajā ekonomisko lietu tiesas jautājumā ir atriebība. Zakatistovs stāstīja, ka partija ieklausījusies Tieslietu padomes viedoklī, kas ekonomisko lietu tiesas izveidi jau novembrī neatbalstīja.
“Būtu jāatgriežas pie nozares un jāprasa, vai nozare redz, ka situācija uzlabosies ar šādas jaunas tiesas izveidošanu vai ne. [..] Šis nav brīdis, pandēmija, kad ļauties politiskajam dedzīgumam jeb politiskajai pārliecībai, šis ir brīdis argumentiem, un tādus mēs šobrīd neesam saklausījuši,” klāstīja Zakatistovs.
Noraidošais balsojums komisijā gan nenozīmē, ka reforma ir apturēta.
Tā kā likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets, Saeimas kārtības rullis noteic, ka galavārds par to tik un tā jāsaka plenārsēdē.
Teorētiski ekonomisko lietu tiesas izveidei balsu Saeimā pietiek. To atbalsta neatkarīgie deputāti Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, līdz ar to JKP iecerei ir trausls 51 balss vairākums. Pagaidām partija nav izlēmusi, vai virzīt reformu bez “KPV LV” atbalsta, vai arī mēģināt kolēģus pārliecināt.
“Mēs vēlamies saprast no “KPV LV”, kāda tad ir viņu attieksme, kā viņi sevi redz. Vai tas ir veids, kādā viņi vēlas, es nezinu, torpedēt šīs koalīcijas darbu?” vaicāja JKP deputāts Juris Jurašs.
“Ja pārējā koalīcija akceptē politisku pārliecību pār argumentiem, tas drīzāk apraksta viņus, nevis mūs,” pārmetumus noraidīja Zakatistovs.
Iepriekš bija paredzēts, ka reformas likumi būs apstiprināti jau pērnā gada 1. decembrī, lai ekonomisko lietu tiesa varētu sākt darboties līdz ar 2021. gada sākumu.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns gan ir pārliecināts, ka no plāna atkāpties nevajadzēs, jo sagatavošanās darbi tiesas izveidei jau notiekot.
KONTEKSTS:
Saeima konceptuāli atbalstīja ekonomisko lietu tiesas kā specializētās pirmās instances tiesas izveidi jau pērn decembrī.
Specializētas tiesas izveide ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvās partija) iecere, ko valdība atbalstīja 2019. gada novembra sākumā. Ministra ieskatā šādas tiesas izveide uzlabotu sarežģītu lietu izskatīšanas kvalitāti un ātrumu.
Iecerēts, ka tiesa varētu sākt strādāt 2021. gada 1. janvārī. Idejas ierosinātāji cer, ka ar specializētas tiesas izveidi varētu uzlabot tiesu darba kvalitāti, kā arī samazināt sarežģītu lietu izskatīšanas termiņus. Tiesnešus, kuri jaunajā tiesā varētu strādāt, izraudzītos konkursā.
