Krāslavas slimnīcā jau gada sākumā ārstēja 42 Covid-19 pacientus. Vīrusa skartos šeit uzņēma nevis tāpēc, ka tāds bija Veselības ministrijas rīkojums, bet kaimiņu Daugavpils reģionālā slimnīca sauca pēc palīdzības.
“Mums terapijas nodaļa sadalīta pa divām daļām. Uzlikām plēvi un sadalījām uz divām daļām. Viena nodaļa – Covid-19 daļa.
Viņi nebija tādi, kuriem ir nepieciešama reanimācija. Viņi vidēji smagi bija,” par risinājumu pastāstīja Krāslavas slimnīcas vadītājs Aleksandrs Jevtušoks (Zaļo un Zemnieku savienība).
Lai gan Daugavpils reģionālā slimnīca ir lielākā slimnīca ārpus Rīgas, arī kopš septembra tās vadība atkal vērsusies pēc palīdzības Krāslavā.
“Vēl septembra sākumā, ieviešot ārkārtējo situāciju, pirmo reizi lūdzu oficiāli atzīt Krāslavas slimnīcu par Covid-19 slimnīcu, lai viņi var aprūpēt jau stabilos pacientus. Protams, nesagaidot to, mēs pie viņiem arī sūtām tos, kas ir stabili,” stāstīja Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.
“Tikai sestdien atsūtīja vēstuli no ministrijas. Šeit ir ieraksts priekš mums – 20 gultas vidēji smagiem slimniekiem ar kovidu un intensīvā terapija 4+2,” norādīja Jevtušoks.
Pagājušonedēļ lemts Covid-19 pacientu ārstēšanā arī oficiāli iesaistīt vairākas mazās jeb 1., 2. un 3. līmeņa slimnīcas.
“Un vēl piecas slimnīcas, kas gatavojas to uzsākt līdz 20. oktobrim, tātad līdz rītdienai. Kā arī ir vēl četras slimnīcas, kuras plānots iesaistīt kopējai Covid-19 pacientu ārstēšanai,” pastāstīja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
To vidū ir Krāslavas, Preiļu, Alūksnes, Cēsu, Madonas un Kuldīgas slimnīca.
“Tas ir tikai normāli mums abiem, ka mēs paņemam akūtos un viņi palīdz mums. Es domāju, ka tikai tāda sistēma palīdzētu izturēt vēl kādas 2–3 nedēļas, ja tāda strādātu kopumā Latvijā,”
norādīja Daugavpils slimnīcas vadītājs Semjonovs.
Šobrīd Covid-19 pacientu ārstēšanā kopumā iesaistījušās 19 slimnīcas.
“Lielā slimnīca var koordinēt šo darbu. Krāslavas slimnīcas gadījumā tā droši vien ir Daugavpils slimnīca, kas droši vien var uzņemties tādu kā nosacītu šefību un darba organizāciju reģionā,” sacīja Veselības ministrijas pārstāvis Šneiders.
Tiesa, ir problēma, kuras dēļ “mazās” reģionu slimnīcas, lai arī cik lielas vai atbilstoši aprīkotas tās būtu, nespēs uzņemt daudz slimnieku. Tajās ir dramatisks ārstnieciskā personāla trūkums. Kā apgalvo Krāslavas slimnīcas vadītājs, šajā iestādē jaunus rezidentus nav izdevies piesaistīt kopš 1994. gada. Lielākā daļa ārstu ir pensijas vai pirmspensijas vecumā.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.
Vēlāk valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Nedēļu pēc ierobežojumu stāšanās spēkā Covid-19 saslimstības tendences ir negatīvākas nekā prognozēts.
Slimnīcās strauji aug stacionēto skaits, tādēļ pārtraukta plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, izņemot atsevišķus pakalpojumus. Tiek arī meklēta iespēja atvērt papildu gultas Covid-19 slimniekiem.
