Veselības ministrijas piedāvājumus atteikties no otrā slimnīcu līmeņa radījis satraukumu Dienvidlatgales ārstniecības iestādēs. Pārmaiņas varētu skart Krāslavas un Preiļu slimnīcas, kuras saskata draudus savai darbībai.
“Praktiski pazustu pakalpojumi, un paliktu tikai aprūpe. Pirmā līmeņa slimnīca ir aprūpes slimnīca. Kas tur būs – hronisko pacientu ārstēšana. Ķirurģijas praktiski nebūtu,” sacīja Krāslavas slimnīcas vadītājs Aleksandrs Jevtušoks, kurš plāno ar bažām vērsties Latvijas Slimnīcu biedrībā.
Tikmēr Preiļos par iespējamām izmaiņām ir atturīgāki komentāri. “Ir dažādas versijas. Mēs vēl šobrīd neesam tikušies ar Veselības ministriju. Līdz ar to, no vienas puses, ir pāragri spriest. No otras puses, tas, kas ir izskanējis ziņojumā, ir tas, ka samazinātos stacionāro pakalpojumu pieejamība. Tas nekādā veidā neskar ambulatoro,” norādīja SIA “Preiļu slimnīca” valdes locekle Aija Vanaga.
Veselības ministrijā (VM) informēja, ka lielāka skaidrība varētu būt maijā pēc pārrunām ar pašām slimnīcām.
“Šo nevajag uztvert, ka slimnīcas tiks slēgtas vai likvidētas.
Mainīsies pakalpojumu sniegšanas apjoms,” sacīja VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.
Preiļu slimnīcā ķirurģijas nodaļas nav, bet Krāslavā ir. Preiļos īpašs uztraukums par Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas saglabāšanu.
“Ja būtu kadri, mēs varētu turpināt strādāt. Mums finanses ir, aparatūra, bet nebrauc kadri,” atzina Jevtušoks.
Krāslavas un Preiļu slimnīcas vieno sadarbības līgums ar Daugavpils reģionālo slimnīcu. Tās vadītājs Grigorijs Semjonovs apstiprināja, ka šobrīd notiek pārrunas par iespējamu vēl ciešāku sadarbību.
“Es teiktu tā – kā reģionālā slimnīca mēs uz neko papildus nepretendējam. Vienīgais, ko mums gribas, palīdzēt kolēģiem blakus esošajās ārstniecības iestādēs saglabāt savu potenciālu,” sacīja Semjonovs.
Tiesa, no Krāslavas puses par sadarbību šobrīd ir lielāka atsaucība nekā no Preiļiem. “Pat ja viņi piekritīs, priekšā ir ļoti liels ceļš. Būs jāizstrādā lieli stratēģiskie dokumenti attiecībā uz pacientu hospitalizāciju plānu, uz transportēšanu, algoritmiem. Pirmais, ko man gribētos, un vienīgais, ko upurēs mūsu speciālisti, mēs uzņemsimies lielāku atbildību,” skaidroja Semjonovs.
“Sadarbības modelis, protams, tiks Veselības ministrijā izvērtēts. Mēs nesakām nē. Jautājums ir tikai, kā tas tiks tālāk attīstīts. Šīs slimnīcas varētu sadarboties gan ar pakalpojumu izvietojumu, gan ar ārstniecības personālu,” norādīja Janka no VM.
Līdzīgi kā skolām arī slimnīcām piešķir valsts finansējumu, bet to īpašnieki pārsvarā ir pašvaldības. Krāslavas slimnīcas vadītājs vienlaikus ir arī Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks. Arī Preiļu slimnīcā kā trešo valdes locekli plānots virzīt domes deputāti Ivetu Stari.
KONTEKSTS:
Pašlaik Latvijā ir piecu līmeņu slimnīcas. Visaugstākais līmenis ir piektais – tajā ietilpst universitāšu slimnīcas Rīgā, kas spēj nodrošināt sarežģītus medicīnas pakalpojumus, kā arī specializētās ārstniecības iestādes, piemēram, Dzemdību nams.
2019. gadā, pārskatot datus, Veselības ministrija pieļāva vairāku slimnīcu līmeņa pazemināšanu, jo dažas slimnīcas nespēj nodrošināt pakalpojumus, kā arī kvalitāti. Tāpat ministrija bija iecerējusi pārņemt valsts pārziņā daļu stratēģiski svarīgo ceturtā līmeņa slimnīcu – Daugavpilī, Valmierā un Liepājā.
Pandēmijas laikā 2021. gadā valdība atlika šī jautājuma skatīšanu.
Bet 2022.gada kļuva zināms par ieceri tomēr viest izmaiņas esošajā slimnīcu līmeņu sistēmā nolūkā padarīt esošo ārstniecības iestāžu tīklu efektīvāku.
