Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls "Doždj" darbību uz laiku pārtrauca marta sākumā. Telekanāla ģenerāldirektore Nataļja Sindejeva šādu lēmumu skaidroja ar likuma par "viltus ziņām" pieņemšanu Valsts domē. Jau tobrīd telekanāla vadība sākusi apspriest "Doždj" darbības atjaunošanas formātu.
Līdz ar kanāla darbības apturēšanu tā galvenais redaktors Tihons Dzjadko un vairāki citi redakcijas darbinieki pameta Krieviju.
"Doždj" Latvijā reģistrēto TV programmu sarakstā būs no 9. jūnija.
Āboliņš apliecināja, ka sarunas par TV programmas raidīšanu no Latvijas ilga apmēram trīs mēnešus.
Sarunās par "Doždj" raidīšanu no Rīgas piedalījās vairāki mediju nozares komersanti.
KONTEKSTS:
Krievijai slēdzot neatkarīgos masu medijus un ieviešot pilnīgu cenzūru, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecinājis Latvijas gatavību uzņemt vajātos Krievijas žurnālistus un palīdzēt viņiem, cik vien iespējams.
Kopš Krievijas prezidents Vladimirs Putins 24. februārī sāka iebrukumu Ukrainā, Krievijas varasiestādes ir pastiprināti vērsušās pret jau tā apspiestajiem medijiem.
Putins 5. martā parakstīja grozījumus Krievijas Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņām", "valsts bruņoto spēku diskreditāciju" un aicinājumiem ieviest sankcijas pret Maskavu. Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.
Krievijā pat aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebrukumu, vai jebkurā citā piemērotā vārdā. Visi mediji ir spiesti lietot Kremļa uzspiesto eifēmismu – "specoperācija".
Reaģējot uz mediju apspiešanu, Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls "Doždj" paziņoja, ka uz laiku pārtrauc darbību, un direktoru padome nolēma slēgt radiostaciju "Eho Moskvi" un tās tīmekļa vietni.
Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas "Deutsche Welle" (DW) birojs, kas februāra sākumā tika slēgts Maskavā, drīz atsāka darbu Rīgā.
