Krievijas aktrise, kas savulaik sadarbojusies arī ar Alvi Hermani, atrodas Rīgā un žurnālistes projektā "Pastāsti Gordejevai" teikusi, ka nevar atgriezties Krievijā.
“Es nevarēšu nosaukt citu bēdas, citu sāpes, citu traģēdiju, humāno katastrofu par kaut ko “atbrīvojošu”. Es nespētu nosaukt karu kādiem citiem vārdiem,” stāsta Hamatova.
Krievijā karš pret Ukrainu tiek dēvēts par “speciālo militāro operāciju”, kuras mērķis esot “atbrīvot Ukrainu no nacisma”.
"Es baidos atgriezties," viņa atzina, piebilstot, ka nevar atgriezties Krievijā, lai "nezaudētu sirdsapziņu un sevi".
Hamatova pauda, ka viņai ir divas iespējas, kā atgriezties dzimtenē. Viena ir nonākt cietumā, jo par kara Ukrainā nosodīšanu Krievijā var piespriest līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu, bet otra iespēja ir "melot sev, melot visai pasaulei, dzīvot nepatiesībā".
Aktrise paskaidroja, ka Krievijā varētu atgriezties, ja nerunātu un nepievērstu uzmanību traģēdijai, par kuru viņai stāsta draugi no Ukrainas, būtu vienaldzīga pret notiekošo un "atvainotos par to, ka no sākuma neatbalstīju militāro operāciju".
"Un tad tālāk pēc saraksta, kā spēlēt pēc tiem spēles noteikumiem, kurus man diktēs," Hamatova ieskicēja, kāda būtu viņas dzīve Krievijā.
Tikmēr režisors Alvis Hermanis savā "Facebook" profilā paziņojis, ka Hamatova pievienosies Jaunā Rīgas teātra trupai.
Hermanis paziņojis, ka ir uzaicinājis aktrisi pievienoties Jaunā Rīgas teātra aktieru trupai un kolektīvam. "Pavisam drīz viņa piedalīsies mūsu izrādēs. Sākuma posmā – savā dzimtajā valodā," norāda Hermanis.
Hamatova dzimusi Kazaņā 1975. gadā, mācījusies pie Alekseja Borodina. Strādājusi dažādos Maskavas teātros un 1998. gadā sāka strādāt teātrī "Sovremeņņik". 2014. gadā Soču ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā bija viena no spēļu karoga nesējām.
2014. gada martā žurnāls "Ogoņok" viņu atzina par 14. ietekmīgāko sievieti Krievijā.
2006. gadā kopā ar aktrisi Dinu Korzunu izveidoja labdarības fondu "Podari žiznj" ("Dāvā dzīvību"), kura mērķis ir palīdzēt bērniem ar onkoloģiskām un onkohematoloģiskām saslimšanām.
2012. gadā pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām Hamatova piedalījās aģitācijas kampaņā, aicinot balsot par Putinu, kurš vienmēr esot atbalstījis labdarības fondu.
Hamatova tolaik intervijā Ksenijai Sobčakai uz jautājumu, ko viņa izvēlētos starp revolūciju un dzīvi tādā režīmā kā Ziemeļkoreja, atbildēja, ka labāk izvēlētos Ziemeļkorejas variantu, jo nevēlas pieļaut upurus, kas rastos revolūcijas rezultātā.
Krievijas opozīcija tagad atgādina Hamatovai šos izteikumus, norādot, ka viņa izvēlējusies "notīties" uz Latviju, nevis dzīvot Ziemeļkorejas tipa režīmā, kas tiek ieviests Krievijā.
Чулпан Хаматова: "Если выбирать между революцией и северной Кореей, я выбираю северную Корею".
— Яков Григорьев (@anfaengerr) March 20, 2022
Но когда Северная Корея придёт в Россию, я съебу в Латвию, где у меня куплен домик на всякий случай.
Pērn izskanēja, ka Hamatova, kura agrāk bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītāja, iegādājusies māju Amatciemā un ieguvusi uzturēšanās atļauju Latvijā. Pēdējos gados viņa asi kritizējusi Putina režīmu.
“Es zinu, ka neesmu nodevēja, noteikti neesmu nodevēja. Es ļoti mīlu savu dzimteni," apgalvo Hamatova.
Hamatovai ir trīs meitas, kas arī ieradušās Latvijā. Hamatova intervijā Gordejevai stāsta, ka viņai esot līdzekļi, lai izdzīvotu trīs četrus mēnešus, bet viņa saņemot lielu atbalstu no draugiem.