Lieta pēc tās ierosināšanas bija uzticēta trīs izmeklētāju grupai. Vēlāk izmeklēšanu vadīja Ronalds Vītols. Šā gada janvārī “De facto” publiskoja informāciju, kas liecināja par šī izmeklētāja kontaktiem ar apšaubāmas reputācijas personām. To firmas bija iesaistītas fiktīvu darījumu ķēdēs un nodokļu nemaksāšanā. No vienas no šīm firmām Finanšu policijas izmeklētājs Vītols bija iegādājies automašīnu, kas pāris dienu laikā bija mainījusi piecus īpašniekus. “De facto” piefiksēja Vītolu kopā ar šīm personām brīvdienas rītā brokastojot kādā Rīgas kafejnīcā.
“Šī komunikācija starp Ronaldu Vītolu un sižetā redzamajām personām nav gadījuma rakstura nejaušība, bet cilvēks pazina šīs personas arī iepriekš. Faktiski tika veikts arī darbs saistībā ar šīm personām, un galu galā tika rekomendēti pasākumi, mazinot risku ietekmēt turpmāku kriminālprocesu darbību, atrodoties noteiktā interešu konfliktā ar noteiktu personu loku,” raidījumam saka Finanšu policijas priekšnieks Edijs Ceipe.
Uzskatot, ka izmeklētājs Vītols zaudējis uzticību, viņu plānoja pārcelt uz citu amatu, citā VID struktūrā. Taču Vītols šomēnes iesniedzis atlūgumu.
Kriminālprocesu, kas tika ierosināts pēc LTV atklātās informācijas saistībā ar Dirnēnu ģimeni, tagad nodos citam izmeklētājam - izmeklēšana turpināsies VID Iekšējās drošības daļā.
Tās darbiniekiem esot bijis vismazākais kontakts ar bijušo kolēģi.
Tiesa, vēl nesen šajā struktūrā bija tikai viens izmeklētājs. “Viss pagājušais gads pagāja, komplektējot Iekšējo drošības daļu. Tikai nesen visas izmeklētāju štata vietas ir pilnas – tas ir četri. Viens, kas ir pieredzējis, un trīs jauni izmeklētāji, kuri tikai uzņem apgriezienus izmeklēšanā. Vērojot darba apjomus, es domāju, ka četri ir par maz, bet tāda ir situācija un štatu saraksts. Un nākotnē pie reformām ir jādomā, kā palielināt izmeklētāju skaitu, un tātad [pārdzīvot] to periodu, kad bija nepilns izmeklētāju un operatīvo darbinieku skaits,” sacīja Ceipe.
Aizvadītajā gadā VID Iekšējās drošības daļa sākusi septiņas krimināllietas - līdzīgi kā iepriekšējos gados, kā arī 25 dienesta pārbaudes un 13 disciplinārlietas. Paralēli tam nelielā dienesta resursi tērēti arī, lai vairāk nekā simt reižu sniegtu VID darbiniekiem atzinumus par iespēju savienot amatus.
Prokuratūrai apsūdzību uzrādīšanai pērn nodotas divas pret VID darbiniekiem sāktas lietas – par pienākumu nepildīšanu, pieļaujot fiktīvu tranzīta procedūru, un par kukuļņemšanu.
Bet šogad prokuratūrai nodota lieta, kurā nodokļu inspektoru aizturēja aizdomās par kukuļa pieprasīšanu no kādas zemnieku saimniecības. To sāka pērn pēc “De facto” vēršanās Finanšu policijā.
Taču ir lietas, kur izmeklēšana ieilgst. Piemēram, nesen kā iepriekšējos amatos atjaunoti Muitas pārvaldes riska vadības daļas vadītāja Baiba Trukšāne un Latgales muitas pārvaldes priekšnieks Guntars Loits. Pret viņiem aizvien turpinās izmeklēšana par iespējamu bezdarbību saistībā ar muitas procedūrām viltotai drēbju kravai. Šīs amatpersonas atjaunotas amatos, jo ir beidzies periods, kurā iespējams piemērot drošības līdzekli. Savukārt izmeklēšanas process turpinās.
