Februāra sākumā Lūša lietas uzraudzību pārņēmusi Organizētās noziedzības apkarošanas specializētā prokuratūra. Kā vēsta "Ir", kriminālprocess pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas - par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, 195.panta trešās daļas - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī 275.panta otrās daļas - par dokumentu viltošanu.
No visiem šiem likumpārkāpumiem visbargākais sods draud par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju - ja tas izdarīts lielā apmērā vai to izdarījusi grupa, vainīgo var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Žurnāls arī raksta, ka 3.februārī Lūsis atkāpies no VL-TB/LNNK valdes. Par to liecina Uzņēmumu reģistrā pieejamā informācija. Tas ir trīs dienas pirms lietas nonākšanas Organizētās noziedzības apkarošanas prokuratūras uzraudzībā, kura atjaunoja un pārkvalificēja viņa kriminālprocesu. Lūša viedokli par šo tēmu "Ir" neizdevās noskaidrot, jo uz telefona zvaniem un īsziņām viņš neatbildēja. Iepriekš viņš publiski norādījis, ka šī lieta nav nekas nopietns.
Sīkākus komentārus par ierosināto kriminālprocesu nesniedz arī pašreizējais VL-TB/LNNK vadītājs un bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. "Ne kā partijas vadītājam, ne kā [Saeimas] Juridiskās komisijas vadītājam man nav tiesību komentēt kriminālprocesu," saka Bērziņš. Jautāts, vai kriminālprocess nemet ēnu uz VL-TB/LNNK, Bērziņš uzsvēra, ka "ģenerālsekretāra vietnieka amats nav partijas vadība, partijas vadība ir partijas līdzpriekšsēdētāji un partijas valde". Pamata mainīt Tieslietu ministrijas pārraudzību arī neesot: "Es neredzu šeit nekādu saistību," sacīja Bērziņš. Otra VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētāja Raivja Dzintara viedokli "Ir" neizdevās noskaidrot - viņš pašlaik apturējis politisko darbību un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.
Savukārt VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs, valdes loceklis Einārs Cilinskis pauda viedokli, ka Lūsim pašreizējos apstākļos jāatkāpjas arī no partijas ģenerālsekretāra vietnieka amata. "Šādā situācijā cilvēkam būtu jāatkāpjas vai jāpārtrauc darbs gan partijas, gan arī valsts amatos. Tas ir morāles jautājums. Katram pašam tas jāvērtē, bet es tā darītu," sacīja Cilinskis. Lūgts vērtēt, vai pašreizējos apstākļos VL-TB/LNNK joprojām var uzticēt pārraudzīt tieslietu sfēru, viņš atbildēja: "Šeit nevar skatīties tādā veidā, vai VL-TB/LNNK var kopumā [uzticēt]. Jautājums ir, vai ministram [Dzintaram] Rasnačam nevar uzticēt. Manā rīcībā nav nekādu faktu, kāpēc Rasnačam nevarētu uzticēt šo amatu," saka Cilinskis.
Līdzīgu viedokli pauž arī premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība"), norādot uz Rasnača pēdējā laika aktivitātēm, cenšoties virzīt uz priekšu būtiskus jautājumus problēmu risināšanai maksātnespējas nozarē. Savukārt Rasnača komentāru neizdevās noskaidrot - ministrs mobilā telefona īsziņā paskaidroja, ka nav Latvijā un pašlaik nevar sniegt savu viedokli.
LETA jau ziņoja, ka pērn Maksātnespējas administrācijā un VID saņemti iesniegumi par maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda iespējamiem likuma pārkāpumiem un ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu uzņēmuma "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesā, par to pērn oktobrī rakstīja "Ir". Tāpat žurnāls vēstīja, ka bijušais Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Lūsis bija iesaistījies vairākus miljonus eiro vērtos darījumos, kas saistīti ar šā uzņēmuma vērtīgas zemes iztirgošanu Ķīšezera piekrastē. Daļa no šiem darījumiem turpinājās pēc tam, kad Lūsis 2012.gada vasarā kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, taču savā amatpersonas deklarācijā nenorādīja šos apjomīgos darījumus.
Tāpēc VID Finanšu policijas pārvalde pērn oktobrī sāka kriminālprocesu par, iespējams, nepatiesu ziņu norādīšanu Lūša 2012.gada valsts amatpersonas deklarācijā.
Kriminālprocess tika sākts pēc Krimināllikuma 219.panta 2.daļas, kas paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Minētais pārkāpums klasificējams kā kriminālpārkāpums, un piemērojamās sankcijas ir īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Tomēr kriminālprocess tika izbeigts. Pēc tam šis lēmums tika pārsūdzēts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, kas, kā minēts, kriminālprocesu atjaunojusi.
