Ministrijā skaidroja, ka kritiskā infrastruktūra ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī iedzīvotāju veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai, piemēram, ceļi, slimnīcas, lidostas, ostas u.c.
Kritiskās infrastruktūras objektu iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu, uzsvēra ministrijā.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz, ka kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, noslēdzot sadarbības līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, varēs vienoties par Zemessardzes apakšvienības izveidi kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas kritiskajā infrastruktūrā.
Kritiskās infrastruktūras Zemessardzes apakšvienības paredzēts veidot no kritiskās infrastruktūras objektos strādājošiem zemessargiem, kā arī darbiniekiem, kas vēlas pievienoties Zemessardzei un iesaistīties objekta apakšvienībā.
Šo Zemessardzes apakšvienību primārais uzdevums būs nodrošināt kritiskās infrastruktūras drošības un aizsardzības pasākumus valsts apdraudējuma gadījumā, taču nepieciešamības gadījumā tās varēs tikt iesaistītas citu Valsts aizsardzības operacionālajā plānā noteikto uzdevumu izpildē, skaidroja ministrijā.
Kritiskās infrastruktūras Zemessardzes apakšvienības tiks integrētas Zemessardzes brigādēs, kuru atbildības teritorijā tās atradīsies.
Tām būs pieejamas nepieciešamās speciālistu apmācības, kā arī materiāltehniskie līdzekļi.
Aizsardzības ministrijā arī norādīja, ka tāpat Zemessardzes apakšvienību izveide stiprinās jau esošos kritiskās infrastruktūras objektu darbības nepārtrauktības pasākumus, tajā skaitā, attiecībā uz pastiprinātu fiziskās apsardzes nodrošināšanu krīzes situācijās, taču tās neaizstās ikdienas apsardzes pienākumus. Zemessardzes apakšvienību izveide nodrošinās kritiskās infrastruktūras objekta personāla spēju nepieciešamības gadījumā reaģēt uz drošības riskiem pašu spēkiem, parūpējoties par savu drošību un kritiskās infrastruktūras objekta darbības nepārtrauktību.
Miera laikā Zemessardzes apakšvienības piedalīsies individuālajās un kolektīvajās militārajās mācībās un izstrādās savu kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzības plānus, taču krīzes gadījumā to darbība tiks aktivizēta valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai.
Vienlaikus dalība Zemessardzes apakšvienībā kritiskās infrastruktūras objektā strādājošajiem ļaus līdztekus savai civilajai profesijai apgūt militārās iemaņas un prasmes, kas veicinās personīgo izaugsmi, dos iespēju iepazīt savu kolēģu stiprās puses, stiprinās stresa noturību un spēju labāk atbalstīt vienam otru krīzes gadījumā, pauda ministrijā.
Zemessardzes apakšvienību izveide nav uzskatāma par obligātu prasību kritiskās infrastruktūras objektiem, bet gan tiek paredzēta kā iespēja, ko var īstenot saskaņā ar kritiskā objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja lēmumu, kā arī kas balstās zemessargu brīvprātīgā vēlmē iesaistīties šādu apakšvienību izveidē.
KONTEKSTS:
Zemessardze ir lielākā Nacionālo bruņoto spēku struktūra un teritoriālās aizsardzības pamats. Zemessardzē uzņem Latvijas pilsoņus no 18 līdz 55 gadu vecumam.
Informācija par dienesta iespējām Zemessardzē pieejama www.zs.mil.lv un www.esizemessargs.lv.
Pēdējās nedēļas laikā Zemessardzes rekrutēšanas tālrunis saņēmis gandrīz tikpat daudz zvanu, cik visā pagājušajā gadā kopā. Cilvēku interese ir krietni pieaugusi kopš Krievijas karadarbības Ukrainā.
