Sociālā projekta "Neklusē" mērķis ir samazināt mobingu Latvijas skolās. Jauniešu uzmanību problēmai cer pievērst, izplatot sabiedrībā pazīstamu un mazāk pazīstamu cilvēku pieredzes stāstus. Tie ir stāsti par apcelšanu un ņirgāšanos gan no upura, gan varmākas skatpunkta. Projekta autori ir grupa brīvprātīgo, bet zem pirmajiem video stāstiem mājaslapas apakšā norādīti arī sadarbības partneri. Starp tiem arī Labklājības ministrijas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un tās uzticības tālrunis, policija, Veselības ministrija. Īstu vētru sociālajos tīklos projekts "Neklusē" izpelnījies, daloties ar tādiem pieredzes stāstiem, kuros apcelšanu sauc par dabisko atlasi un aicina negausties, bet dzīvot. Tikmēr pāridarītājs attēlots kā līderis, kurš spēj vadīt cilvēkus.
Diemžēl šāda pozīcija uztur vardarbību un traucē to izbeigt.
— Ansis Stabingis (@ansis_stabingis) February 6, 2020
Ilgs ceļš mums visiem priekšā.#neklusē
Visu laiku kaut kā mēģināju iecietīgi izturēties: jauni cilvēki, pašiniciatīva, grib labu, bet nu "mobings kā dabiskā atlase" tomēr ir par daudz pat man.
— Sanita Jemberga (@jemberga) February 5, 2020
Aicinu sniegt @veselibasmin @Lab_min un @IZM_gov_lv publisku atbildi, kas īsteno šo kampaņu, arī vārdus, uzvārdus un finansējumu, kāds tam ir atvēlēts. #neklusē https://t.co/hw3MP4xb9O
— Inga Paparde (@papardella) February 5, 2020
"Nē, Veselības ministrija nedod nekādu naudu šai kampaņai. Jāsaka arī, ka mēs neesam īsti sadarbības partneri, un tas ir komunikācijas pārpratums. Mēs arī lūdzām kampaņas autoriem izņemt Veselības ministrijas logo no tās, ko viņi arī izdarīja," stāstīja veselības ministres padomniece Marta Krivade.
Savukārt labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") ar projekta saturu vēl nebija iepazinusies. Viņa teica, ka vēlāk izvērtēs, kā rīkoties.
Tagad daudz kritizētais saturs no sociālo tīklu kontiem ir izņemts. "Neklusē" komanda atvainojas un uzsver, ka video un citu neadekvātu saturu publicējuši neuzmanības dēļ.
"Tie ir cilvēku stāsti, un mēs viņus vienkārši nošērojam savos kontos, nevis mēs to veicinām. Tie ir vienkārši cilvēku viedokļi, un mēs viņus publicējam tāpēc, ka viņi runā par savām pieredzēm," stāstīja projekta pārstāve Laura Noor.
Vai kampaņa valsts līmenī būtu jāīsteno brīvprātīgajiem? Centrā "Dardedze", kurā gadiem ilgi runā par vardarbību skolās, uzskata – ideja ir laba, bet izpildījums - nē.
"Tā nav pareiza prakse, domāt, ka bez mobinga neviens bērns nav izaudzis un ka bez mobinga neviena skola nevar pastāvēt. Es negribētu tā domāt, jo, tā domājot mēs esam nonākuši 1. vietā Eiropas Savienībā, kur skolās visvairāk mobings ir izplatīts," uzsvēra centra "Dardedze" valdes locekle Laila Balode.
Latvijas skolās ir augstākie mobinga rādītāji gan Eiropas Savienības, gan OECD valstu vidū. Ar izsmiešanu un pat ar fizisku vardarbību saskaras katrs trešais skolēns.
