SKDS laikā no 30. aprīļa līdz 5. maijam internetā aptaujāja 1005 respondentus, lai noskaidrotu, kas tad ir mainījies viņu pašu vai viņu ģimenes locekļu dzīvesveidā dažādos aspektos. Noskaidrojies, ka gandrīz puse jeb 49% pētniekiem teikuši, ka ārkārtas situāciju ir izmantojuši, lai labāk izgulētos, bet 46% - lai vairāk lasītu vai izglītotos.
Attiecībā uz ēšanas paradumiem 32% atzīst, ka sākuši ēst veselīgāk, turpretim 23% - ka neveselīgāk. Savukārt 35% atzinuši, ka izjutuši trauksmi, nemieru un paniku par nākotni, 23% depresiju un nomāktu garastāvokli, 16% - ka biežāk lietojuši alkoholu, bet 3% ārkārtas situācijas laikā domājuši par pašnāvību.
Vairums aptaujāto - 61% - norādījis, ka ārkārtas apstākļos vairāk laika pavadījis datorā vai un telefonā, nesaistīti ar darbu vai mācībām. Savukārt 50% jeb katrs otrais vairāk skatījušies televīziju. Turklāt sabiedriskajiem medijiem - Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio uzticējušies 34%, bet citiem televīzijas un radio kanāliem Latvijā tikai 8%.
"Respektīvi katrs trešais, pat mazliet vairāk nekā katrs trešais ir atzīmējis, ka viņš uzticas sabiedriskajiem medijiem. Ja skatāmies komercmedijus, tad tie arī ir ar labu rādītāju, bet vairs ne tik augstu," saka SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš.
Kaktiņš uzskata, ka uzticēšanās līmenis lielā mērā saistīts ar mediju saturu. "Respektīvi, ja mēs skatāmies, kas un kā informatīvi, kopš ir sākusies koronavīrusa krīze, kopš valstī ir ārkārtas stāvoklis, kam ļoti lielā mērā ir pakārtojies sabiedrisko mediju saturs, tad jāsaka, tas lielā mērā ir pakārtojies krīzei. Cilvēkus interesē šīs tēmas, nu, jādomā, ka viņi arī lielākā skaitā ir skatījušies un ar lielu uzticēšanos ir skatījušies. Kamēr komercmediji ir komercmediji. Viņiem nebija iespējas acīmredzot tik lielā mērā savu saturu pielāgot šī brīža aktualitātēm," norāda Kaktiņš.
Mazāk par pusi - 40% aptaujāto - vairāk nekā pirms tam nodarbojušies ar vingrošanu un pastaigāšano, bet 35% fizisko aktivitāšu ir bijis mazāk nekā iepriekš. Un tā zināmā mērā ir atbilde tiem, kuri jautā, kāpēc vispirms ir nolemts atvērt sporta zāles un nevis interešu izglītības, piemēram, mūzikas nodarbības bērniem.
"Bija šis kopīgais viedoklis, ka mums ir jāļauj cilvēkiem ne tikai ģimenes ietvaros, bet plašāk – izlikt savu enerģiju, varbūt ne vienmēr pozitīvo, kas tiek uzkrāta sēdošā dzīvesveidā. Jo ikdienā diemžēl ir mazāk kustību – neiet uz skolu, nenāk no skolas. Attiecīgi nākamais faktors arī ir, ka šis tomēr ir organizēts process, organizētas nodarbības. Vēl mums bija arī Latvijas Ārstu biedrības, Pētera Apiņa un kardiologa Andreja Ērgļa vēstule, bet ne tikai tā vien, par to, ka - ļaujiet bērniem kustēties, atveriet pamazām sporta skolas, ļaujiet bērniem iet svaigā gaisā! Mēs no mūsu puses komunicējām, ka individuālās nodarbības vienmēr ir bijušas atļautas arī līdz šim, tas, kas līdz šim ir bijis aizliegts tiešā veidā caur valdības rīkojumu – ir šis klātienes process sportā," teica Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Severs.
Savukārt par to, kad ne vien treneri, bet, piemēram, arī mūzikas skolotāji savus audzēkņus drīkstēs apmācīt klātienes nodarbībās – Izglītības un zinātnes ministrijai pagaidām vēl atbildes nav.
