Kučinskis: Ja būs vajadzīgs drošībai – kaut aizņemsimies, drošība tiks stiprināta

 Gluži kā pirms četriem gadiem, arī tagad Latvijas Radio (LR) ir intervējis visu partiju, kas piedalās 13.Saeimas vēlēšanās, līderus, lai saprastu viņu pozīciju virknē, mūsuprāt, svarīgu jautājumu. Starp uzdotajiem jautājumiem ir tādi, kas skar gan pensiju sistēmas nākotni, gan to, kur ņemsim jau tagad trūkstošo darbaspēku un kā partijas gatavas apkarot ēnu ekonomiku, kuras apmērs pērn diemžēl ir audzis.  

ĪSUMĀ:

• Tagad - pie brīvām darba vietām - ir pēdējais laiks cilvēkiem skatīties, vai nav jāmaina darbs.
• Dialogs ar Rīgas vadību daudzos jautājumos ir bijis. Bez lielas afišas.
• Mums jādod skaidrs signāls, ka pamatizglītība būs latviski.
• KNAB ir vajadzīga vēl kapacitātes stiprināšana.
• Ja vien tas nesāks bremzēt ekonomiku, tad šobrīd [imigrāciju] neatbalstām.
• Piespiedu apvienošanās vienmēr nāk ar asinīm un ir ļoti sāpīgs jautājums.

Pašvaldībām būs jāskatās, kam dala pabalstus

Garajā programmā gan jau, ka ir detalizētāk tas aprakstīts. Tas ir tas, ko mēs saņemam arī no pašvaldībām, arī iedzīvotājiem, arī no uzņēmējiem, ka ir tā robeža, kurā ļoti daudzi cilvēki vispār neizvēlas vairs strādāt, bet iet tikai uz pabalstiem, pasakot, ka viņam tas ir izdevīgāk, nekā iet strādāt.

Tāpēc stimulēt vēlmi strādāt ar iespējamiem, protams, legāliem līdzekļiem…

Vai atņemt pabalstus?

Nē, iesaistīt pašvaldības. Es noteikti esmu no tiem, kas šajos jautājumos pilnīgi noteikti uzticētos pašvaldībām. Valsts vienmēr grib būt labais vai mūsu parlaments, kas izstrādā pabalstu sistēmu, bet tad nāk cilvēki, kas rāda šos valsts izstrādātos dokumentus un smaida par visu, atbraucot ar labu mašīnu, esot visnotaļ labi situēti. Kā to var arī mainīt? Vairāk uzticēties pašvaldībām, tās pazīst arī cilvēkus ar pabalstiem.

Bet kā tā stimulēšana izpaudīsies?

Šeit sociālajā sadaļā ir domāts – paliks vairāk naudas patiesi trūcīgajiem. Arī pensiju sistēmas uzlabošanā tiek likts jauns akcents uz tiem, kas aizgāja pensijā, ieskaitot ar 1996.gadu, kuriem ir mazas pensijas, neatkarīgi no tā, cik viņš ir pelnījis. Solis te jau ir sperts – no viena eiro uz 1,50 eiro par gadu. Plus vēl tas, kas likās teju neiespējami - stāžu ieliekot iekšā arī indeksācijā.

Jautājums vienmēr ir bijis - vai mazajām pensijām vajag celt ļoti augstu minimumu. Es domāju, ka to šobrīd veiksmīgi var veikt pašvaldības, maksājot pabalstus tiem, kuriem ieņēmumu līmenis ir neadekvāts.

Atgriežoties nedaudz par tiem pabalstiem – vai tas nozīmē, ka pašvaldība vislabāk zina, kuriem cilvēkiem vajag tos pabalstus un kam ne?

Jā, pašvaldības zina. Bet es saku – visus šos gadus vērojot, es esmu redzējis, kā dažreiz arī Labklājības ministrija grib, vai īpaši jau parlaments grib, būt labi un pašvaldībām noteikt, kā viņiem darīt. Rezultātā izveidojas diezgan daudz hibrīdu, lai gan pašvaldības pašas zina.

Tad tiem, kam nevajag – pabalstus nedodam?

Mēs tos varam stipri ierobežot, un šo naudu ļoti labi var izmantot, maksājot vairāk tiem, kuriem ir patiesi mazi ienākumi, ieskaitot pensionārus.

Un caur to, ka nedodam pabalstus, mēs stimulējam cilvēkus atgriezties darba tirgū?

Man pat ir bijuši tik radikāli priekšlikumi, jo īpaši no zemniekiem, kuri saka: jūs vismaz vasarā pārtrauciet savus pabalstus dāvāt cilvēkiem, mums ir darbs.

Es no jums gribu dabūt ārā to, ka stimulācija notiek caur to, ka, ierobežojot pieeju pabalstiem...

Tiek ierobežota pieeja pēc formālās pieejas, pastiprinot praktisko pieeju pēc fakta. Mēs ceram, ka tiem, kuriem nebūs vairs formalitāte, ka tie būs spiesti iet darba tirgū iekšā un strādāt.

Jūs jau sākāt runāt par pensijām. Nākotnē būtisks ir jautājums, kā risināt problēmu ar mazajām pensijām. Ir cilvēki, kas saņem mazas algas, ir, kas strādā mikrouzņēmumu nodokļu sistēmā. Ko jūs domājat darīt – vai mainīt pensiju sistēmu, piespiest cilvēkus maksāt sociālo nodokli, kā risināt šo problēmu?

Šie jautājumi pārklājas ar to pašu veselības aprūpes apdrošināšanas sistēmu, kuru līdz gada beigām ir uzdevums novest līdz pilnai kondīcijai. Parādīsies pilna uzskaite ar cilvēkiem, kuri nemaksā nodokļus. Viens, kas jau ir parādījis, ir tas, ka 300 tūkstoši strādā zem minimālās algas. Jau šobrīd redzams, ka tas bija mīts. 300 tūkstoši darbavietu ir, kur atalgojums ir  zem minimālās algas, bet ne cilvēki. Cilvēki mums ļoti daudzi strādā vairākās vietās. Ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, tas arī ir kļuvis skaidrs. Mēs uzzināsim precīzo ainu un šos skaitļus, kas parādīsies veselības aprūpē, ļoti labi varēs izmantot arī Labklājības ministrija.

Vai jūs kaut ko domājat darīt arī ar mikrouzņēmumu nodokļu sistēmu?

Jāizanalizē. Šajā sistēmā strādājošo skaits ir diezgan radikāli samazinājies, kā arī to skaits, kas to izmantoja kā nodokļu optimizāciju, ir krietni samazinājies. Tagad, kad būs pagājis gads, ir nepieciešama analīze, ir nepieciešams to kopā vērtēt ar arodbiedrībām.

Es arodbiedrībām esmu devis savu vārdu, ka arvien vairāk stimulējam ģenerālvienošanos, stimulējam, lai arodbiedrību loma palielinātos un cilvēki paši teiktu – ja par mani nemaksā nodokļus…

Tagad pie brīvām darbavietām, - pie pieprasījuma tagad ir pēdējais laiks arī cilvēkiem pašiem skatīties, vai nav jāmaina darbs, ja strādā mikrouzņēmumā, kas nemaksā nekādus nodokļus.

Vai jūs uzskatāt, ka mūsu trīs līmeņu pensiju sistēma ir optimāla un mainīt šobrīd nevajag?

Jā, es uzskatu. Tāds man uzskats arī bija, pirms es kļuvu par valdības vadītāju - mūsu pensiju sistēma ir laba. Tas, ko varam efektivizēt - 2.līmeņa kapitāla izmantošanu valsts ekonomikai un nevis atdot to uz ārzemēm, tāpat - lielāka ieinteresētība cilvēkiem veidot 3.līmeni. Taču sistēmas pamatprincipi mums ir labi, un būtu absolūti nepareizi solīt kādas radikālas izmaiņas.

Rīgai ir priekšrocības

ZZS programmā minēts, ka – īstenosim policentrisku reģionu attīstību, atbalstot pilsētu un lauku ekonomisko un sociālo sadarbību, izmantosim Rīgas kā galvaspilsētas priekšrocības. Tas, ka Rīga ir svarīga, tika teikts jau pirms iepriekšējām vēlēšanām. Taču es kaut kā neesmu manījusi, ka ZZS kaut kā īpaši būtu sadarbojusies ar Rīgas vadību.

Dialogs ar Rīgas vadību jau daudzos jautājumos ir bijis. Bez lielas afišas. Bet patīk Rīgas vadība vai ne, valdībai jebkurā gadījumā dialogam jābūt. Dialogs noveda pie Dziesmu svētku estrādes rekonstrukcijas pabeigšanas. Ja būtu tāds īpašs naids, Rīgai jau nebija vairs limita, lai varētu aizņemties. Tā kā tas bija valdības solis pretī, analizējot arī Rīgas finansiālo situāciju. Tāpat arī Daugavas stadions.

Praktiskā līmenī jau bez Rīgas īsti nevar iztikt. Tas, kas būtu vairāk nepieciešams un kur gan Rīga mazliet grēko, piemēram, ja liekam uzsvaru uz mūsu augstskolām, tad no augstskolu puses gribētos, lai būtu gan valsts, kas balsta savas augstskolas, gan pašvaldība, lai varētu kopīgus projektus attīstīt.

Jūs redzat Rīgas kā galvaspilsētas priekšrocību izmantošanu tikai šādās kultūras un izglītības lietās?

Tā jau vairs nav izglītība. Tā ir pētniecība, tie ir biznesa pirmsākumu veidošana – visi startapi, jaunuzņēmumi, tā ir lidosta un tūrisms. Tur gan viss notiek, te atkal nevarētu pārāk pārmest.

Patīk vai nepatīk, bet 80% darbavietu ir Rīgā un Pierīgā.

Vai jūs domājat kaut kā vēl īpaši atbalstīt, veidot kādas programmas?

Tas, ar ko esmu saskāries, - ir tik daudz lietu, ko var izdarīt bez naudas, veidojot mehānismu, runājot, sadarbojoties, skatot no tās puses, kas ir vajadzīgs. Piemēram, es izveidoju darba grupu, kur Rīga un Pierīgas pašvaldības sēdēja pie galda un - ir transporta risinājuma piedāvājumi. Vēl viens piemērs – ap Rīgu pašvaldības nevar uzcelt skolas un bērnudārzus. Ja mēs runājam par lauku skolu tukšošanos, tad Rīgā tāpat ir vietas, kur ir iztukšojušās skolas.

Es neesmu par apvienošanos, jo, tādu Mārupi pievienojot Rīgai, neiegūtu ne bizness, ne iedzīvotāji. Taču kopējus jautājumus piespiest risināt – to valdība var. Galu galā - kurš cits, ja ne valdība nosēdinās viņus pie galda?

Vai ir viegli sadarboties ar Rīgas vadību, kur pie varas joprojām ir „Saskaņa”?

Redziet, saimnieciskie jautājumi jānošķir no citiem. Tiklīdz sākam runāt publiskā līmenī – tā ir grūti. Jo viņi sāk runāt ar saviem lozungiem un praktiski nesanāk. Viegli vai grūti… Mums jāpieņem situācija, kāda ir.

Mēs jau varam gribēt visās pašvaldībās milzīgi labus mērus, tādus kā vienā otrā vietā ir, kur pilnīgi ne no kurienes ievelk rūpnīcu.

Visi tādi nav, bet tāda ir bijusi iedzīvotāju izvēle. Tas ir jārespektē.

Vēl viens jautājums no jūsu partijas programmas – izveidosim kompaktu un profesionālu valsts pārvaldi, novēršot tās sadrumstalotību un funkciju dublēšanos...

Jā, man ieceres ir diezgan konkrētas. Programmā ir ieskicēts, bet es varu arī konkretizēt. Proti, ir divas dublēšanās. Mēs neattīstīsim digitālu Latviju, ja šobrīd tik sadrumstaloti katra ministrija strādās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) tā funkcija ir, bet viņi nevar pavēlēt citām ministrijām. Tās ir e-lietas, es nedomāju tikai valsts pārvaldi, bet vispār digitālo attīstību. Ja man būs jāvada nākamā valdība, es veidošu bāzi šeit, pie premjera.

Un otra?

Otra ir zinātne un pētniecība. Mums tagad pēc izsapņotās finanšu paradīzes, kas bija no 90.gadiem, nebūs citas preces kā eksports no galvu produktiem. Nebūšu ļoti unikāls, jo tas ir secinājums no pašas augstākās izglītības padomes.

Bet vai tad tas ir saistīts ar profesionālu un kompaktu valsts pārvaldi?

Mums ir kantorītis, kas strādā ar zinātni, ir viena aģentūra Izglītības un zinātnes ministrijā, vienas aģentūras spārns strādā Ekonomikas ministrijā. Katrai ministrijai kaut kas ir. Ja es, samazinot cilvēkus, dabūju no privātā sektora tādus, kas var pavilkt, kas var būt projektu vadītāji, kas var iet un īstenot jau konkrētus projektus… Tā es arī saprotu šo pārvaldi. Tā ir kompakta. Jaukt nost resorismu un funkciju dublēšanos.

Vai pieļaujat, ka jūs varētu arī kādas ministrijas apvienot?

Ministriju apvienošana vienīgi samazina ministra biroju. Citas ekonomijas tur nav. Ja veido jaunu, tad veidojas jauns kantoris. Samazinot jau nepazūd darbs.

Kā ir ar ierēdņu reformu, vai turpināsiet?

Tā ir iesākta. Netaisāmies apstāties. 6% uzdevums ir, jaunu štata vietu veidošana ir nobremzēta. Pie tā nevajadzētu atgriezties.

Valodas jautājums kļūst aktuālāks

Tika mainīts Augstākās izglītības likums, kur tika ierobežota svešvalodu lietošana privātajās augstskolās, konkrēti arī krievu valodas. Šai normai pēc vēlēšanām jāpaliek spēkā, vai tā tomēr būtu jāpārskata?

Ja tā ir izņemta, tad tā ir izņemta. Skatīsimies, kā tā ies kopā ar akcentu, ko citas domājošas partijas liek attiecībā uz izglītības eksportu. Mums jau pašiem nebūs bērnu tik daudz, ko mācīt.

Un jautājums ir - ko mēs varam piedāvāt. Bet, ja ministrs šo normu ir izņēmis, es nedomāju, ka nākamajā dienā pēc vēlēšanām tā jāliek atpakaļ.

Valodas jautājums ir diezgan aktuāls, un viens no tiem tiešām labiem darbiem ir nākamais solis, lai ietu uz obligāto pamatizglītību latviešu valodā. Jautājums ir arī cilvēku trūkumā un darbaspēkā, kas tomēr spiedienveidīgi nāk. Tas jau augstākā līmeņa profesijās ir atļauts. Tāpat kā studenti, kas ienāk no citām valstīm, ja viņi mācās IT nozarē vai kur citur, mēs labprāt arī tās smadzenes paturētu Latvijā. Un tad ļoti izšķirīgs paliek valodas jautājums. Nevar tā būt, ka viņi nemācās, ka viņu bērni nezina latviešu valodu.

Tāpēc es pret tām augstskolām izturos ļoti uzmanīgi. Kā eksporta preci, kaut kādus limitētus apjomus, bet tad tam jābūt kopējam konceptam. Bet atgriezties šobrīd – nē, lai paiet periods, skatīsimies.

Tas vispār bija tāds negaidīts lēmums. Vienkārši beidzās termiņš, un neviens pat nepamanīja, ka ministrs to neatjaunoja.

Jūs jau pieminējāt pamatskolu un vidusskolu, ka tur vajadzētu latviešu valodas mācības. Tas nozīmē, ka bilingvālo sistēmu jaucam nost?

Bilingvālā sistēma ir varbūt aktuāla bērnudārzos un sākumskolā. Tur kaut kādā līmenī paliek.

Taču mums jādod skaidrs signāls, ka pamatizglītība būs latviski. Man šķiet, ka tas arī ir normāli.

Ja skatāmies uz citām valstīm, tad nav jau tādu izņēmumu. Ja ir latviešu valoda, tad ir. Vecāki paši būs ieinteresēti mācīt.

Pakāpeniski vairāk ir jāgatavo skolotāji, jo, iespējams, problēma būs ar skolotāju sagatavotību. Jebkurā gadījumā kursi ir jānodrošina, valsts atbalstam jābūt. Bet šeit atkāpes nebūs. Man nepatīk vārds – sarkanā līnija, bet tā te būs.

KNAB jāstiprina, drošība svarīga

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir jauns vadītājs kādu laiku, ir arī jaunas skaļas lietas, vienā no tām tiek minēts arī jūsu vārds, ka, iespējams, jūs esat nopludinājis informāciju.

Tas ir mēģinājums no mušas ziloni uztaisīt. To es negribu pat analizēt.

Bet lietas ir uzsāktas, iekšējie strīdi ir beigušies. KNAB ir vajadzīga vēl kapacitātes stiprināšana. Arī Saeima ir mainījusi likumdošanu, šobrīd viņi gatavo arī iekšējo nolikumu.

KNAB jaunā vadība zina, ka viņiem ir atbalsts. Tāpat kā viņi zina, ka es neiejaucos. Lai Strīķe runā, ko grib. Viņa savu iespēju tomēr palaida garām.

Strīķe atrakstījusi man vēstuli – ko es ar to domājot? Es ar to domāju – bija iespēja pierādīt sevi, tagad ir Jēkabs Straume, tagad ir viņa iespēja.

Vai domājat KNAB nākamā gada budžetā piešķirt arī papildu naudu?

Ja tas ir nepieciešams. Bet tā papildu nauda jau caur Saeimu ir iestrādāta. Saeima mainīja likumdošanu, vairāk liekot akcentu uz cilvēkiem, kam ir stāžs, viņi tiek pielīdzināti iekšlietu sistēmai. Cita lieta, es domāju, ka šādos atbildīgos amatos, lai nevienam nav nekāda vilinājuma, ir jāapskatās vadītāja līmenis.

Nevar būt tā, ka, piemēram, ģenerālprokuroram ir mazāka alga nekā kādam kapitālsabiedrībā strādājošam. Saistībā ar tiesnešu algām šobrīd ir darba grupa, kur ir Satversmes tiesa arī iesaistīta. Bet ir doma, ka jāpaskatās ne tikai tā šauri, tikai uz tiesnešiem, bet tur ir ģenerālprokurors, tur ir pārējo drošības struktūru vadītāji. Nevar būt milzīgas līmeņa atšķirības.

Vai pietiks naudas algām?

Tas ir lielais paradoks – kad strīdas par miljoniem, tad tie tiek piešķirti, bet kad aiziet par salīdzinoši mazām summām, tad var strīdos ieslīgt uz divām diennaktīm un nesanāks. Es domāju, ka tas, par ko mēs runājam, tas ir tikai varbūt 1% no kaut kāda projekta. Tās uz kopējiem vairāk nekā astoņiem miljardiem nav tik lielas summas. Tikai jāzina, ka tā ir prioritāte.

Vai KNAB stiprināšana šobrīd jums, jūsu partijai ir prioritāte?

Jā. Tur ir strādājuši cilvēki, kas bankas papīrus bija palikuši pagaldē, bet strādāja nosacīti uz atsevišķiem cilvēkiem, ko uzskatīja par sliktiem. ZZS, ja tā varētu teikt, ir noilgojusies, lai būtu neatkarīgas un spēcīgas struktūras, kas neskatītos subjektīvi.

Turpinot par Eiropas armiju un obligāto militāro dienestu. Bija NATO samits Briselē…

Mēs esam pret obligāto dienestu. Mēs esam par Zemessardzes stiprināšanu. Šajās mācībās „Namejs”, kas tagad notiek [saruna notiek, kad iet mācības „Namejs”, red.], ir tieši ļoti liela zemessargu iesaistīšanās. Tas ir ceļš, ko mēs iesim.

Mums jau profesionālajā armijā šobrīd bezmaz vai jāpazemina prasības, veselības dēļ nevar paņemt daudzus.

Esat arī pret Eiropas armijas izveidi?

Ir oficiāla nostāja, kas ir visai valdību veidojošai koalīcijai, un tā arī nemainīsies – Eiropa priekš koordinācijas - kā NATO pastiprinoša - ar visām sadarbības iespējām, ar visu atbalstu, ko var sniegt, bet ne dublēt kaut ko. To nē.

ASV prezidenta Trampa uzstādījums – 4% no IKP novirzīt NATO, vai Latvijai vajag skriet tam pakaļ?

Es piederu pie tiem, kas saka – ja būs vajadzīgs konkrētām drošības lietām, mēs ieguldīsim. Bet procenti nevar būt pašmērķis. Mēs esam, Eiropas Savienība (ES) ir vienojusies ar NATO – 2%. Tā ir tā robeža, ko mēs turēsim.

Starp citu, es nenosaukšu vairs to valsti, bet viena, pārpildoties budžetam, bija nonākusi pie 1,998%. Viņa uzreiz bija melnajā sarakstā. Tā kā – tam mēs arī sekojam līdzi.

Bet es domāju, ka visām Eiropas valstīm jātiek vispirms līdz 2 %. Tagad skriet kaut kur vienkārši procentu pēc, solīt kaut ko… Es skatos arī citu partiju programmas, vienā otrā programmā ir iekšā palielinājums. Tie 0,5% ir 300 miljoni eiro. Bet mums tos 300 miljonus vajag izglītībai un veselībai, un vispār gada pielikums, kā es prognozēju, ir līdz 200 miljoniem. Tad kur mēs kādam ņemsim nost?

Ja būs vajadzīgs drošībai – kaut aizņemsimies, bet drošība tiks stiprināta,

bet nevis procentuāli mērīties.

Masveida imigrācijai - nē

Runājot jau par izglītību un valodu, jūs jau pieminējāt, ka Latvijā nāk iekšā cilvēki no citām zemēm, brauc šeit dzīvot un strādāt. Kāda jums ir attieksme pret darbaspēka ievešanu? Arvien vairāk uzņēmēji saka, ka vajag ievest un ne tikai augsti izglītotus cilvēkus.

Ļoti, ļoti uzmanīga attieksme. Attiecībā uz, tā teikt, mazāk atalgoto galu, atvērtība ir zemeņu lasītājiem un vasarā pie zemniekiem.

Priecē šie skaitļi, ko parāda ostas un lidosta, bet šobrīd mums vairāk iebrauc cilvēku, nekā izbrauc. Tajā brīdī, kad mēs pateiksim: jā, mums ir kvota vaļā Ukrainai, Baltkrievijai, laipni aicināti, - tad mūsējie apstāsies pie savām pārdomām un noteikti algu līmenis kritīsies. Ja vien tas nesāks bremzēt ekonomiku, tad šobrīd mēs neatbalstām.

Tas, ka mums ir atvērts tām profesijām, kur saņem jau virs tūkstoša algu, lai prātus pievilinātu, bet tur arī neteiksim, ka ir milzīgs pieprasījums.

Kā ar celtniekiem un būvniekiem? Šobrīd šī nozare ļoti strauji aug, cenas ceļas, varbūt tur vajag ievest?

Tur ir parādījies tāds interesants un slikts hibrīds. Celtnieki ņem apakšuzņēmējos Polijas firmu. Nevis tāpēc, ka Polija būtu izcila, bet tāpēc, ka Polijas firma ienāk ar saviem strādniekiem, jo Polija ir atvērusi ukraiņiem iespēju strādāt. Un mēs savu naudu aizskaitām uz Poliju. Bet celtniecības apjomus druscītiņ jebkurā gadījumā vajadzētu regulēt, lai mēs neiekristu tādā bedrē, kādā bijām iekrituši.

Un regulēt var diezgan vienkārši – nobremzējot dažus budžeta projektus, varbūt pārliekot to realizāciju uz to brīdi, kad beidzas ES struktūrfondi.

Jūs to darīsiet?

Jā, jau tagad sākam skatīties. Ir vairākas valsts celtnes. Tiesa, Liepājas cietumam valdība ir iedevusi zaļo gaismu, tur grafikus nemainīsim. Mērķējot uz tiem gadiem, kad teorētiski var parādīties celtniecības apjomu kritums Eiropas struktūrfondos, tas ir 2021.- 2022.gads, tad tieši būtu jābūt valsts pasūtījumiem.

Vērtējot pērno gadu, ekonomikas eksperti lēš, ka ēnu ekonomika atkal pieaugusi. Kā tikt ar to galā?

Tas mani stipri nepārliecināja, ka tā ir pieaugusi.

Kā tikt galā? Tieši ar ģenerālvienošanos un iesaistot arodbiedrības. Es zinu, ka daudziem uzņēmējiem ne sevišķi patīk, ka ir arodbiedrības, bet mums kā valdībai ir jābalsta. Trīspusējā sadarbības padomē ir bijis ļoti labs dialogs.

Arodbiedrības ir tas instruments, kas arī palīdzēs aicināt cilvēkiem vairāk ziņot, stāstīt. Nu jau tas risks – baidīties ziņot, jo nebūs darba… Es domāju, ka darba piedāvājumu ir pietiekoši daudz. Domāju, ka vajag līdzīgi kā KNAB, kurš ieviesis, ka var ziņot par slikto aģitāciju, tā arī ir vairāk jāievieš šādas lietas citviet. Redzēs, kā mums ies ar celtniekiem, kur ļoti tuvu ģenerālvienošanās, un, no otras puses, būvniecībā viens no cenu pieaugumiem ir arī tāpēc, ka iet ārā. Vai de fakto izies ārā – to mēs tūlīt pārbaudīsim.

Pašvaldībām jāapvienojas brīvprātīgi

Cilvēku paliek mazāk, mums ir 119 pašvaldības. Vai vajag mainīt?

ZZS nostāja vienmēr bijusi par brīvprātību. Manā ieskatā, piespiedu apvienošanās vienmēr nāk ar asinīm un ir ļoti sāpīgs jautājums. Bet tā nav pirmajā prioritāšu pat septītniekā.

Bet pašvaldības šobrīd jūtas ērti…

Ja mums nav pat ielikts likumdošanā, kas viņiem būtu jādara, kādas ir prasības. Ir jānoformulē, lai pašvaldības pret iedzīvotājiem var pildīt funkcijas, un jāpasaka, kādas ir tās funkcijas. Ir jau vietas, kur redz, ka to nevar, un veido kopīgas būvvaldes. Ja veido pakalpojumu, tad laikam ir jābūt cilvēkiem.  Prasību pilnveidošana pašvaldībām pret iedzīvotājiem – jā, piespiedu apvienošanās tāpēc nav vajadzīga.

Vai prasības jau varētu būt nākamās Saeimas laikā?

Pilnīgi noteikti. Iecere bija arī šai valdībai, runājot par sadarbības teritorijām, bet tas tika saprasts, ka bezmaz vai būs apvienošanās. Rezultātā tas uzstādījums, ar ko VARAM atnāca, bija tāds, ka es teicu – tādu uz Saeimu nelaidīšu, jo tam vairs nav nekādas jēgas.

Tomēr pie tās prasību uzstādīšanas pieķersimies. Taču redzēsim, kas būs valdībā un kāda būs nostāja. Tā jau nebūs, ka ZZS būs viena. Tāpat būs koalīcijas valdība.

Tad principā – brīvprātīga apvienošanās…

Brīvprātīga apvienošanās, bet pašvaldībām jābūt augstiem standartiem. Es pazīstu daudzus mērus, un man nevar pārmest – pēc iespējas es dodos ārpus Rīgas, bet vienmēr tur darba kārtībā ir tikšanās ar uzņēmējiem vai kādas labas rūpnīcas apmeklējums. Tur var labus testa jautājumus uzdot. No pēdējā Alūksnes brauciena ir labs salīdzinājums – kas tad ir tās priekšrocības reģionam pret Rīgu? Tā ir dīvainākā atbilde, ko es negaidīju, jo parasti ir žēlošanās, bet te – labāki cilvēki kā darbinieki. Lai arī viņiem objektīvi nav tādas izvēles, bet viņi ir strādīgāki. Rīgas pusē meklē labākus darbus, kā par to pašu algu var darīt mazāk.

Tas ir arī atkarīgs, kā pašvaldība iet pretī. Uzņēmums ir nevis uztaisījis rūpnīcu Pierīgā, bet mazā ciematiņā un ir apmierināts. Pašvaldība ir māju atdevusi, lai varētu uztaisīt kopmītnes cilvēkiem. Tā ir tā attieksme.

Vai ZZS ir mērķis, piemēram, nākamās Saeimas laikā samazināt pašvaldības uz pusi?

Tas nav programmā.

To es redzēju, ka nav. Tāpēc es jums prasu – vai esat par to runājuši?

Pagaidām nē. Būšu godīgs.

Jūsu programmā rakstīts, ka īpaši atbalstīsiet mazos un vidējos ražotājus. Līdz šim gan Zemkopības ministrijas politika ir bijusi vērsta uz lielajiem.

Lielos es jau vairs par zemniekiem nesaucu. Lielie ir kārtīgie lauku uzņēmēji, uz viņiem bāzējas visa uzņēmējdarbība reģionos. Latgales pusē vienmēr, kad braucu, pajautāju pēc labākajiem cilvēkiem, kam pateikties. Tur ir tikai zemnieki.

Jā, bet tādās lielās saimniecībās paliek arvien mazāk arī darbaspēka. Viņi modernizējas, un viņiem nevajag tik daudz cilvēku.

Tas, kas domāts ar maziem un vidējiem, ir alternatīvo kultūru audzēšana. Jo mums jau nebūs zemes, ko sadalīt, lai kāds varētu tūkstoš hektāru iegūt.

Tad jūs kā citas partijas negrasāties nacionalizēt zemi?

Kā to var nacionalizēt? To var vienīgi paplašināt. Varbūt ir Latvijai nepiederoša, ar krūmiem apaugusi kaut kādu ne no Latvijas pensiju fondu  zeme. Tās ir bijušas kaut kādas kļūdas, tiesa, paši jau vien ir atdevuši. Tagad gan ir grūtāk pārdod ārzemniekiem.

Bet mazie un vidējie izmanto tās iespējas, ko dod nišas produkti, piemēram, smiltsērkšķu audzēšana. Lai arī ar mazāku zemes daudzumu var izveidot saimniecību. Tādu piemēru ir ļoti daudz.

Tad jūsu mērķis ir dažādot lauku dzīvi?

Protams.