Pēc viņa teiktā, valdība ārkārtas sēdē otrdien izskatīja divus jautājumus - uzklausīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja sniegto informāciju saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, bet otrs jautājums bijis par situāciju "ABLV Bank" un Latvijas banku sektorā kopumā.
"Uzreiz es varu painformēt, ka kriminālprocesa ietvaros, kas saistās ar Latvijas Bankas vadības aizturēšanu, nav saistības ar "ABLV" vai kādu citu no esošajām finanšu institūcijām (..)," paziņoja premjers.
Situācija ar “ABLV bank”
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija rosinājusi "ABLV Bank" piemērot sankcijas par to, ka tā organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un arī liela apjoma nelegālās aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
ASV institūcija arī paudusi, ka Latvijā trešās lielākās bankas vadība izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, tādā veidā mazinot draudus savam biznesam.
Bankas vadība noliedz izskanējušos apgalvojumus, uzsverot, ka ir ieguldījusi lielus līdzekļus operāciju drošībai un atbilstībai likumam, kā arī norāda, ka jau sadarbojas ar ASV, lai tās pārskatītu savus priekšlikumus par sankcijām.
FKTK skaidroja, ka pārmetumi "ABLV bankai" ir balstīti uz pagātnes notikumiem, taču pēdējos divos gados naudas atmazgāšanas novēršanas jomā ir daudz uzlabojumu.
"Tas nozīmē, ka bankai ir iespējams saņemt visa veida maksājumus savā virzienā, bet tai ir ierobežoti maksājumi uz āru. Nav ierobežotas iespējas atsavināt vērtspapīrus, tādā veidā akumulējot līdzekļus, kas ir nepieciešami likviditātei," skaidroja ministre.
Viņa sacīja, ka ECB šādi rīkojusies, lai apturētu strauju līdzekļu aizplūšanu no bankas un arī dotu bankai laiku pierādīt, ka tai ir gan ilgtermiņa darbības plāns, gan arī iespēja nodrošināt īstermiņa likviditātei nepieciešamos līdzekļus.
"Banka šobrīd šādu plānu gatavo un ir solījusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijai to iesniegt. Attiecīgi jāpārliecina ir gan vietējais regulators, gan arī ECB par to, ka tai ir skaidrs plāns, ka ir pietiekami resursi, lai banka varētu turpināt darbību," skaidroja ministre.
Pēc viņas teiktā, "ABLV Bank" gadījums atšķiras no citiem banku glābšanas gadījumiem. Proti, valsts neieguldīs nevienu eiro bankas glābšanā.
"Līdzšinējie pasākumi, ko veikusi Latvijas Banka, nav nekādi glābšanas pasākumi. Tie ir Latvijas Bankai un arī nodokļu maksātājiem ļoti vērtīgi darījumi pret ļoti vērtīgu vērtspapīru ķīlu. Ir dota iespēja bankai izmantot īstermiņa aizņēmumu likviditātes vajadzībām," teica ministre.
"Bet tas ir bankas uzdevums parādīt, vai ir skaidrs plāns, kā šādus resursus nodrošināt. Pretējā gadījumā, visticamāk, ECB neatcels šādus darbības ierobežojumus," teica ministre.
Bankai līdz trešdienai, 21.februārim, dots laiks, lai parādītu, ka tā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā spēj strādāt.
KONTEKSTS:
Piektdien, 16.februārī, KNAB veicis kratīšanas Ilmāra Rimšēviča darba vietā un arī dzīvesvietā - privātmājā Langstiņos. Sestdienas vakarā Rimšēvičs, kurš piektdien neatradās Latvijā, atgriezās Rīgā un pats devās uz KNAB. Birojā viņš atradās vairākas stundas, bet nakts vidū ap plkst. 1.25 Rimšēvičs kopā ar advokātu aizvests turpināt procesuālās darbības.
Vairākas valsts augstākās amatpersonas jau izteikušās, ka vismaz uz izmeklēšanas laiku Rimšēvičam vajadzētu sevi atstādināt no amatu. To svētdien norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, savukārt pirmdienas rītā - premjers Māris Kučinskis.
