Pirmie izbaudīt, kā Īvandes evaņģēliski luteriskās draudzes cilvēki saposuši savu dievnamu svētkiem, varēja tie ļaudis, kuri apmeklēja Trešās adventes dievkalpojumu. Iedvesmojoties no gaismas dārza Ropažu baznīcā, arī Īvandes baznīcas nelielā draudze nolēma izveidot savu ceļu uz gaismu, kopīgiem spēkiem meklējot un sagatavojot rotājumus.
"Tas nāca, viens otram sakot, lūdzot, un tad gan smilti atveda, gan eglītes, lampiņas aizdedzināja, lukturus vīrs atveda no Zviedrijas, viss šeit ir ieguldīts. Bētlemes ainiņas nāca negaidīti, kad viena draudzes locekle atrada lietotās mēbelēs kastīti ar tēliem.
Baudiet to auru, kas te ir, jo šī ir īpaša aura, to nevar nesajust, dvēsele atveras,"
stāstīja Īvandes draudzes locekle Aiva Dreijere.
Pirmo reizi draudze arī lēmusi, ka līdz Ziemassvētkiem dievnams būs atvērts katru dienu trīs stundas – no četriem līdz septiņiem vakarā. Šajā laikā diena ir satumsusi. Tādējādi gaismas ceļš uz dievnamu un pašā namā radīs svētku noskaņojumu, kuru papildinās dzīvā mūzika.
"Lieliska doma, ir cilvēki, kas nevar svētdienā uz dievkalpojumu atbraukt, bet varēs darba dienā, kad jau satumst, pasēdēt, pastāvēt, padomāt, palūgt, pateikties. Sagatavoties Ziemassvētkiem, kā mācītājs aicināja," sacīja dievnama apmeklētāja Agnese Veldre.
"Man liekas, ka baznīcām vispār būtu jābūt atvērtām, īpaši šajā laikā, gaidot Ziemassvētkus, arī pandēmijas laikā. Lai cilvēki, kad vēlas, var ienākt un gūt kādu mieru," uzsvēra apmeklētāja Indra Iveta Gaile.
Īvandes baznīcai ir vairāk nekā 200 gadu. Tā atrodas gleznainā vietā ezera krastā. Draudzes mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics priecājas par draudzes iniciatīvu.
"No vienas puses, varētu teikt – tā ir ir emocionālā vajadzība. No otras puses – tas, ka cilvēks aicināts piedzīvot tieši Ziemassvētkos klusuma un pārdomu kompilāciju kopā, kur cilvēks var izdzīvot sevi, savu sāpi, būt tajā prieka gaisotnē tieši dievnamā, tā ir īpaša pieredze, jo ticība – tā ir pieredze piedzīvot Dievu," sacīja mācītājs.
