Šī gada sākumā Latvijas sabiedriskie mediji pēc daudzu gadu diskusijām pameta reklāmas tirgu. Jaunais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums paredz izņēmumus – tostarp informācijas par kultūras pasākumiem izvietošanu. Informācija nedrīkst būt komerciāla, taču, lai to programmā iekļautu, ir jāiziet cauri pamatīgam noteikumu sietam. Šādu paziņojumu raidīšanu regulē NEPLP vadlīnijas, kuras uzliek pienākumu arī Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio veidot savas vadlīnijas.
"Šobrīd ir saasinājies jautājums par kultūras paziņojumu izvietošanu. Tie notiek pēc pašu personu vēlmes, ka viņi iesūta savus pieteikumus radio. Radio tālāk, izstrādājot vadlīnijas un kritērijus, to izvērtē. Un NEPLP, nākotnē SEPLP [jeb Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome] izvērtē, vai šie paziņojumi var tikt izvietoti sabiedrisko mediju ēterā vai ne," pastāstīja Latvijas Radio valdes locekle Mārīte Tukiša.
Par birokrātisko procedūru sociālajos medijos kritiku izteikuši arī atsevišķi kultūras nozares pārstāvji. Viens no apspriestākajiem noteikumiem ir prasība medijam pirms paziņojuma publicēšanas iesniegt NEPLP sarakstu ar nākamajā mēnesī plānotajiem paziņojumiem. Tas jāizdara līdz tekošā mēneša 15.datumam. Tātad šodien pieteikt paziņojumu par atceres pasākumu marta beigās vairs nav iespējams.
"Skaidrs, ka tas process mums – kā vienmēr Latvijā – ir izdevies tā: tas, ko Igaunijā un Lietuvā var izdarīt viena institūcija salīdzinoši īsā periodā, pie mums tas ir izvērties par diviem mēnešiem, 20 kritērijiem un vismaz divām institūcijām. Jāsaprot, kā to padarīt vienkāršāku," situāciju komentēja Latvijas Nacionālās operas valdes loceklis Sandis Voldiņš.
Lai rastu risinājumu, ceturtdien sabiedriskie mediji tikās ar Kultūras ministriju, NEPLP un kultūras nozares pārstāvjiem. Par to, ka informācijas izvietošanas procedūra ir pārāk birokrātiska, visas puses ir vienisprātis.
"Taču ir sarežģītāks jautājums. Un tas ir par kultūras pasākumu nozīmīgumu. Strādājot kultūras nozarē, es zinu, ka šo jautājumu ir grūti atrisināt bez subjektivitātes. Tas būs ļoti sarežģīti. Negribētos arī pārāk noslogot radio vai televīziju ar tūkstošiem dažādu pieteikumu, kurus kāds no iesniedzējiem uzskatīs par sabiedriski nozīmīgiem," norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
Darbs pie risinājuma turpināsies. NEPLP tuvākajā laikā saņems priekšlikumus gan no sabiedriskajiem medijiem, gan kultūras nozares pārstāvjiem.
"Jāatrod šie kritēriji, pēc kuriem noteikt, par kuriem pasākumiem tad mēs varam ļaut sabiedriskajos medijos informēt un par kuriem ne. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka ir notikusi iziešana no reklāmas tirgus un liela rīcības brīvība šajā situācijā nevar būt. Tajā gadījumā arī komercmediji var pamatoti norādīt, ka sabiedriskie mediji viņiem atņem kaut kādu daļu ienākumu," uzsvēra par Latvijas Radio atbildīgais padomes loceklis Jānis Eglītis.
Padomē strādāšot arī pie paziņojumu saskaņošanas noteikumu atvieglošanas.
KONTEKSTS:
Latvijas sabiedriskie mediji no 2021. gada ir pametuši reklāmas tirgu. Sarunas par to ilgušas jau gadiem, bet tikai tagad valsts makā atradusies nauda, lai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV) kompensētu nenopelnīto reklāmas naudu un ļautu attīstīties jaunā kvalitātē.
No 1. janvāra atļautas tikai sabiedrisko mediju pašreklāmas, informatīvi paziņojumi par kultūras pasākumiem un “Latvijas Loto” izlozēm, kā arī tādi iestarpinājumi kā bezmaksas raidlaiks priekšvēlēšanu aģitācijai, sociālie paziņojumi un sabiedriskas nozīmes sludinājumi, aicinājumi uz labdarību un vēstījumi, kas skaidro Satversmes pamatvērtības.
Sabiedriskajiem medijiem 2020. gadā kompensācijā piešķīra 8,3 miljonus eiro papildus jau 2019. gadā piešķirtajiem 5,5 miljoniem. Reklāmu izņemšana nozīmē papildu 1400 stundu jauna satura.
