Profesionālās un interešu izglītības pedagogu atalgojums pēdējos mēnešos no tā ir pazudis, atstājot visu atbildību par algu palielināšanu uz nozaru ministriju pleciem. Kultūras ministrijai (KM) šādas naudas nav.
KM pēc pārzināmo skolu skaita ir otrā lielākā tūlīt aiz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) – tās atbildībā ir 16 profesionālās vidusskolas un 147 pašvaldību mūzikas un mākslas skolas.
Pedagogu atalgojumam tajās aiziet trešā daļa no visa KM budžeta, tāpēc IZM lēmums, ka nauda algu palielinājumam – šogad apmēram četri miljoni, nākamajos gados 11 – 13 miljoni eiro – ministrijai jāatrod pašai savā maciņā, bija negaidīts.
Jo vairāk tāpēc, ka iepriekš diskusijās par jauno pedagogu atalgojuma modeli bija runa par papildu naudu visiem pedagogiem, bet tagad valsts budžetā rezervētos deviņus miljonus eiro plānots atvēlēt vien vispārizglītojošo skolu pedagogiem. Pēc kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) teiktā, tas ir taisns ceļš uz nevienlīdzību.
Piemēram, matemātikas skolotājs Dārziņskolā saņems mazāk nekā vispārizglītojošā skolā. „Tādā gadījumā mēs automātiski nonākam situācijā, kad kādas izglītības iestādes, kāds sektors nonāk kvalitātes degradēšanās riska priekšā.
Jo dabīgi, ja jaunais [atalgojuma] modelis tiks ieviests vispārējā izglītībā un netiks ieviests profesionālajā (..), šie pedagogi plūdīs uz citām skolām un ir augsts risks, ka kultūrizglītības sistēma zaudēs savu kvalitāti,” uzsvēra ministre.
„Mūsu uzrunas bija ļoti dažādas: es runāju par naudu un finanšu iespējām, kultūras ministre – par reālajām vajadzībām. Un es ne mirkli neapšaubu vajadzību pēc kultūrizglītības,” tā pie kultūras nozares arodbiedrību pārstāvjiem vērsās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis („Vienotība”). Viņš mēģināja skaidrot, ka naudas visam nepietiek un arī Izglītības ministrijai algu palielinājumam sporta skolās nāksies meklēt naudu iekšējās rezervēs.
„Ja mēs atrodam šos 5,9 miljonus savā budžetā, tad es ļoti aicinu Kultūras ministriju mēģināt rīkoties līdzīgi.
Un, ja tas nav iespējams – jo es saprotu, ka Kultūras ministrijas budžets ir salīdzinoši mazāks –, tad jebkāds mans atbalsts kultūras ministrei, prasot to kā kopēju valdības atbildību, būs,” solīja Šadurskis.
„Es, protams, varu apsveikt Izglītības ministriju ar ļoti elastīgu budžetu un iespēju atrast daudzus miljonus savās kabatās. Kultūras ministrijai šādas elastības nav,” atbildes uzrunā sacīja Melbārde.
Nesaskaņas koalīcijas ministru starpā iezīmēja arī kultūras ministres kritika jaunajai Izglītības ministrijas vadībai par pēctecības trūkumu darbā pie pedagogu atalgojuma modeļa, kur Kultūras ministrija no pilntiesīga sarunu partnera atstumta novērotāja lomā.
Atstumti jūtas arī nozares pedagogi, un Šadurska runu ik pa brīžam pārtrauca saucieni no zāles, pārbaudot ministra pacietību.
„Mēs varam pārrēķināt šo modeli un tos resursus, kas mums nākamajā gadā ir pieejami, sadalīt visām izglītības formām un pakāpēm," saucieniem iebilda Šadurskis. "Tikai, sakiet lūdzu, vai jūs apmierinās, ja bāzes likme tad pieaugs apmēram par 50 eiro? Jā? Tad viss kārtībā, mums ir jauns modelis…” ministrs piedāvāja. Tiesa gan, viņa intonācija neradīja iespaidu, ka tas domāts nopietni.
Izglītības ministrs zāli pameta pirms sēdes beigām, neuzklausot arī Finanšu ministrijas pārstāves Intas Komisāres pārmetumus. „Ja mēs paskatāmies, kas rakstīts likumā par valsts budžetu, tad tur, protams, ir 9 miljoni, un tie ir kopējai [pedagogu darba samaksas] reformai. Un Izglītības ministrijai ir jāveic aprēķini par kopējiem nepieciešamajiem līdzekļiem reformai un jāiesniedz tas valdībai. Šobrīd mēs īsti nesaprotam, kāpēc Izglītības ministrija izrauj vienu sadaļu, kas ir ministrijai tuvāka. Tādā gadījumā, mūsu skatījumā, netiek izpildīts tas, kas šobrīd ir likumā par valsts budžetu," norāda Komisāre.
LKDAF kategoriski iebilst pret Šadurska pausto, ka saskaņā ar jauno pedagogu algas modeli Kultūras ministrijai (KM) pašai jāmeklē finansējums mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes pedagogu darba samaksas segšanai, iepriekš informēja LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs.
Trešdien Misēvičs pauda, ka arodbiedrība varētu lūgt premjeram iesaistīties, nepieļaujot, ka skolotāju algas būs tik atšķirīgas.
Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" Misēvičs sacīja, ka vismaz desmit gadus ir bijusi sistēma, kurā "galvenā jautājumu risinātāja ir bijusi IZM" - gan attiecībā uz slodzēm, gan attiecībā uz citiem jautājumiem. Viņaprāt, KM šobrīd ir nolikta ļoti neizdevīgā pozīcijā. "Mums ir nepieciešama vienota izglītības un darba samaksas sistēma," sacīja Misēvičs, paužot, ka IZM arī turpmāk būtu jāuzņemas atbildība par mākslas un kultūras pedagogu darbu samaksas sistēmu.
Šadurskis "Pēcpusdienai" gan uzsvēra, ka "nevienu mirkli nevienam nav nācis prātā dalīt šīs jomas [vispārizglītojošajā izglītībā un kultūras izglītībā strādājošos pedagogus]". Tādējādi visi pedagogi arī turpmāk paliks vienotā atlīdzības sistēmā. Vienlaikus ministrs gan paskaidroja, ka ar savu nostāju vēlējies vērst KM uzmanību uz savām prioritātēm.
Bet pedagogi lielākā skaidrībā tā arī netika. Rīgas Doma kora skolas arodbiedrības vadītāja Aija Ziņģīte Latvijas Radio esošo situāciju raksturoja kā „klaju diskrimināciju un necieņu” pret pedagogiem kultūras nozarē. „Viņš [Šadurskis] runā tikai par saviem cipariem un iedziļināties problēmā absolūti netaisās. Un ja nesāks kliegt vai kaut ko aktīvi darīt, neviens nekam nepievērsīs nekādu uzmanību. (..) Jo ja tagad pedagogi un arodbiedrības kultūras jomā klusēs, tad viņus vienkārši nostums malā kā otrās šķiras cilvēkus," pārmetumus izsaka Ziņģīte.
Pašvaldību mūzikas un mākslas skolas jaunajā modelī satrauc arī samazinātais stundu skaits vienai slodzei – no 40 uz 30. „Tad mums, pēc provizoriskiem aprēķiniem, pietrūks vismaz septiņu pedagogu dažādās izglītības programmās, kurus jau pašreiz ir ļoti grūti dabūt kādu pedagogu, kurš parakstītos par faktiski minimālu atalgojumu braukt uz Dobeli. Uzliekot šādus griestus, augsta līmeņa speciālisti nespēs aizpildīt visas stundas un apkalpot visus skolniekus. Nāksies meklēt vai nu jaunus pedagogus vai atskaitīt daļu audzēkņu no mūzikas skolas,” Latvijas Radio norādīja Dobeles mūzikas skolas direktors Jānis Almanis-Palmbahs.
Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija ir apņēmības pilna nepieļaut jaunā un, viņuprāt, sasteigtā pedagogu algu modeļa pieņemšanu esošajā formā un sola tuvākajā laikā vērsties pie premjera un Valsts prezidenta.
Kultūrizglītību veido 147 pašvaldību un privātās profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kuras īsteno mākslas, mūzikas un dejas programmas, kā arī 14 valsts un divas pašvaldību profesionālās vidējās izglītības iestādes, kuras īsteno mākslas, dizaina un mūzikas izglītības programmas.
