Informācija par to, ka Zaņas pagasta Lielajā silā esošās 384 Padomju armijas karavīru mirstīgās atliekas ir jau pārapbedītas Ezeres brāļu kapos, atrodamas 1948. gadā rakstītā izpildkomitejas ziņojumā. Tomēr kritušo karavīru meklēšanas vienībai “Leģenda” te pavērās pavisam cita aina.
Vairāk nekā metra dziļumā atrastas daudzu krustu šķērsu samestu padomju karavīru mirstīgās atliekas.
Meklēšanas vienības “Leģenda” biedrs Viktors Duks skaidro: "Bija viena liela problēma – viņi glabāja savus karavīrus vairākos slāņos, viena liela bedre un divi trīs slāņi. Kad iznāca pavēle 1947. gadā, lai pārnestu mazos apbedījumus lielajos karavīru apbedījumos, tad vietējās pašvaldības organizēja vietējos iedzīvotājus, viņi veica šo ekshumāciju, bet jūs varat iedomāties, kāda putra tur bija, rupji runājot. Pirmo slāni bija noņēmuši, otrais, trešais slānis paliek, bet papīros bija ierastīts – pārapbedīts."
Kritušo karavīru meklēšanas vienība "Leģenda" ik gadu rīko apjomīgas meklēšanas ekspedīcijas, kad atbrauc biedrības biedri arī no ārzemēm. Pandēmijas dēļ pērn tāda nenotika, šogad te sabraukuši cilvēki ar derīgiem Covid-19 sertifikātiem. Ekspedīcija notika piecas dienas. Pirmajā, pēc aculiecinieku stāstītā, Saldus novada Remtes pagasta doktorātā un Kaulačos tika meklēti 2. pasaules karā kritušie vācu karavīri. Tos tomēr neizdevās atrast.
Meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs, Brāļu kapu komitejas biedrs Tālis Ešmits stāsta: "Šī pieredze pa 20 gadiem rāda to, ka pirmatnējā informācija tomēr nāk no cilvēkiem, pēc tam izziņas informācija, kas ir arhīva materiāls, kaut kādā veidā mēs varam paskatīties, kas tur īsti noticis."
Nīcas pagastā jau bija ziņas par kara laikā notriektu Padomju armijas lidmašīnu. Ekspedīcijas laikā 4 metru dziļumā tika atrasti dažādi lidmašīnas mehānismi un atliekas.
Šobrīd neesot ziņas par ekipāžas likteni. Šie meklējumi notika Latvijas Kara muzeja uzraudzībā, un atrastais nonāks muzeja krājumā.
"Šādas vietas jau ir sāktas pētīt ātri pēc kara, tajā periodā tas bija metāls, kuru ņēma ārā arī no tām vietām, pēc tam veda uz pārkausēšanu. Protams, arī karā kritušo meklēšana, vairākos etapos konstatējām, ka darbi ir notikuši ļoti haotiski, līdz galam neizdarot, neizvērtējot situāciju, atstājot salīdzinoši svarīgas vēstures sastāvdaļas izrakuma vietā," norāda Latvijas Kara muzeja filiāles vadītājs Roberts Sipenieks.
Ekspedīcijas laikā atrasti vairāki bunkuri. Biedrības vadītājs Tālis Ešmits atzīst, ka kari, kas Latvijai vēlušies pāri, tās zemē mežos, tīrumos, grāvmalēs, arī pilsētās, slēpj vēl daudz nepienācīgi apglabātu karavīru.
