Saskaņā ar Pasaules Dabas fonda sniegto informāciju vairākās Eiropas valstīs savvaļas lašu populācijas samazinājušās par 40 – 80%, un Latvijas upēs tagad tikai 10 – 15% esot savvaļas lašu, pārējie ielaisti no zivju audzētavām. No viena savvaļas lašu pāra pēc gadiem dzimtajā upē no jūras atgriežas nārstot jau aptuveni 50 jaunas zivis.
Tāpēc nārsta laikā, kurā ir zvejas liegums no 1. oktobra līdz 31. decembrim, Valsts vides dienesta (VVD) inspektori regulāri pārbauda, vai lašiem ceļu neaizšķērso upēs iekrituši koki un maluzvejnieku tīkli.
“Ir tīkli, kuros maluzvejnieki aizmirst savus lašus. Tādos tīklos laši jau ir gājuši bojā. Bet ir tīklos arī dzīvi laši, tad tos palaižam vaļā,” stāsta VVD Liepājas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Ainars Priediens.
Maluzvejnieku aktivitātēm inspektori Kurzemē tagad seko līdzi arī ar drona palīdzību. Tā pluss esot lielais ātrums, līdz ar to maluzvejniekiem, kuri varbūt skrien ātrāk par inspektoriem, izredzes aizbēgt no viņu pārkāpumus filmējoša drona ir visai niecīgas.
Turklāt arvien aktīvāk nelegālās zvejas novēršanā iesaistoties arī sabiedrība, ar mobilās lietotnes “Vides SOS” palīdzību vai pa telefonu Valsts vides dienestam ziņojot par katru aizdomīgu situāciju. Uz to norāda VVD Liepājas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektore Elīna Medne: “Sabiedrība kļūst arvien neiecietīgāka pret pārkāpumiem.
Inspektoru Latvijā ir tik, cik ir, nevar būt vienlaikus visās upēs, tāpēc patīkami, ka ir sabiedrības atbalsts.”
Sods par nelikumīgu zivju ieguvi fiziskām personām ir no 280 līdz 700 eiro, juridiskām personām – no 700 eiro līdz 4300 eiro. Turklāt gadījumā, ja pie maluzvejnieka atrod nelegālu lomu, par vienu nelikumīgi noķertu lasi vai taimiņu jāmaksā 715 eiro.
Reizēm maluzvejnieki žēlojoties, ka sodi esot pārāk bargi. “Ir cilvēkiem viedoklis – es dzīvoju pie upes, un viens lasis nav nekas.
Ja mēs katrs tā domāsim, ka varam aizliegtajā laikā paņemt to zivi, tad mums nekas nepaliks,” saka Medne.
