Pašvaldībās uzver, ka lielākā daļa ukraiņu vēlas atgriezties dzimtenē, taču valda neziņa, cik ilgi un cik lielam cilvēku skaitam nāksies palīdzēt ilgstoši.
ĪSUMĀ:
- Kuldīgas novadā uzņemti 82 Ukrainas civiliedzīvotāji
- Ārpus Rīgas lielākais bēgļu pieplūdums ir Liepājā
- Talsu novadā lems par nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumiem privātpersonām, kuras nodarbinās un izmitinās Ukrainas civiliedzīvotājus
- Ventspils Sociālajā dienestā atzīst – bēgļi no Ukrainas meklē drošības sajūtu
Kuldīgas novadā uzņemti 82 Ukrainas civiliedzīvotāji
Kuldīgas novads par patvēruma vietu kļuvis 82 Ukrainas civiliedzīvotājiem. No viņiem aptuveni puse ir bērni. Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Sarmīte Segliņa skaidroja, kāda situācija ir Kuldīgā un kāda palīdzība līdz šim sniegta.
“Kuldīgas novadā mēs esam izmaksājuši krīzes pabalstu 27 ģimenēm, kas ir 13 500 eiro, jo mūsu saistošie noteikumi paredzēja izmaksāt krīzes pabalstu 500 eiro katrai mājsaimniecībai jeb ģimenei. No šīs sestdienas noteikumi ir mainījušies, turpmāk pabalsta apmērs būs citādāks, kā tas ir noteikts visā valstī vienādi – 272 eiro katrai pilngadīgai personai un 190 eiro katram nepilngadīgam ģimenes loceklim,” sacīja Sarmīte Segliņa.
Viņa pastāstīja, ka liela daļa cilvēku no Ukrainas dzīvo pie saviem draugiem vai radiem. Kuldīgā cilvēkus izmitina Sporta skolas viesnīcā. Liels atbalsts ir nevalstiskās organizācijas un brīvprātīgie. Vienlaikus pašvaldība radusi arī iespēju bēgļu ģimenēm nodrošināt baseina apmeklējumu.
“Pašvaldībai tāda doma radās, jo Kalnu ielā ir pašvaldības izmitināšanas vieta, kur šie cilvēki dzīvo. Jau pirmajai ģimenei iebraucot, bērni vēlējās apmeklēt baseinu. Pašvaldība izlēma, ka tas būs tāds mūsu atbalsts – ļausim bērniem un pieaugušajiem vieglāk pārdzīvot šo pārmaiņu laiku,” teica Segliņa.
Ārpus Rīgas lielākais bēgļu pieplūdums ir Liepājā
Liepājas Sociālā dienesta vadītāja Linda Krasovska pastāstīja, ka šobrīd ārpus Rīgas lielākais bēgļu pieplūdums ir tieši Liepājā, kur reģistrēto Ukrainas iedzīvotāju skaits pilsētā un novadā jau sasniedzis gandrīz 800. Darbā ar Ukrainas iedzīvotājiem Liepājā iesaistīti 15 Sociālā dienesta darbinieki.
“Mums ir jāspēj apkalpot visi šie iedzīvotāji, kuriem ir nepieciešamas atbalsts, paralēli jānodrošina esošie darbi. Neviena pašvaldība nav gatava strādāt tādā intensitātē, bet darām, ko mēs varam. Pārtikas pakas, braukšanas talonus un SIM kartes var uzreiz saņemt, ierodoties dienestā, bet uz pabalstu izsniegšanu ir jāgaida pagaidām divas nedēļas,” skaidroja Krasovska.
Bez atbalsta gan neviens nepaliekot, jo pašvaldība sadarbojas ir biedrību “Tabitas sirds”, kas spēj sākotnēji reaģēt, savukārt pilsēta nodrošina bezmaksas sabiedrisko transportu. Liepājā krīzes pabalsti ir izmaksāti vairāk nekā 27 000 eiro apmērā, bet garantētā minimālā ienākuma pabalsti 20 681 eiro. Viens no Liepājas izaicinājumiem būs dzīvojamās platības nodrošināšana, ko nāksies risināt.
Talsu novadā lems par nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumiem privātpersonām, kuras nodarbinās un izmitinās Ukrainas civiliedzīvotājus
Talsu novada Sociālā dienesta vadītāja Dace Zeļģe pastāstīja, ka novadā reģistrēti vairāk nekā 100 Ukrainas iedzīvotāju, 45 no tiem bērni. Pabalsti izmaksāti gandrīz 4000 eiro apmērā.
Šobrīd tiekot gatavoti lēmumi par ārkārtas aizbildņu pabalstiem divām ģimenēm. 16 personām ir iespēja dzīvot pašvaldības īpašumā, pārējie dzīvo pie draugiem, radiem un paziņām. Kā norādīja Zeļģe, ir aptverta visa Talsu novada teritorija – no Mērsraga līdz Lībagiem, arī Roja, Talsi, Lauciene.
Talsu novada pašvaldība sola lemt arī par nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumiem uzņēmējiem un privātpersonām, kuras nodarbinās un izmitinās Ukrainas civiliedzīvotājus.
“31. martā domē lems par nekustamā īpašuma atlaidēm gan uzņēmējiem, gan privātpersonām. Procentuāli aprēķinās, ja nodarbinās konkrētu skaitu, tas pats, ja izmitinās mājoklī,” komentēja Zeļģe.
Ventspils Sociālajā dienestā atzīst – bēgļi no Ukrainas meklē drošības sajūtu
Kurzemē otrs lielākais bēgļu pieplūdums ir Ventspilī, kur šobrīd reģistrēts ap 470 cilvēku; Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcā izmitina 219, Olimpiskajā centrā 29 un Piejūras kempingā 31 cilvēks. Pie privātpersonām pilsētā dzīvo 143 cilvēki, 50 novadā. Garantētā minimālā ienākuma pabalsts aprēķināts un izmaksāts 121 personai 9379 eiro apmērā, kā arī tiek nodrošinātas braukšanas kartes 10 braucieniem pilsētas transportā.
“Šobrīd ir sastrēgums ar darbiem, jo katram cilvēkam ir vajadzīga individuāla konsultācija. Mums pašvaldībā ir ieviesta prakse, ka trešdienu vakaros ir sapulce kopā ar Ukrainas iebraucējiem un dažādiem speciālistiem, bija arī bankas pārstāvji,” par situāciju pilsētā pastāstīja Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Una Lapskalna.
Grūti ir prognozēt, cik ilgi būs vajadzīga palīdzība un kāda tā būs, taču atgriezties Ukrainā pēc iespējas ātrāk cer pat tie, kuriem māju vairs nav.
“Mums ir cilvēki no Mariupoles atbraukuši. Mēs jau zinām no ziņām, ka tur nekā vairs nav. Tie cilvēki, kuri ir mūsu redzeslokā, viņi ir vienā apģērbā labākā gadījumā, viņiem ir dokumenti līdzi paņemti. Mums bija gadījums, ka maza meitenīte ienāk kabinetā kopā ar vecākiem un noskan troksnis, viņa sāk histēriski raudāt, jo tūlīt sāks bombardēt. Jāmierina, ka te tā nav,” teica Lapskalna.
Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Una Lapskalna atzina, ka tā ir papildu psiholoģiska slodze tieši sociālajiem darbiniekiem, kuriem cilvēki no Ukrainas zvana, lai vienkārši aprunātos. Situācijas ir ļoti dažādas, bet galvenais – viņi meklē drošības sajūtu.
